Netālu no Siguldas senās Pēteralas pirms vairāk nekā 30 gadiem līdzas esošajās mehanizācijas garāžās notika mazuta noplūde no kādas cisternas. Rezultātā naftas produktu piesārņojums noplūdis pa nogāzi līdz Vējupītei. Grūti sasniedzamajā vietā tolaik pielietots piesārņojuma ierobežošanas īstermiņa risinājums, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Mārtiņš Zīverts.
"Pa upi šis mazuts tecēja un, lai tas nenonāktu Gaujā, tad ar salmu ķīpām veidoja bonas, kas uzsūca piesārņojumu. Vējupītes krastos izraka šādas bedres un tur to mazutu iesmēla iekšā un noglabāja," rāda Zīverts.
Sanācijas darbos patlaban no bedrēm izsmelti aptuveni 13 kubikmetri mazuta. Gravā arī mūsdienās nav iespējams nokļūt ar tehniku, tādēļ visi darbi jāveic ar rokām un savākto piesārņojumu nelielos maisos augšup pa nogāzi nācās vilkt ar virvēm, lai tos nogādātu bīstamo atkritumu apsaimniekotājam. Turpmāk augsni vēl apsekos vides eksperti, lai pārliecinātos, vai piesārņojums ir pilnībā izvākts.
Mazuts ir naftas produkts, kas dabā noārdās ļoti lēni, to varēja vērot, arī atsedzot padomju laikā apglabāto piesārņojumu, skaidro Zīverts. "Šajās bedrēs noņemot virskārtu, kur bija jau arī veģetācija pa virsu, bet dziļākajos slāņos tā smaka un konsistence bija tieši tāda, kāda tā bija brīdī, kad tās vielas tikko izlēja. Līdz ar to tas process, lai šis piesārņojums pats noārdītos, šeit dabā būtu ļoti ilgs, ja ne mūžīgs," atzina Zīverts.
Tieši Gaujas nacionālā parka teritorijā naftas produktu piesārņojuma sanācija notiek pirmo reizi, un Vējupīti kā piesārņojuma punktu, iespējams, drīz varēs no kartes dzēst. Taču kopumā valstī šādu vēsturiskā piesārņojuma vietu netrūkst.
"Jebkurš var apskatīt šo piesārņoto vietu reģistru meteo.lv un tur redzams, ka konstatētas ap 240 vietas, kur ir šāda veida piesārņojums. 90 gadījumos tie ir naftas produkti, tie ir gan lielāki, gan mazāki piesārņojumi – ir gudrona dīķis Inčukalnā, tad ir Olainē, Karostā, ir arī Pierīgā. Lielākoties tie piesārņojumi saistīti ar militārām darbībām. Bet šis risks bija jānovērš un mums tas izdevās, piesaistot Vides aizsardzības fonda līdzekļus, un par to ir prieks, jo vide sakārtojās, daba atveseļojās un piesārņojums nerada tālākus draudus. Jo laikā, kad ir augsts ūdens līmenis, šīs upes mēdz pārplūst, un ir ļoti liels risks, ka arī šīs bedres applūst un rada jau lielāku piesārņojuma risku," spriež Zīverts.
Dabas pārvaldes speciālists vēl secina, ka, lai arī šis ir vēsturiskais piesārņojums, arī mūsdienās arvien netrūkst darba ar izpratnes veicināšanu par saudzīgu attieksmi pret dabu.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus līdz darbu beigām neuzturēties sanācijas darbu vietā netālu no Pēteralas.
