Sestdien Latvijā dzēsti vairāk nekā 60 kūlas ugunsgrēki, vairāk – Latgalē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Sestdien, 23. martā, Latvijā dzēsti vairāk nekā 60 kūlas ugunsgrēki, un kopējā pērnās zāles degšanas platība bija vairāk nekā 140 hektāri, stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece.

Sestdien Latvijā dzēsti vairāk nekā 60 kūlas ugunsgrēki, vairāk – Latgalē
00:00 / 02:42
Lejuplādēt
Vairāk kūlas ugunsgrēki sestdien reģistrēti Latgalē, kur kopumā dzēsti 39 pērnās zāles ugunsgrēki.

 

"Vakar, salīdzinot ar iepriekšējām dienām, kūla dega ļoti lielās platībās.

Platības ziņā lielākais kūlas ugunsgrēks bija izcēlies Iecavas novadā. Tur pērnā zāle dega 30 hektāru platībā un aizdegās arī blakus esošie siena ruļļi.

VUGD pārstāve Inta Palkavniece
00:00 / 00:51
Lejuplādēt
Tikai pēc trīs stundu ilga darba glābējiem izdevās plašo kūlas ugunsgrēku likvidēt un arī nosargāt līdzās esošo dzīvojamo māju," stāstīja VUGD pārstāve.

 

Iecavas novada pašvaldība par plašā kūlas ugunsgrēka zemes īpašnieku svētdien no rīta vēl nevarēja komentēt.

Tikmēr kūlas ugunsgrēkā Ludzas pusē liesmas bija pārmetušās arī uz divām saimniecības ēkām, kuras arī nodegušas. Tāpēc VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un nekontrolējama.

"Liesmas ļoti strauji var izplatīties ne tikai ar vēju, bet arī ar citiem faktoriem un pārmesties uz ēkām.

Protams, kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu arī dabai – sadeg dzīvnieki, putni un vērtīgas augu un kukaiņu sugas.

Tāpēc arī šodien, kad ārā ir silts un saulains, ir jāizvairās no kūlas dedzināšanas, bet ir jāsakopj savi īpašumi bez dedzināšanas un, ja tomēr kaut kur ir izcēlies ugunsgrēks, nekavējoties zvanīt 112," teica dienesta pārstāve.

Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimmermanis papildina, ka bez soda vainīgajam dedzinātājam arī zemes īpašnieks par nekoptu platību var zaudēt Eiropas platībmaksājumus. Tiesa gan, aizlaistās platības bieži nemaz nav pieteiktas maksājumiem.

"Visas platības, kas ir pieteiktas ES maksājumiem, tām jābūt novāktām, zālei nopļautai un īstenībā tur nav, ko dedzināt. Deg parasti tādas vietas, kas ir meldrāji un aizlaistas platības, kas droši vien nav pieteiktas maksājumiem. Visticamāk, tam seko līdzi arī Lauku atbalsta dienests. Arī pašvaldībām varbūt vairāk jāiesaistās (..)," sprieda Cimmermanis.

VUGD aizvadītajā diennaktī saņēma kopumā 118 izsaukumus, no tiem vairāk nekā 90 bijuši saistībā ar ugunsgrēkiem. Ugunsgrēkā Jelgavas novadā cietis kāds cilvēks, kurš centies nodzēst liesmas paša spēkiem. Ugunsgrēks radies dzīvojamās mājas dūmvadā, degot sodrējiem.

Šogad Latvijā jau dzēsti 162 pērnās zāles ugunsgrēki, savukārt pērn kopumā tika reģistrēti vairāk nekā 2000 kūlas ugunsgrēki, kuros cieta seši cilvēki un nodega 29 ēkas.

KONTEKSTS:

Katru pavasari VUGD dodas dzēst pērnās zāles jeb kūlas ugunsgrēkus. Tajos sadeg ne tikai lielas zemes platības, bet cieš cilvēki un zvēri, kā arī nodeg ēkas. Šī nodarbe ir aizliegta, un par to var uzlikt naudas sodu – no 40 līdz 2090 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti