Agitai nebija divu domu, kurp bēgt no kara pārņemtās Ukrainas – uz tēva dzimteni.
Sieviete no Odesas pastāstīja: “Mans tētis ir latvietis, bet viņš bija armijnieks. Viņš neatgriezās Latvijā, bet te ir viņa māsas un manas māsīcas. Meklēsim tagad rokā, jo mums nebija ciešu kontaktu. Tāpēc mani sauc Agita, meitu – Ērika, tā tētis gribēja.”
Ērika savu 15. dzimšanas dienu sagaidīja automašīnā, no Polijas braucot uz vectētiņa dzimteni. Ērikas mamma Agita sacīja: “15 gadi viņai palika vakar. Mēs ceļā sagaidījām dzimšanas dienu. Skola un koledža – mēs visu pametām. Dēls mācās par programmētāju, meita 9. klasē.”
Abi pusaudži šobrīd ir apjukuši un nerunīgi. Ne vien maz gulēts, bet arī dzimtās Odesas vietā – Saldus pakalni. Agitas dēls Vladimirs vien pastāstīja, ka no mājām Odesā kā talismanu paņēmis cepuri, bet viņa māsa Ērika piebilda: “Slikti [jūtos]. Visas draudzenes tur palika.”
Odesā palika arī bērnu tētis, jo vīriešus no 18 līdz 60 gadu vecumam no Ukrainas neizlaiž.
“Mēs aizbraucām stundas laikā. Sāka lidot bumbas, tālumā redzējām sprādzienus. Paņēmām somu un trīs pases. Pat ēdienu nepaņēmu. Grivnas [Ukrainas valūta] man bija līdz Ļvivai tikt,” sacīja Agita Ļebedenko.
Bēgļiem pakaļ devās Reinis Doniņš. Kādreizējais Saldus mērs, tagad uzņēmējs. Viņš pauda: “Man piezvanīja vienpadsmitos vakarā, un es jau pēc 15 minūtēm biju ceļā, degviela bija pilna bāka salieta. Dziļi sirdī mēs jūtam līdzi, ar asarām acīs, visi gribam palīdzēt.”
Doniņš bēgļus arī izmitinājis. Agitas, Ērikas un Vladimira mentors jeb palīgs visu jautājumu sakārtošanā ir Saldus novada pašvaldības policijas priekšnieks Ivars Naumanis.
Agita ir bērnudārza pavāre un gatava sākt strādāt kaut rīt, taču jauniešiem vajag iestāties skolā.
Naumanis norādīja: “Mēs to visu risināsim. Nu, mazpilsētas ietvaros. Esmu bijis pedagogs. Šie man jau piektie audzināmie bērni.”
KONTEKSTS:
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā februāra beigās tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās. Nedēļu kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, un tam Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu. Līdz 2. martam Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 750 Ukrainas valstspiederīgo.
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne "www.ukraine-latvia.com". Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas aicina cilvēkus neorganizēt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pašiem un nevest to uz Polijas–Ukrainas robežu, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tas ir bīstami, turklāt tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit
