Pirms gada Saeima nolēma atlaist vairāk nekā 40 apkopējas, kuras ilgus gadus bija Saeimas štata darbinieces, un izsludināja iepirkumu konkursu par telpu uzkopšanas pakalpojumu nodrošināšanu.
Tajā uzvarēja firma ”SOL Latvia”, kuras piedāvātā līgumcena bija aptuveni 105 000 eiro.
Kā parādīja mūsu rezultāti, valstiski mazāk maksātu pakalpojums, kurš būtu pirkts no privātfirmām. Bija izsludināts konkurss, kurā bija pieteikušās piecas firmas. Cenas bija dažādas, bet uzvarēja mazākā cena. Firma ar nesliktu reputāciju, ar ārzemju kapitālu un ar lieliem klientiem. Tāpēc mums nebija nekādu šaubu, ka mēs varam uzticēties un nodot Saeimu viņas rokās,” situāciju skaidro par saimnieciskajiem jautājumiem atbildīgais Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs.
Pēc nepilna gada kompānija nonākusi pie secinājuma, ka pašu noteiktā cena ir pārāk zema, un brīdinājusi Saeimu par to, ka pēc diviem mēnešiem pārtrauks pakalpojumu sniegšanu. Klementjevs domā, ka firma vienkārši nav spējusi atrast apkopējas, kas būtu gatavas strādāt par tās piedāvāto algu.
To apliecina arī ”SOL Latvia” valdes locekle Baiba Aneraude. Viņa atzīst, ka pērn, piedaloties iepirkumā, firma nav pareizi aprēķinājusi darbu apjomu un ierobežoto laiku, kurā tas jāpaveic. Proti, Saeimas telpas ir jāuzkopj agrās rīta stundās - laikā no sešiem līdz astoņiem.
Tagad Saeima ar steigu meklē jaunus telpu uzkopējus.
Kā atzīmē Klementjevs, ņemot vērā nelāgo pieredzi ar telpu spodrības nodrošinātājiem, parlamenta deputātu vidū tagad valda piesardzīga attieksme arī pret citiem piedāvājumiem plašāk izmantot ārpakalpojumus, piemēram, atsakoties no Saeimas autobāzes vai Jūrmalā esošo rezidenču uzturēšanas.
Par telpām un tīrību mēs varam kļūdīties, bet, ja mēs mēģināsim pirkt pakalpojumu, kurš var iedragāt galveno misiju - likumdošanu, tad mēs varēsim arī šo negatīvo pieredzi izmantot. Lozungs ”Tirgus izlīdzinās visu un tirgus iedos normālu, adekvātu cenu” citreiz nepiepildās,”” uzsver Klementjevs.
Tikmēr Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa, kas ir viena no dedzīgākajām ārpakalpojumu izmantošanas aizstāvēm, uzsver, ka, izvēloties ārpakalpojumu, Saeima šogad vien ietaupīs vairāk nekā 80 000 eiro. ”Uzvarētājs apsaimniekošanā izmaksāja bez PVN aptuveni 5200 eiro mēnesī. Saeima pati, sludinot konkursu, bija paredzējusi, ka ir gatava maksāt aptuveni 6000 eiro mēnesī bez PVN. Ja mēs salīdzinām to ar vairāku desmitu pastāvīgi nodarbināto apkopēju izmaksām Saeimā, tad tās bija gandrīz divreiz lielākas. Viņas bija aptuveni 11 tūkstoši eiro mēnesī. Tātad ieguvums finansiālā ziņā viennozīmīgi Saeimai ir un būtu arī tad ļoti liels, ja viņa izvēlētos piedāvājumu no tiem pretendentiem, kas iesniedza ticamu cenu,” norāda Siliņa.
Viņa neslēpj, ka pati bijusi neapmierināta ar telpu uzkopšanas pakalpojumu sniedzēja darbu, taču vienlaikus uzsver, ka arī Saeimas kanceleja neesot bijusi uzdevuma augstumos. ”Vai nu bija nepietiekami detalizēti izstrādāts iepirkuma nolikums, kas ļautu atsijāt šo nepamatoti zemo cenas piedāvājumu, kur acīmredzami bija skaidrs, ka nevarēs veikt tādā kvalitātē un apjomā, kādā ir vēlams. Otrkārt, varbūt arī iztrūkstošās līguma sankcijas, jo, ja ir tik vienkārši ”nolekt no līguma”, kā tas izdevās esošajam piegādātājam, liecina arī par vāju pasūtītāju,” saka Siliņa.
Tas, cik liela cena Saeimai turpmāk būs jāmaksā par tai piederošo ēku uzkopšanu, būs zināms nākamnedēļ.
Klementjevs pieļauj, ka gadījumā, ja komersantu piedāvātās cenas būs pārāk augstas, Saeimai nāksies atjaunot apkopēju štata vietas.
