Panorāma

LTV atklāj aplokšņu algas A. Kļaviņa uzņēmumā

Panorāma

Panorāma

Trauksmes cēlējus aizsargās no atriebības

Saeima Trauksmes celšanas likumu varētu atsākt izskatīt nākamnedēļ

Finiša taisnei tuvojas Trauksmes celšanas likuma pieņemšana. Tā mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kas ir gatavi ziņot par likumu pārkāpumiem savās darbavietās, un nākamnedēļ to varētu nodot izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā. 

Tiesībaizsardzības iestādēs jau šobrīd iespējams anonīmi ziņot par noziegumiem, taču likums ieviesīs kārtību, kā ziņotājus pasargāt no darba devēju atriebības.  

Lai iedrošinātu cilvēkus ziņot par pārkāpumiem darba vietās, jaunais Trauksmes celšanas likums noteiks dažādas garantijas ziņotājiem. Pirmkārt, valsts uzņemas trauksmes cēlējiem nodrošināt anonimitāti. Ja tas neizdodas, trauksmes celšanas dēļ personu nedrīkstēs atlaist no darba. Ja strīds ar darba devēju nonāks tiesā, valsts dos juridisko palīdzību.  

“Jau šobrīd mēs varam informēt gan par koruptīviem noziegumiem, arī daudzās citās jomās mēs varam ziņot valsts iestādēm, bet šeit būs īpaša iesniegumu izskatīšanas kārtība, kā arī aizsardzības garantijas gadījumos, ja pret trauksmes cēlēju trauksmes celšanas dēļ tiek radītas kādas nelabvēlīgas sekas, kā arī noteiktos gadījumos būs garantijas viņa radiniekiem,” stāstīja Valsts kancelejas konsultante Inese Kušķe.

Deputāti pie Valsts kancelejas izstrādātā trauksmes cēlēju likuma strādājuši pusotru gadu, un nākamnedēļ to varētu nodot izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā.

Iepriekš deputāti bija skeptiski tāpēc, ka regulējums bijis sarežģīts, taču pa vasaru likumprojekts pārstrādāts.  

“Nav paredzētas šīs daudzās administratīvās vietas pašvaldībās, kurā katrā varētu ziņot pašvaldību iedzīvotāji. Tādā gadījumā, es uzskatu, ka tas tiešām varēja būt savā veidā koruptīvs “stukaču” likums. Paldies Dievam, šī alternatīvā likuma virzība ir reālistiskāka,” pauda Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība).

Uz likuma pieņemšanu cer sabiedrība par atklātību “Delna”. Biedrībā uzsver, ka valstij ir jāaizsargā cilvēki, kas sabiedrības kopējā labuma dēļ ir gatavi atklāt darba vietas noziegumus.  

“Tādas lietas kā “LuxLeaks”, “Panama Papers” un citi šādi skandāli, kur ir nopludinātie dokumenti, kuri atklāj milzīgas izšķērdēšanas vai nodokļu nemaksāšanas lietas, tās nāk tieši no trauksmes cēlējiem, no personām, kas nodot šo informāciju tāpēc, ka viņas redz, ka uzņēmumi rīkojas nepareizi. Cerams, ka arī Latvija būs viena no tām valstīm, kas aizsargā šīs personas,”  sacīja “Delna” jurists Jānis Veide.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkts būs Valsts kancelejā. Tā kā ziņojumi būs slepeni, arī gadījumā, ja ziņojumā nekādi pārkāpumi neatklāsies, darbiniekiem nelabvēlīgām sekām nevajadzētu būt.

Šobrīd plānots, ka likums stāsies spēkā nākamā gada 1. maijā.

KONTEKSTS:

Saeima 17.maijā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Trauksmes celšanas likumprojektu, kura mērķis tostarp ir nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Bet zināmas bažas gan aizvien saglabāja darba devēji.

 Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par:

  • korupciju;
  • krāpšanu;
  • amatpersonu bezdarbību;
  • nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu;
  • izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
  • valsts naudas un mantas izšķērdēšanu;
  • sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
  • cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti