Pieprasījumu parakstījuši vairāki deputāti no opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības - Viktors Valainis, Uldis Augulis, Armands Krauze, Dana Reizniece-Ozola, Raimonds Bergmanis, Janīna Jalinska, Gundars Daudze, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko. Iepriekš šo pieprasījumu noraidīja Saeimas Pieprasījumu komisija.
Valainis plenārsēdē norādīja, ka ministrs, apturot divu pašvaldību aptaujas par iespējamo novadu pievienošanu citai pašvaldībai, ir pārkāpis Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktās pašvaldību tiesības un brīvības. "No ministra rīkojuma konteksta var secināt, ka ministru neapmierina pašvaldību pašiniciatīvas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai. Vienlaikus pats ministrs nav centies noskaidrot pašvaldību iedzīvotāju viedokļus," teikts pieprasījumā.
Valainis norādīja, ka saistībā ar Pūces lēmumu Ikšķiles novada pašvaldība grasās vērsties Satversmes tiesā, līdzīgu soli gatavojas spert arī Jelgavas novada pašvaldība. Visticamāk, pašvaldību strīdu ar ministru izšķirs Satversmes tiesa, kas, pēc Valaiņa domām, lems par labu pašvaldībām.
"Uzskatu, ka ministrs ir kļūdījies. (..) Vairāk uztrauc tas, ka ministrs apkaro pašvaldību iniciatīvas," sacīja Valainis.
Tikmēr Pūces partijas biedrs, Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs aicināja opozīcijas pieprasījumu neatbalstīt, norādot - saistībā ar Pūces pieteikto administratīvi teritoriālo reformu vasarā plānotas konsultācijas, kuru laikā reģionos dzīvojošiem tiks skaidrota iecerētā reforma un uzklausīti viņu viedokļi.
Līdzīgi izteicās deputāte Dace Bluķe ("Attīstībai/Par!"), norādot, ka Saeimas deputāti nav tiesneši un gala vārdu minēto pašvaldību strīdā ar ministru teiks tiesa.
KONTEKSTS:
Pirms pāris nedēļām Jelgavas novada dome, paklausot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojumam, apturēja ieceri rīkot iedzīvotāju aptauju par gaidāmo novadu apvienošanu. Atšķirībā no Ikšķiles novada, kas, ignorējot ministrijas rīkojumu, jau īstenoja iedzīvotāju aptauju pēc sava prāta, jelgavnieki tomēr vispirms vēlas sagaidīt Satversmes tiesas spriedumu un tad atkārtoti lems par aptaujas rīkošanu.
Ministrijā skaidroja, ka pašvaldībām nevajadzētu izmantot iedzīvotāju aptaujas, kas pēc formas atgādina piedalīšanos vēlēšanās. Tā vietā vajadzētu rīkot, piemēram, socioloģiskās aptaujas.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā.
