Opozīcijas deputāti vēlējās, lai Bordāns iepazīstina sabiedrību ar vēstules tekstu un pastāsta, kādām vēstniecībām viņš to nosūtīja, kā arī izskaidro apsvērumus, kas lika vērsties pie vēstniecībām.
Tāpat opozīcijas deputāti aicināja izvērtēt iespējamo kaitējumu Latvijas reputācijai un sniegt skaidrojumu par starptautiskās diplomātijas principiem, kas jāievēro, pildot amatpersonas pienākumus, un skaidrot, kā Bordāna rīcība savienojama ar ministra pienākumiem.
“Ja partijas vadītājs sūta šādu vēstuli, būdams koalīcijas partneris, būdams jau pie varas, tas tomēr uzliek arī zināmu atbildību, parakstot šādu vēstuli, vēl jo vairāk, par ko ir šis vēstules saturs, par to, ka šajā valstī nav tiesiskums, šajā valstī valda korupcija… Prasītos mazliet pamatot to visu,” izklāstot savus apsvērumus, viens no pieprasījuma autoriem – Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis.
Ārlietu ministrija pēc iepazīšanās ar vēstuli, jau iepriekš bija atzinusi, ka tā nesaskata nekādas problēmas korespondences izsūtīšanā un konkrētā vēstule būtu jāuztver kā Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja Bordāna, nevis tieslietu ministra Bordāna vēstule. Tam gan nepiekrita Saeimas opozīcija.
“Nav tā, ka vienu dienu tu esi partijas priekšsēdētājs, vienu dienu tu esi vīrs savā ģimenē, vienu dienu - privātpersona. No tā brīža, kad katrs no ministriem iegūst šo ministra mandātu, viņš ir ministrs,” pauda bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs (“Saskaņa”) komentēja: “Te jūs esat koalīcija, te jūs esat valdība, un no otras puses ministrs atnāk mājās, noņem vienu cepuri, uzliek citu cepuri, un tad jau viņš pilnīgi neatkarīga persona, partijas vadītājs, un tā tālāk. Nu nevar taču mūžīgi sēdēt vienlaicīgi uz diviem krēsliem! Jo ziniet, ir tāda paruna – vai noņem krustiņu vai uzvelc bikses. Un es domāju, ka jums noteikti vajadzētu izšķirties.”
Saeimas sēdē Bordāns nepiedalījās, bet viņa partijas biedri izmantoja iespēju kolēģi aizstāvēt. Arī koalīcijas deputāti bija pret pieprasījumu.
“Kučinska kungs, pirms prasīt paskaidrojumus no citas partijas vadības rīcības – likumīgas rīcības, atklātas un tiesiskas – nāciet šeit un izstāstiet, kā jūs kā premjerministrs izmantojāt savu dienesta stāvokli, aicinājāt pie sevis un sarunājāties ar KNAB vadītāju Jēkabu Straumi, un pēc tam partijas interesēs nācāt uz sēdi, stāstījāt to, ko jūs uzzinājāt no Jēkaba Straumes partijas interesēs, aicinājāt Askoldu Kļaviņu neiekļaut partijas sarakstā tāpēc, ka pie viņa tiks veikta kratīšana,” aicināja Juta Strīķe (JKP).
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) savukārt paziņoja, ka vēstuļu rakstīšana “ir sena mūsu tautas tradīcija”.
Saeima gan ar 34 balsīm par, 45 pret un 5 atturoties, pieprasījumu noraidīja.
KONTEKSTS:
Bordāns izsūtījis vairākām ārvalstu vēstniecībām vēstules, lai tās informētu par notiekošo Latvijā tieslietu jomā un "noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju un tās destabilizācijas mēģinājumiem". Viņš vēstules izsūtījis gan kā JKP vadītājs, gan arī kā politiķis, un tas saistīts ar prasību izdot JKP deputātu Juri Jurašu kriminālvajāšanai lietā par iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu.
Vēstulēs ārvalstu vēstniecībām skaidrota JKP nostāja, ka Jurašam celtās apsūdzības ir politiski motivētas un sakņojas piecus gadus senos notikumos.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš izteicies, ka Bordānam ir efektīvāki veidi, kā uzlabot situāciju tieslietu jomā, nekā vēstules vēstniecībām.
31. janvārī Saeima lēma izdot Jurašu kriminālvajāšanai. Saistībā ar Juraša paziņojumu par viņam piedāvātu kukuli "Latvijas dzelzceļa" krimināllietā Jurašam tiek inkriminēta valsts noslēpuma izpaušana.
