ĪSUMĀ:
- Jautājumu par studiju valodu augstskolās ST vērtējusi vairākkārt.
- Pēdējo lietu ierosināja pēc 13. Saeimas "Saskaņas" deputātu pieteikuma.
- Pieteikuma iesniedzēji: likums ierobežo augstskolas to autonomijas ietvaros īstenot studiju programmas svešvalodās.
- Tiesa vērtēja gan iepriekšējo regulējumu, gan šobrīd spēkā esošo.
- ST: apstrīdētās normas ierobežo valsts un privāto augstskolu autonomiju, mācībspēku akadēmisko brīvību.
- Likumdevējs nav nodrošinājis jau 2020. gadā pasludinātā ST sprieduma pienācīgu izpildi.
- Augstskolu likuma normas, kas regulē studiju valodu, ST atzina par neatbilstošām Satversmei.
- Tās atzītas par spēkā neesošām no 2024. gada 1. jūlija.
- Augstskolās atzinīgi vērtē ST secinājumus.
Vairākkārt ST skatīts jautājums
Satversmes tiesa jau 2020. gadā lēma, ka likuma norma, kas noteica, ka arī privātajās augstskolās un koledžās jāstudē tikai latviešu valodā, neatbilst valsts pamatlikumam. Gadu vēlāk Saeima noteica, ka visās augstskolās un koledžās studijas notiek valsts valodā, bet tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, kas ir oficiālā valoda kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir tām augstskolām, kas sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Pašlaik spēkā esošie noteikumi paredz, ka augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, bet ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās. Šogad februārī ST atzina par neatbilstošu Satversmei ierobežojumu privātajām augstskolām īstenot studiju programmas ES oficiālajās valodās. Savukārt citu svešvalodu ierobežojumi studijām atzīti par atbilstošiem pamatlikumam.
Nu ST skatīja vēl vienu lietu, kas ierosināta pēc 13. Saeimas "Saskaņas" deputātu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka apstrīdētās normas ierobežojot augstskolas to autonomijas ietvaros īstenot studiju programmas svešvalodās, kā arī augstskolu mācībspēku brīvību izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās, informēja ST.
Lietas izskatīšanas laikā Saeima grozīja vienu no apstrīdētajām normām Augstskolu likumā, taču tajā ietvertais regulējums attiecībā uz augstskolu studiju programmu īstenošanas valodu nebija mainījies. Tiesa vērtēja gan iepriekšējo regulējumu, gan šobrīd spēkā esošo.
Nepienācīgi izpildīts spriedums
Tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo valsts un privāto augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību. Pēc tam ST secināja, ka šis ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo ir pieļauts būtisks labas likumdošanas principa pārkāpums.
Proti, likumdevējs nav nodrošinājis 2020. gadā pasludinātā sprieduma pienācīgu izpildi.
"Regulējot studiju programmu īstenošanas valodu, tiek ierobežota mācībspēku akadēmiskā brīvība, tostarp brīvība izvēlēties, kādā valodā komunicēt ar studējošajiem studiju procesā. ST jau iepriekš ir atzinusi, ka ierobežojums izstrādāt un docēt kursus svešvalodās uzskatāms par Satversmē iekļautās mācībspēku akadēmiskās brīvības ierobežojumu," norādīja ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Tāpat likumdevējs nav izvērtējis apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 114. pantam, kas aizsargā mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Satversmes 112. pants
- Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
Satversmes 113. pants
- Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.
Tiesas secinājumos norādīts, ka pēc 2020. gada sprieduma bija doti vairāk nekā 10 mēneši jauna regulējuma izstrādei. Taču likumprojekts Saeimā tika iesniegts vien aptuveni vienu mēnesi pirms termiņa beigām, un izmaiņas tika izskatītas steidzamības kārtībā.
Turklāt Saeima, vērtējot norādītās alternatīvas, nebija pēc iespējas apzinājusi ieinteresēto personu viedokļus.
Dod laiku līdzsvarot regulējumu
Attiecīgi ST atzina Augstskolu likuma normas (56. panta 3., 4. un 5. daļa), kas regulē studiju valodu, par neatbilstošām Satversmes 112. un 113. pantam. Tās atzītas par spēkā neesošām no 2024. gada 1. jūlija.
Tādējādi Saeimai dots laiks līdzsvarot augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību ar nepieciešamību aizsargāt valsts valodu augstākajā izglītībā.
Turklāt, pēc šodienas sprieduma likumdevējam izstrādājot jaunu regulējumu, jāņem vērā arī šī gada februāra spriedumā paustie secinājumi. Februāra spriedumā atrodamas atziņas par to, kā vērtējams valodu ierobežojumu samērīgums, portālam LSM.lv norādīja tiesā.
ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš norādīja: "Likumdevējam jārada tāds tiesiskais regulējums, kas vērsts uz ilgtspējīgu valsts valodas aizsardzību izglītībā un vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar augstākās izglītības un zinātnes attīstību Eiropas kultūrtelpā."
Augstskolā atzinīgi vērtē ST secinājumus
Privāto augstskolu asociācijas vadītājs, "Turības" rektors Aldis Baumanis piekrīt spriedumā secinātajam, jo esošais likums ierobežo studiju norisi: "Te gan man uzreiz jāsaka, ka Satversmes tiesa ir pastrādājusi pie šī jautājuma daudz rūpīgāk, nekā to darīja Izglītības ministrija, tos sagatavojot, un likumdevējs, pieņemot šos grozījumus Augstskolu likumā. Es varu pateikt vienu anekdotisku piemēru. Tātad visai studiju jomai ir jābūt izcilā līmenī, lai kādu vienu atsevišķu programmu no šīs studiju jomas var realizēt angļu valodā. Ne katru reizi programma, kas tiek uzsākta, strauji attīstās arī latviešu valodā, bet tāpēc apturēt visu šo studiju jomu ārvalstu studentiem, tad tas tāds dīvains lēmums no likumdevēju puses."
Baumanis papildināja, ka gan augstākajā izglītībā, gan zinātnē jebkurš ierobežojums, kas tiek mākslīgi uzlikts, tajā skaitā arī valodas, ir bremzējošs faktors.
"Cīnoties pret krievu valodu augstākajā izglītībā, mēs faktiski paši sev šaujam kājā, jo ierobežojam arī vairākas citas valodas. Un tā ir šobrīd problēma, piemēram, jaunajiem topošajiem doktoriem par to, cik tālu ir pieļaujams izmantot angļu valodu promocijas darbu izstrādē. Un politiski tās visas runas par kultūras telpu un ģeopolitisko orientāciju ir apšaubāmas, jo mēs šobrīd redzam, ka krievu valodas nozīme starptautiskā apritē ļoti ātri tāpat jau samazinās, un par to nav runa, jo likums ierobežo ne tikai krievu valodu studijās," sacīja viens no prasības iesniedzējiem Boriss Cilevičs.
Lietas ierosinātāji – bijušie Saeimas deputāti – norādīja, ka likums patlaban ierobežojot arī studējošo akadēmisko brīvību izvēlēties studiju programmas svešvalodās. Šim viedoklim gan ST nepiekrīt, jo studējošajiem Satversmē nav noteiktas tiesības pieprasīt sev vēlamajā studiju valodā īstenotu programmu.
