Neatklāja visu informāciju
Paziņojumā medijiem prokurors norāda, ka Jurašs 2015. gada septembrī kā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs tikās ar divām personām, tajā skaitā ar Jāni Dambīti. Tikšanās laikā viņš ieguva detalizētu informāciju par viņam piedāvāto kukuli miljona eiro apmērā saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts par iespējamu Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska veiktu valsts AS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa Uģa Magoņa kukuļošanu par to, lai Jurašs nodrošinātu krimināllietā izmeklējamā nodarījuma pārkvalifikāciju no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko Krimināllikumā paredzēts mazāks sods.
Tikšanās laikā iegūto informāciju par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām Jurašs iekļāva savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam. Savu ziņojumu Jurašs klasificēja kā valsts noslēpumu, norāda prokurors.
Jurašs esot apzināti nenorādījis savā ziņojumā tās personas identitāti, kura Jurašam sniedza informāciju par Osinovska iespējamo nodomu par kukuļošanu.
Šādas informācijas noklusēšana ievērojami apgrūtināja iespējamās kukuļošanas pārbaudes iespējas.
Informāciju par viņa iespējamu kukuļošanu “Latvijas dzelzceļa” lietā Jurašs esot ieguvis arī no cita valsts noslēpumu saturoša ziņojuma, kas tika sastādīts 2015. gada 2. decembrī.
Prokurors: Jurašs bija informēts par lietas gaitu
Prokurors uzsver, ka Juraša publiski paustā informācija, ka KNAB nepārbaudīja ziņojumā norādīto informāciju, neatbilst kriminālprocesā konstatētajiem faktiem.
2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Jurašs personīgi un citi viņa vadītās KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieki iesaistījās Juraša ziņojumā ietvertās informācijas pārbaudē. Turklāt Jurašs esot bijis pilnībā informēts par šīs pārbaudes gaitu un rezultātiem. Divu ziņojumu saturs tika iekļauts KNAB 2016. gada 15. aprīļa ziņojumā par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu, un uz to pamata tika sākta operatīvās izstrādes lieta (Nr. 10616) ar mērķi pārbaudīt konkrētas personas saistību ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem un noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju. Ziņojums un lēmums par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu tika klasificēti kā valsts noslēpums.
Jurašs, pildot savus darba pienākumus, esot bija pilnībā informēts par operatīvās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem.
Publiskošana - iemesls operatīvās izstrādes izbeigšanai
Jurašs žurnāla “Ir” žurnālistei Indrai Sprancei izpauda valsts noslēpumu saturošu informāciju par viņam piedāvātā kukuļa laiku, apmēru, kriminālprocesu, kurā kukulis piedāvāts, un kukuļa piedāvājuma nosacījumiem. Minētā informācija tika publicēta žurnālā “Ir” 2016. gada jūlijā.
Turklāt Jurašs to izpauda laikā, kad operatīvās izstrādes lietā joprojām tika turpinātas operatīvās darbības.
Tādējādi Jurašs publiski darīja zināmu, ka KNAB rīcībā ir informācija par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām, tādējādi būtiski apgrūtinot operatīvās darbības mērķa sasniegšanu, proti, noskaidrot noteiktās personas iespējamās noziedzīgās darbības un šīs personas līdzdalībniekus, pārbaudīt konkrētas personas saistību ar citām noziedzīgām darbībām. Juraša izpaustā informācija bija pamats operatīvās izstrādes lietas izbeigšanai.
Nepiekrīt pārmetumiem par nokavēto termiņu
Publiski ir izskanējis Juraša aizstāvja viedoklis, ka prokuratūra nav ievērojusi Kriminālprocesa likumā noteikto 10 dienu termiņu, kādā prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana, saņemot krimināllietu no izmeklēšanas iestādes.
Šāds Juraša aizstāvja viedoklis esot kļūdains. Prokurors norāda, ka no likuma normām izriet prokurora pienākums pirms kriminālvajāšanas uzsākšanas vērsties kompetentajā iestādē piekrišanas saņemšanai.
Tikai pēc kompetentās iestādes lēmuma prokurors var lemt par kriminālvajāšanas uzsākšanu.
Prokuratūra arī norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
