Bordāns vēstniecībām saistībā ar Juraša lietu skaidrojis «tiesiskuma situāciju» Latvijā

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) izsūtījis vairākām ārvalstu vēstniecībām vēstules, lai tās informētu par notiekošo Latvijā tieslietu jomā un "noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju un tās destabilizācijas mēģinājumiem". To portālam LSM.lv sacīja pats Bordāns.

Viņš uzsvēra, ka vēstules izsūtījis gan kā JKP vadītājs, gan arī kā politiķis.

"Es uzskatīju par vajadzīgu izskaidrot ārvalstu vēstniecībām, kurām varbūt nav skaidrs par to, kas valsī šobrīd notiek - Saeimā faktiski tiek prasīta augstas amatpersonas izdošana [kriminālvajāšanai]. Ka politiķi tam iebilst, ka citi sauc ielās tautu. Atsevišķas personas arī mēģina to pasniegt tā, ka kāds cenšas eskalēt situāciju valstī. Lai noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju Latvijā, nosūtījām savu skaidrojošo vēstuli. Tas ir pilnīgi nepieciešams papildu apstāklis JKP darbam Saeimā," stāstīja Bordāns.

Vēstulēs ārvalstu vēstniecībām skaidrota JKP nostāja, ka Jurim Jurašam celtās apsūdzības ir politiski motivētas un sakņojas piecus gadus senos notikumos. "Arī "Amnesty International" [otrdien] paziņoja, ka korupcijas indekss Latvijā ir nemainīgs. JKP politika vienmēr balstījusies tajā, ka situācijai ir jāmainās. To var mainīt tikai, ja ir aktīva sabiedrības iesaiste, ieskaitot noteiktos protestus. Mēs šo situāciju vienkārši izskaidrojām vēstniecībām," teica Bordāns.

Vaicāts, vai nav saņēmis pārmetumus no Latvijas ārlietu resora, Bordāns uzsvēra, ka vēršanās pie ārvalstu vēstniecībām ir bijusi ar nolūku skaidrot situāciju, nevis lai parādītu noteiktu valsts politiku. "Ja ārvalstu vēstniecībām būs kaut kādi jautājumi, mēs būsim gatavi sniegt atbildes. Šī valdība strādā tiesiskuma virzienā - gan premjerministrs, gan visi ministri. Papildu paskaidrojums bija nepieciešams, lai saprastu, kādēļ ir dažādi balsojumi par izdošanu, neizdošanu," stāstīja Bordāns.

Ceturtdien, 31. janvārī, JKP rīkos protesta akciju pie Saimas "Par tiesisku Latviju", kuras sākums paredzēts plkst. 8.00. Rīkotāji vērš uzmanību uz Ģenerālprokuratūras vēršanos pret Saeimas deputātu Jurašu. JKP vadība uzskata, ka iesāktā lieta ir politiska izrēķināšanās, un norāda, ka procesa atjaunošana jaunās valdības izveides brīdī nav netīša sakritība.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātu vairākums slēgtā sēdē trešdien, 29. janvārī, atbalstīja aicinājumu izdot kriminālvajāšanai JKP deputātu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Jurašu.

Aicinājumu atbalstīja deviņi komisijas deputāti, bet četri bija pret. Līdz ar to jautājums par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai nonāks Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. "Nevar pateikt, kā Saeima nobalsos, bet tas būs labs veids, kā atrisināt šo krīzi," žurnālistiem teica komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība). "Es neredzēju politisko izrēķināšanos prokuratūras rīcībā."

Saeimas Mandātu komisijas slēgtā sēde sākās pagājušajā nedēļā, taču tā ieilga un deputāti nolēma sēdē izsludināt pārtraukumu, lai parlamentāriešiem būtu laiks iepazīties ar lietas apstākļiem. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) portālam LSM.lv neatklāja, kāda būs JKP rīcība, ja par Juraša izdošanu nobalsos arī parlaments.

Ministrs teica, ka partijai ir dažādi rīcības plāni, bet plašāka informācija tiks atklāta ceturtdien.

KONTEKSTS:

Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu nodaļas prokurors Māris Urbāns pagājušajā nedēļā paziņoja, ka, informējot žurnāla "Ir" žurnālisti Indru Spranci par sev 2015. gada rudenī piedāvāto kukuli viena miljona eiro apmērā, Jurašs ir izpaudis valsts noslēpumu. Prokurora ieskatā, tādējādi Jurašs ir apgrūtinājis lietas izmeklēšanu un tas kļuvis par iemeslu operatīvās izstrādes lietas izbeigšanai.

Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu. Lieta saistīta ar izbeigtu kriminālprocesu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija sācis pēc Juraša iesnieguma par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs, būdams KNAB amatpersona, pirms diviem gadiem publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis tā dēvētajā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu.

JKP uzskata, ka valstī ir izveidojusies "sazvērnieku grupa", kas nevēlas zaudēt politisko un ekonomisko varu. Jaunievēlētais premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”)  23. janvārī pauda, ka Saeimas balsojums par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai nav koalīcijas stabilitātes jautājums.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti