Šobrīd Ārlietu ministrija Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ierodas no Krievijas, izsniedz humānās vīzas, bet katrs gadījums tiek stingri izvērtēts. "Konservatīvo" deputāts Krišjānis Feldmans uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija pievienojas šai pozīcijai.

"Mums ir jābūt ļoti prātīgiem attiecībā uz to, kādiem Krievijas pilsoņiem un kāpēc mēs ļautu iebraukt Latvijā šajos laikos. Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, jo mēs nedrīkstam pieļaut, ka kāds Putina režīma pretinieks pārpratuma dēļ tiktu nosūtīts atpakaļ Putina ķetnās, ja šāds cilvēks Latvijā ir ieradies un uz TUA [termiņuzturēšanās atļaujas] pamata dzīvo mūsu valstī."

Arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas deputāts Ritvars Jansons uzsvēra, ka valsts uzdevums ir izvērtēt katru vīzu pieteikšanas gadījumu atsevišķi un pieņemt lēmumu.

"Ja tiešām ir kāds Putina opozicionārs, kuram draud reāls cietumsods un tas ir pierādāms, vai jau ir cietis represijās, tad, protams, tas ir individuāli vērtējams gadījums. Bet ne jau masveidā, kad bagātie krievi pasludinās sevi par bēgļiem un meklēs labākus dzīves apstākļus," viņš teica.

Frakcijas "Neatkarīgie" deputāte Ramona Petraviča norādīja, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem jau ir izsniegtas uzturēšanās atļaujas un kuri Latvijā ir nodibinājuši ģimeni, nevajadzētu atļauju anulēt.

Petraviča uzskata: "Izsniedzot jaunas atļaujas, protams, ir jāvērtē to cilvēku nostāja pret Krievijas uzsākto karu. Protams, mēs nevaram tagad visus krievvalodīgos vainot pie Kremļa agresijām."

Bet Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka cilvēkam, kuram ir bēgļa statuss, ir tiesības saņemt visu palīdzību.

"Ievērojam visas normas, ko mēs paši esam pieņēmuši. Tur droši vien jāskatās līdzi arī dienestiem, ja viņi pieprasa bēgļa statusu. Tas droši vien tiks arī izvērtēts," viņš sacīja.

Savukārt "Saskaņas" frakcijas deputāte Regīna Ločmele sacīja, ka Saeimā jau tuvākā laikā ir jābūt plašākai diskusijai par to, ko darīt ar cilvēkiem, kuri bēg no Putina režīma, jo patlaban viņu vienīgā iespēja ir tikt līdz Latvijas robežai un lūgt politisko patvērumu.

"Krievija pašlaik groza savu likumdošanu tā, ka jebkurš vārds, kas izskan pret Putinu vai pret karu sociālajos tīklos, kļūst par pamatu pirmajai administratīvai lietai, un otrā jau pārtop par krimināllietu. Un viņiem draud līdz 15 gadiem cietumā. Tas, ka Krievija nolaiž kārtējo reizi savu dzelzs aizkaru... – mēs nekad pat neuzzināsim, kas noticis ar cilvēkiem, kurus kādreiz mēs pazinām kā demokrātijas attīstības veicējus."

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijai jāatver durvis Krievijas jauniešiem.

"Skaidrs, ka Eiropas un ASV stratēģiskais mērķis ir vismaz Krieviju, kas ir Putina vadībā, izolēt no pasaules ekonomiskās aprites. Tad mums jādomā, kā un ar ko mēs aizstāsim visu to, kas mums bija tranzītā un eksportā uz Krieviju. Tagad jaunajā pasaulē tas risinājums ir tāds, ka ir jāimportē, pirmkārt, jaunie cilvēki, smadzenes, un mums šie cilvēki jāimportē pēcskolas vecumā uz savām augstskolām," viņš teica.

Lai viņi varētu integrēties Latvijas augstskolās, Dombrovskis uzskata, ka šādā vecuma posmā nav nepieciešams pārbaudīt jauniešu politiskos uzskatus.