Pamanot vīrusa klātbūtni notekūdeņos, epidemiologi attiecīgajā vietā var rīkoties tālāk, lai laikus identificētu saslimušos, piemēram, veiktu siekalu testus vai ieviestu kādus citus drošības pasākumus.
"Apmēram piecas dienas pirms slimības uzliesmojums sākas, jūs varat jau pamanīt, ka saslimstība ir. Bieži vien nejūt simptomus, bet vīruss jau parādās fekālijās, bet cilvēks vēl nejūt, ka ir saslimis," stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Metodes izstrādes procesā iesaistījās RTU, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, kā arī Valsts zinātniskā institūta "Bior" pētnieki.
"Tā [metode] rāda tendenci, un tas ir pirmais signāls, ka šajā pilsētā kaut kas nav [labi]. Tai ziņā tā ir unikāla, citādāk pirmais signāls ir saslimušie cilvēki slimnīcās," piebilda Juhna.
Metodes izstrādes procesā paraugi ņemti dažādās Latvijas pilsētās, katrā no tām tika atrasts Covid-19. Jau oktobrī notekūdeņu monitorings turpināsies vismaz 10 pilsētās, kuras tiks izraudzītas sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem
"Ir operatīva informācija, sabiedrība iegūst to, ka lēmumi ir savlaicīgi, tie ir brīdinoši, varam pasargāt savus iedzīvotājus, varam savlaicīgi plānot lietas, piemēram, lieli uzņēmumi vai pašvaldības, dažādas mācību iestādes, pansionāti," skaidroja "Bior" direktors Aivars Bērziņš.
Juhna uzsvēra, ka izstrādātā metode ir salīdzinoši lēta, tomēr efektīva. Tam piekrita arī institūta "Bior" direktors, uzsverot, ka šī informācija aptver krietni plašāku sabiedrības daļu.
"Šādas notekūdeņu sistēmas atspoguļo plašākā mērogā arī ar lielāku iedzīvotāju skaita tvērumu, var nostādīt uz signāliem, kas liecina, ka saslimstība pieaug vai samazinās," sacīja Bērziņš.
Valmiera ir viena no pilsētām, kuras notekūdeņi metodes izstrādes laikā tika monitorēti. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu laboratorijā notekūdeņu analīzes veic regulāri.
"Nosakām fosforu, slāpekli, dažādus rādītājus, kā smagos metālus, naftu. No tā secinām ieplūdes rādītājus, cik tie piesārņoti un cik tīrs ūdens nonāk Gaujā," skaidroja SIA "Valmieras ūdens" notekūdeņu attīrīšanas būvinženieris Gatis Everts. "Attiecīgās laboratorijās slimības un dažādus patogēnus noteikti atrast var."
Zinātnieki uzsvēra, ka izstrādāto metodi nākotnē varēs pielietot arī citu slimību noteikšanai iedzīvotāju radītajos notekūdeņos. Tāpat šo metodi var izmantot arī, lai daudz precīzāk noteiktu slimības perēkli jau kādā konkrētā apvidū vai pat ēkā.
