Lai gan salīdzinājumā ar gadu miju situācija Covid-19 izplatībā ir stabilizējusies, tomēr kopumā stāvoklis Latvijā aizvien ir samērā slikts, vērtēja Briģis.
Kā izšķirošu viņš minēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) darbu: “Mazliet ēnā iepriekšējos mēnešos palika SPKC kapacitātes aktualitāte. Ja ir vairāk par 1000 saslimušo [dienā], tad katram cilvēkam izsekot – sazvanīt, atrast kontaktpersonas – ir milzīgs darbs. Un ar SPKC cilvēku kapacitāti to izdarīt ir ļoti, ļoti sarežģīti.”
Viņš norādīja – ja Covid-19 slimnieku kontaktpersonas tiek atrastas pēc nedēļas vai piecām dienām, tad “vilciens ir aizgājis”. Tas saistīts ar bezsimptomu periodu inficētajiem, kad cilvēks var būt jau lipīgs.
Savukārt taujāts par vakcinācijas plāniem Latvijā, RSU profesors pauda pārliecību par šī procesa organizēšanu: “Latvijā esam slaveni ar to, ka spējam organizēt lielus pasākumus – lielus sporta pasākumus vai Dziesmu svētkus. Un vienmēr mums tas ir ļoti labi izdevies. Tāpēc es ticu, ka arī šoreiz šis process būs sekmīgs.”
Savukārt vakcīnu piegādes Latvijā neesot atkarīgas no mums.
Bet mūsu rokās ir cits vakcinācijas aspekts – attieksme pret vakcīnām. “Un te mums ir ko darīt,” piebilda Briģis, norādot, ka ir jāstrādā ar sabiedrības daļu, kas pauž bažas.
Tāpat pandēmijas laikā būtisks resursu trūkums ir ģimenes ārstu prakses, norādīja RSU profesors.
KONTEKSTS:
Janvāra beigās Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolemts piešķirt papildu finansējumu ne vairāk kā 366 300 eiro apmērā, lai stiprinātu centra kapacitāti personu apzināšanai un informēšanai cīņā ar Covid-19.
