Pašlaik Rīgas cirka interneta lapā centrālo vietu aizņem sarkaniem burtiem izcelts teksts, ka cirks ir slēgts. Iemesli tur nav minēti, taču norādīts, ka “Būvniecības valsts kontroles birojs ir savu panācis!” un “izrādes Rīgas Cirka ēkā neturpināsies!”. Cirks atvainojas skatītājiem un piedāvā atdot biļetes par nenotikušajām izrādēm, tās pret naudu samainot cirka kasē.
Lai gan cirka ēka atzīta par nedrošu, komisija uz pirmo sēdi pirmdienas pēcpusdienā sanāks tieši tur. Būvniecības valsts kontroles birojs lēma apturēt publisku pasākumu rīkošanu, jo cirka skatītāju tribīnes nav droši izmantojamas pilnai noslodzei.
Līdz šim cirka kupola slodzes mērījis un to par gana drošu atzinis Rīgas Tehniskās universitātes Ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadītājs inženierzinātņu doktors Aigars Ūdris. Viņš rosina ēku pārbaudīt vēlreiz: “Varbūt vajadzētu rīkoties kā sarežģītās situācijās – veidot tā saucamo speciālistu konsīliju, proti, pieaicināt Latvijas Būvinženieru savienības gan projektēšanas speciālistus, gan tādus, kuriem pieredze apsekošanā. Izdiskutēt to situāciju plašākā lokā, jo pagājušā gada nogalē speciālistu bija pētījuši situāciju un atzina par apmierinošu esam.”
Tikmēr kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) jau iepriekš norādīja, ka patlaban runa nav tikai par to, vai cirks kā ēka ir drošs apmeklētājiem. “Šajā brīdī, kad vienu mēnesi mēs esam īpašnieks, tas sakrīt ar krīzes situāciju. otrkārt, ir pilnīgi skaidrs no sabiedriskām diskusijām, ka saturiski cirka saturs ir jāpārskata,” atzina ministre.
Tas nozīmētu pilnībā mainīt cirka finansēšanas un programmas veidošanas modeli. Pašlaik, kā rāda “Lursoft” dati, Rīgas cirks gadā apgroza ap miljonu eiro, no kā 150 tūkstoši ir valsts dotācijas, bet gadu beidz ar 140 tūkstošu eiro peļņu. Cirks algo aptuveni 60 strādājošos un, kā Latvijas Radio pirmdien apliecināja direktore Lolita Lipinska, pagaidām neviens nav atbrīvots.
