"Panorāmā" stāstījām par Ilzi, kuras ģimenē aug trīs skolēni. Līdz brīdim, kad Latvijā sāka palielināt ģimenes valsts pabalstus, viņiem bija trūcīgo statuss. Nekas tāds, ar ko lepoties, bet liels atspaids. Pēc pabalsta pacelšanas par trešo bērnu viņu budžetā ir septiņi eiro pāri trūcīgo statusa robežai un tas tika zaudēts. Ģimenei vairs nepienākas mājokļa pabalsts – 130 eiro gadā, nav 30 eiro dāvanu kartes ik septembri, sākot jauno mācību gadu. Bērniem nav brīvpusdienu, pieaugušajiem nav bezmaksas medicīnas pakalpojumu. Vairāk jāmaksā par elektrību. Nav pārtikas paku.
Ilze atzīst, ka ģimene tagad ir trūcīgāka nekā pirms tam.
Pēc sižeta labklājības ministrs aicināja ģimenes, kas ir līdzīgā situācijā, zvanīt un stāstīt par to. Šim aicinājumam neatsaucās pilnīgi neviens! Ilze domā, ka cilvēki vienkārši netic, ka kaut kas mainīsies. Tam piekrīt arī Latvijas pašvaldību savienībā.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis saka, ka bieži vien nav informācijas par notiekošo, bet cilvēki ciešas un neko nesaka, tādēļ palīdzību nesaņem. Jaunsleinis paskaidroja, ka pašvaldība var palīdzēt ārkārtas situācijā, bet trūcīgās personas statusa zaudēšana patiesībā iegrūž vēl lielākā nabadzībā ilgtermiņā. Attiecīgs statuss nodrošina būtiskas priekšrocības bezmaksas juridiskās un medicīniskās palīdzības saņemšanā.
Labklājības ministrijai nav aprēķinu, cik ģimeņu, iegūstot par dažiem eiro lielākus pabalstus, iekritušas dziļākā nabadzībā. Taču ir tapuši likuma grozījumi, kas paredz turpmāk, aprēķinot ienākumus uz katru ģimenes locekli, neņemt vērā pabalstus par bērnu.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) saka, ka ministrija piedāvā visus līdzekļus, ko valsts maksā par bērnu, ņemt ārā no aprēķinu kārtības. Tas, protams, uzlabotu situāciju ģimenēm, kam katrs eiro un cents ir svarīgs.
Ilze šādu ideju vērtē atzinīgi. Šobrīd grozījumi ir iesniegti Saeimā, un no deputātu darbaspējām ir atkarīgs, vai daudzbērnu ģimenes patīkamas izmaiņas savos maciņos jutīs jau šogad.
