Sienas tādas, ka pilnīgi spīd cauri - šis latviešu teiciens Ropažu ielas 17. namu tiešām raksturo gluži burtiski, jo, kā stāsta daži nama iedzīvotāji, vietās, kur apmetums nobrucis visvairāk, dzīvokļos brīžiem pat svilpo vējš.
Fasādes apmetumam atliek vien pieskarties, lai tas lieliem gabaliem atdalītos kā glazūra no kūkas. Trotuārs gar nama sienu nobiris apmetuma atlūzām.
"Katru dienu sētnieks ņem un slauka. Paskat, nav pus diena pagājusi, kad ;sētniekam atkal jāslauka ir. Kaimiņš gāja vienu dienu, kad viņam te gar degunu aizgāja," stāsta Ropažu ielas 17. nama iedzīvotāja Maija.
"Viens cilvēks ir. Nu jau otrā, trešā diena, viņš ir nogādāts reanimācijā, apmetums viņam uzgāzās uz galvas. Man bija situācija - izgāju ārā, trīs centimetri trūka, lai gabals būtu uzgāzies uz galvas. Vai nu būtu dzīvotājs, vai nebūtu," saka Ropažu ielas 17. nama iedzīvotājas radinieks Kārlis (vārds mainīts).
Maija, kura Ropažu ielas 17. namā dzīvo jau kopš dzimšanas, atceras - pēdējais remonts veikts pirms aptuveni 25 gadiem: "Cik mēs varam paši, tik mēs apsitam, lai nebrūk, negāžas tālāk. No sētas puses - tur vēl tā, daudz maz. Man dēls gar logiem bija nogāzies, viņš ņēma un pats apmeta."
"Rīgas namu pārvaldnieks saka - mums naudas nav, dzīvojiet, kā gribat, jumts virs galvas jums ir, mēs jums durvis restaurēsim. Kāds sakars durvīm? Jūs tās durvis varējāt atstāt tādas pašas uz to momentu, jūs apskatieties, kāda tā māja izskatās," norāda Ropažu ielas 17. nama iedzīvotājas radinieks.
Par durvju nomaiņu, tāpat kā par jumta lāpīšanu un sienu remontdarbiem, lēmuši paši iedzīvotāji nama kopsapulcē, skaidro Rīgas namu pārvaldnieks. Iedzīvotāju divus gadus veidotajā uzkrājumā naudas pieticis tikai durvju remontam.
"Kapitāla ārsienu atjaunošana dzīvojamajai mājai pa perimetru, protams, ka izmaksās daudz vairāk, nekā ārdurvju atjaunošana, remontēšana un tamlīdzīgi," skaidro SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Santa Vaļuma.
Ēku, kur lielākā daļa dzīvokļu privatizēti, remontēt par pašvaldības līdzekļiem aizliedzot likums. Lai gada laikā remontam nepieciešamo summu iedzīvotāji sakrātu paši, katram dzīvoklim mēnesī jāiemaksā 135 eiro. Šobrīd iemaksas ir krietni mazākas
"Ja viņi veidos šādu maksājumu grafiku ar noteiktu maksājumu apjomu katru mēnesi par kvadrātmetru, šis uzkrājums var ilgt līdz pat 30 gadiem. Protams, nepieciešamības gadījumā mēs papildus apsekosim šo māju, izvērtējot situāciju jau lemsim, vai ir nepieciešams uzstādīt aizsargtīklu noteiktām mājas daļām ārsienai," norāda Santa Vaļuma.
Vēl iedzīvotājiem piedāvāta iespēja uzreiz iemaksāt ceturto daļu summas, bet pārējo atmaksāt pāris gadu laikā pēc remontdarbu pabeigšanas. Tas gan iespējams tikai, ja dzīvokļu kopējais komunālo maksājumu parāds nepārsniedz 15 procentus. Šajā namā šis nosacījums neizpildās, un nav arī vajadzīgās iemaksas, tāpēc iedzīvotājiem atliek vien uzmanīt bērnus, lai turas tālāk no bīstamās sienas.
