Pagājušajā nedēļā beidzot izskanēja apsūdzības debašu runa tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā. Tā bija vairāk nekā 5000 lapu gara, un prokurori uz maiņām to lasīja 83 tiesas sēdes pēc kārtas. Valsts apsūdzības virzītāji pēc sēdes beigām neslēpa atvieglojumu. “Viens no garākajiem posmiem, ko valsts apsūdzības uzturētājiem ir nācies iziet,” atzīst Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.
Kopumā Lemberga krimināllieta skatīta jau 10 gadus, un pagaidām nav prognozējams, vai šogad varētu tikt vismaz līdz pirmās instances spriedumam. “Nenoliedzami rodas tāda situācija, ka pirmstiesas kriminālprocess ir nesalīdzināmi īsāks šobrīd nekā pats iztiesāšanas process. Tādi kā šis process un kolēģu rīcībā esoši līdzīgi procesi
identificē atsevišķus momentus, kurus tomēr var likumdevējs ietekmēt, lai paātrinātu kriminālprocesa gaitu tieši iztiesāšanas stadijā,” norāda Juriss.
Pamazām garumā stiepjas arī Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana, tā ilgst jau vairāk nekā trīs gadus. Lielā mērā pie vainas ir milzīgais iesaistīto skaits – tiesā izskanējušas vairāk nekā 400 cilvēku liecības. Daudzie liecinieki un cietušie gan uzklausīti arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā, bet, tā kā Kriminālprocesa likums prasa tiešu un mutisku pierādījumu pārbaudi, viņi uz tiesu jāaicina vēlreiz.
Šo kā problēmu Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” gada sākumā iezīmēja arī viens novadošajiem prokuroriem finanšu un ekonomisko noziegumu laukā Aldis Lasmanis: “Šajā lietā vidēji ir apmēram 150 liecinieki, viņi visi tiek pratināti pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros. Stādieties priekšā – 150 cilvēki, katram sava dzīve un vajadzības, ir pilnīgi reāli, ka šie procesi noraujas.”
Tobrīd vēl topošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) solīja situāciju labot: “Es esmu gatavs uzsākt darbu pie jauna kriminālprocesa izstrādes.”
Tagad Bordāns saka, ka gluži jaunu kriminālprocesu nerakstīs, bet uzlabos esošo.
“Pamata problēma ir tajā, ka tiesneši, savā ziņā arī advokāti un prokurori neizmanto tos līdzekļus, ko viņiem process jau dod. Kur būtu tas šaurais pudeles katls, tas ir izmeklēšana tomēr – tas ir kriminālizmeklēšanas, pirmstiesas izmeklēšanas stadija,” saka ministrs.
Pārmaiņas gan varētu skart arī pašu iztiesāšanas procesu: “Varbūt noturēt kādu sēdi bez apsūdzētā klātbūtnes, izstrādājot noteiktu procedūru, nu tādi varētu būt šie priekšlikumi. Mēs skatāmies arī liecinieku virzienā. Šeit ir jautājums arī par zināmām tradīcijām, no tām ir arī ļoti grūti atteikties, visiem juristiem, kas ir pieraduši, nu, mums ir jāaicina visi, jāuzklausa pilnīgi visi.”
Pie uzlabojumiem kriminālprocesā strādā Tieslietu ministrijas darba grupa un Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija. Tās vadītājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) Kriminālprocesa likumam sola pievērsties maijā: “Mums tas darbs dublējas. Sākumā pirms tiesas tas viss notiek un pēc tam arī tiesā. Un ir jāsaprot, ka darbība var būt izdarīta vienreiz un tas ir pietiekami. Es domāju, ka mēs varam noīsināt gan vienā, gan otrā gadījumā. Un, ja ir vairākas epizodes, 50 liecinieki, kāda jēga pratināt 50 cilvēkus, ja tiesa ieguva pārliecību, dzirdot 3 cilvēku stāstu.”
Šobrīd komisija strādā pie grozījumiem, kas aizdomu par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem gadījumā liktu to īpašniekiem pierādīt naudas legālu izcelsmi, nevis izmeklētājiem – nelegālu.
