Viņš paskaidroja, ka brīdī, kad valsti bija skārusi smagā ekonomiskā krīze, daudzās valsts iestādēs notika izdevumu samazināšana, tostarp - darbinieku štatu samazināšana. Vairākas ministrijas ievērojami samazināja tieši to speciālistu apjomu, kas darbojās ar ES institūcijām. "Šie cilvēki visai ātri sev atrada labi apmaksātus konsultantu darbus, kā arī startēja darbam Eiropas struktūrās," teica Rinkēvičs.
Ministrs atzina, ka šī apstākļa dēļ šobrīd ir manāmas zināmas personāla jautājuma problēmas. "Brīdī, kad valstī bija lielā krīze, šādi rīkojoties līdz ar ūdeni no vanniņas tika izliets arī bērns," sacīja Rinkēvičs.
Viņš gan norādīja, ka valdība šo problēmu jau tuvākajā laikā plāno risināt, atvēlot tam zināmu daļu no Latvijas prezidentūrai ES domātā finansējuma, taču arī tas, pēc ministra vārdiem, tika saņemts krietni mazākā apjomā. "Sākotnēji mēs šiem mērķiem [Latvijas prezidentūrai ES padomē] pieprasījām nevis 26 miljonus latu, bet gan 56 miljonus latu," teica ministrs.
Ārlietu ministrs pauda viedokli, ka Latvijas prezidentūras nodrošināšanai ES padomē daļēji izdosies piesaistīt atpakaļ speciālistus, kuri jau iepriekš strādāja valsts pārvaldē, bet krīzes lakā to pameta, taču pārējos nāksies apmācīt no jauna. "Būs noteikti cilvēki, kas nāks atpakaļ, bet ļoti daudzi cilvēki būs jāmāca no jauna," viņš teica.
Tai pat laikā Rinkēvičs uzsvēra, ka darbinieku apmācība nākamajos gados dos ieguvumu valstij kopumā. "Ja šie cilvēki vairākus gadus strādās ar to vai otru jautājumu loku, piedaloties dažādās ES speciālistu ekspertu grupās, tie iegūs zināšanas, pieredzi un kontaktus. Savukārt no 2015.gada līdz 2019.gadam, kad jāsāk strādāt pie nākamā perioda Eiropas Savienības budžeta rāmja, nemaz nav tik ilgs laiks. Tad daudzas lietas budžetā Latvija varēsiet iedabūt nevis premjera vai citu politiķu diskusiju laikā, bet pašā sākumā. Būsim godīgi, arī Eiropas Savienībā lielu lomu spēlē gan pazīšanās, gan pieeja informācijai, ko padomju laikā sauca par blatu. Ja zina kādu cilvēku šajā sistēmā, tad var dabūt zināt kaut ko ātrāk. Te politika ir tāda pati. Nemānīsim sevi, arī Eiropas Savienības iekšienē nenotiek skaista spēle. Arī tur viss notiek pēc principa, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ, bet pārējie paliek bešā," sacīja ministrs.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības padomē gaidāma 2015.gada pirmajā pusē.
