Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), kurš kā pašvaldības pārstāvis ir arī kapitāldaļu turētājs “Rīgas satiksmē”, gan norāda, ka uzņēmums varētu to izdarīt: “Mēs esam pateicīgi Valsts policijai un Ģenerālprokuratūrai, ka viņi veic to izmeklēšanu. Mums papildu informācijas nav, pēc definīcijas visu, kas mums ir bijis, esam jau snieguši. Līdz ar to tālāk gaidām, kas notiks.
Ja mēs redzēsim, ka kādā brīdī mēs varam pieteikties par cietušajiem – “Rīgas satiksme”, tas noteikti tiks izdarīts.
(..) Kad mums būs tiesiskais pamatojums, uzņēmums noteikti to izdarīs.”
Noslēdzot izmeklēšanu tā dēvētajā nanoūdens krimināllietā, Valsts policija secinājusi, ka lietā nodarīti 700 tūkstoši eiro zaudējumi “Rīgas satiksmei” un par to atbildīgas četras personas. Lietā atklājās krāpšana, iepērkot par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas transporta tīrīšanai, kuras tādas nemaz nebija.
Policijā norāda - pierādījumi liecina, ka, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Pēc naudas līdzekļu izkrāpšanas veikta arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Tagad krimināllietas tālākā virzība atkarīga no prokuratūras. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir pārliecināts, ka aizķeršanās nebūs: “Šī lieta ir guvusi sabiedrībā ļoti plašu rezonansi, tā ir vairākkārt apspriesta arī prokuratūras vadības līmenī, proti, krimināltiesiskā departamentā. Domāju, ka arī tagad tā ies savu gaitu, man nav nekāda pamata uzskatīt, ka Finanšu lietu noziegumu prokuratūrā varētu notikt kaut kas neparedzams.”
