Juridiskā komiteja: Lieta bija ļoti vāja
Iepriekš Latvijas pieprasīto parlamentārās imunitātes atcelšanu Eiroparlamenta deputātiem Ušakovam un Andrim Amerikam izskatīja Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja.
Neoficiāla informācija liecināja, ka Eiroparlamenta komiteja ieteica neatcelt parlamentāro imunitāti un komitejas balsojums ir bijis pārliecinošs. Tādējādi komiteja uzskatīja, ka parlamentārā imunitāte abiem deputātiem jāsaglabā.
Komiteja secināja, ka apsūdzības, ko Latvijas Ģenerālprokuratūra vēlas izvirzīt pret Ušakovu un Ameriku, varētu būt politiski motivētas un domātas, lai kaitētu viņu politiskajai darbībai.
Šī lēmuma sagatavotājs Juridiskajā komitejā bija Žils Lebretons. Viņš ir ziņojumu autors gan par Ameriku, gan Ušakovu. Lebretons ir no Francijas galēji labējiem, no Marinas Lepēnas partijas. Juridiskā komiteja esot divas reizes lūgusi Latvijas ģenerālprokuratūras paskaidrojumus – vienreiz rakstiski un vienreiz klātienē, tomēr nav varējusi pārliecināties, ka apsūdzības pret Ušakovu un Ameriku ir pamatotas. Prokuratūra nav varējusi norādīt ne vietu, ne laiku, kad kukulis pieprasīts.
"Mums nav pienākuma apsvērt, vai apsūdzības par kukuļņemšanu ir ticamas. Bet lieta bija ļoti vāja. Tas viss balstījās uz vienas personas telefonsarunas ierakstu.
Tātad, tas mums šķita ļoti vāji. Jautājām prokuroram, vai lietā ir citi elementi, kas varētu pamatot tik smagu apsūdzību, un to, acīmredzot, nebija. Tāpēc mēs nolēmām, ka ar to Eiroparlamenta deputāta imunitātes atcelšanai nepietiek," Latvijas Televīzijai lēmumu skaidroja Lebretons.
Tāpat Lebretons bijis pārsteigts, ka Latvijas prokuratūra pieprasījumu Ušakova un Amerika parlamentārās imunitātes atcelšanai pieprasījusi tikai pagājušajā gada maijā, lai gan pati lieta notikusi 2017. gadā.
Abi ziņojumi – par Nilu Ušakovu un Andri Ameriku – pēc komitejas sēdes ir pieejami arī publiski.
Komitejas lēmumu neatcelt Ušakovam un Amerikam imunitāti Eiropas Parlaments šodien apstiprināja, bet tas nebija vienprātīgi – nepilna trešdaļa klātesošo deputātu uzskatīja, ka imunitāte abiem tomēr būtu jāatceļ.
Ušakovs: Tā bija un ir politiska vajāšana
Ušakovs pēc EP lēmuma atzina: "Ir nopietni jautājumi par izmeklēšanas kvalitāti, par attieksmi pret procedūru, par īstiem motīviem, par laiku, kad šis process tika uzsākts. Rezultātā absolūtais vairākums no deputātiem pieņēma lēmumu, ka šī ir politiska vēršanās. Man tas ir ārkārtīgi svarīgi tīri personiski, jo es, no vienas puses, no tiesvedībām un nepieciešamības savu taisnīgumu aizstāvēt tiesas priekšā nebaidos.
Bet, no otras puses, šis ir tas gadījums, kad lietas ir nosauktas īstajos vārdos. Tas, kas notiek tagad, un stipri iespējams arī tas, kas ir noticis pirms tam, ir politiska vajāšana," norādīja politiķis.
Savukārt Ameriks attiecās no komentāriem. Viņš uz nākamo Eiroparlamenta sasaukumu nekandidē. Tātad viņa parlamentārā imunitāte pēc pāris mēnešiem beigsies automātiski.
Prokuratūrai šāds lēmums nav saprotams
Tikmēr Latvijas prokuratūra sola pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām atkārtoti vērsties ar lūgumu Eiropas Parlamentā, ja tas būs nepieciešams.
Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs Latvijas Televīzijai sacīja, ka viņam šāds Eiropas Parlamenta lēmums nav saprotams. Kamēr Ušakovs un Ameriks pilda Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, apsūdzības viņiem nevarēs celt. Taču lietā esot arī citi apsūdzētie, turklāt vasarā deputātu pilnvaras beidzas.
Dace Stirāne, Latvijas Televīzija: Kā jūs vērtējat Eiropas Parlamenta lēmumu?
Prokurors Monvīds Zelčs: Negatīvi! Kā var vērtēt šādu lēmumu? Tas, protams, kā es saprotu, pilnībā bija atkarīgs no šonedēļ pieņemtā EP Juridiskās komitejas lēmuma šajā jautājumā. Savukārt mani, protams, neviens nav informējis, kādi bija Juridiskās komitejas argumenti, lemjot tā, ka viņi ieteica EP šo imunitāti abiem deputātiem neatcelt. Nezinu, no kādiem argumentiem viņi vadījās, kurš un kā ir panācis šādu nolēmumu EP Juridiskajā komitejā. Mani tas izbrīna.
Cik zinu, tāda prakse, ka imunitāte tiek atteikta, atņemta vai noņemta, ir ļoti niecīga.
Būtībā jautājumi, kad varētu tikt rosināt, lemjot neatcelt imunitāti, ir tikai divi pēc būtības. Vai izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar viņu EP darbību, EP deputātu darbību vai viņu izteikumiem. Un otrs – vai imunitātes atcelšana kaut kādā veidā traucē vai apgrūtina EP darbu. Es nezinu nevienu argumentu, kas varētu šos divus jautājumus... kas varētu likt domāt, ka izpildīsies kāds no šiem diviem nosacījumiem. Respektīvi, man nav saprotams, kāpēc ir šāds lēmums.
– Kas notiks tālāk?
– Mēs nevaram apsūdzības celt, jo likums nosaka – lai celtu apsūdzību, jāiegūst Eiropas Parlamenta piekrišana. Kamēr viņi, acīmredzot, ir deputāti, nekādas apsūdzības viņiem nevarēs tikt celtas. Tad, kad viņi vairs tādi nebūs, tad varēs skatīt šo jautājumu tālāk.
– Vai izmeklēšanā noskaidrota abu vaina?
– Ja jau prasām noņemt EP imunitāti, tad uzskatām, ka pierādījumu apjoms ir tāds, kas dod pamatu apsūdzībām.
KONTEKSTS:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret piecām personām par vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai. Kriminālvajāšanu rosināts sākt pret EP deputātu un bijušo Rīgas mēru Ušakovu, bijušo Rīgas vicemēru Ameriku, Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāju Emīlu Jakrinu, bijušo "Rīgas satiksmes" šefu Leonu Bemhenu un Aleksandru Brandavu, kas 2018. gadā bija "Rīgas mikroautobusu satiksmes" patiesais labuma guvējs.
KNAB, neminot konkrētus personu vārdus, informēja, ka birojs nodevis Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā iegūti pietiekami pierādījumi, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas – minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka – kukuli lielā apmērā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.
Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018. gada maija līdz 2020. gada aprīlim.
Ušakovs uzskata, ka KNAB izvirzītās apsūdzības ir politiski motivētas.
