Rīgas pils atgūst pastāvīgo jumtu; lielākais darbs priekšā restauratoriem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pusotru gadu pēc Rīgas pils ugunsgrēka vēsturiskais nams atguvis pastāvīgu jumtu. Šoruden beidzot pabeigta arī ugunsgrēka dzēšanā salieto mūru žāvēšana un pils attīrīšana no mitruma radītā pelējuma. Noslēgumam tuvojas pils fasādes restaurācija, bet pils iekšienē turpinās apdares darbi, tiek liktas grīdas. 

Akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” trešdien oficiāli apliecināja, ka ir pilnībā pabeigta jumta konstrukcija, kā arī atjaunotas ēkas inženiertehniskās komunikācijas, restaurēta lielākā daļa logu, bet iekšdarbi turpināsies ziemas sezonā.

Ziemā turpināsies Rīgas pils Baltās zāles, Svētku zāles un Sūtņu zāles atjaunošana. Baltajā zālē jau ir pabeigta lustru restaurācija un griestu kesonu izbūve. Sūtņu zālē, lai atklātu mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojuma oriģinālo slāni, veikti sienu virsējo krāsojumu noņemšanas testi. Restaurētas Diplomātu kāpnes, kas no Sūtņu zāles ved uz Ģerboņu zāli, kurā iecerēts izvietot 77  Latvijas pašvaldību ģerboņus.

Tagad lielākais darbs priekšā restauratoriem. Jau iepriekš sākto pils pirmās kārtas rekonstrukciju postošais ugunsgrēks aizkavējis par sešiem mēnešiem. Paredzams, ka Valsts prezidents pilī varēs atgriezties tieši pēc gada.

Kalti un āmuri Rīgas pilī pašlaik skan visās malās, pēc mūru izžāvēšanas tiek liktas parketa grīdas, atjaunotas kādreiz greznās sienas un griesti. Iespaidīgākais skats paveras Sūtņu zālē, kur restauratori zem krāšņā Anša Cīruļa griestu gleznojuma smalkām otiņām un kaltiem tīra zaļi krāsotās sienas.

„Interesanti, ka ir atklājusies vēl viena siena, kuru varētu restaurēt, nevis rekonstruēt. Tas ir ziemeļu sienas krāsojums, pie kā arī pašlaik cilvēki strādā un pēta, cik lielā mērā to rekonstruēt, cik restaurēt,” stāsta būvkompānijas „SBRE” būvdarbs vadītājs Edgars Savickis.

Pašlaik sarežģītākie darbi norit arī Ģerboņu zālē, kur atjaunotas ugunsgrēkā sadegušās diplomātu kāpnes un uz griestiem drīz taps jauni pilsētu ģerboņu attēli. Bet Sarkanajā zālē, kurai ugunsgrēkā iebruka ceturtā daļa griestu, gleznojumus izdevās saglābt, bet griesti veidoti no jauna. Liesmās un mitrumā daudz cieta arī pils Baltā zāle trešajā stāvā, kas pašlaik ir vienās sastatnēs. Ugunsgrēka pēdas vairs neredz.

Savickis stāsta, ka pēc ugunsgrēka Baltās zāles griestiem varēja cauri redzēt zvaigznes. „Pašlaik ir uzlikts jumta segums, dakstiņi, siltinājums un kasetējums, kuram sāksim likt virsū ģipša maisījumu,” skaidro būvnieku pārstāvis.

Restaurācijas meistari pašlaik strādā pie pašiem griestiem. Restauratore Inese Ozoliņa izrāda, kā ar lignīna kompresēm un destilētu ūdeni tiek atsāļoti dekoratīvie sienu elementi.

„Ja ir bojāts jumts un iekšā tiek mitrums, veidojas papildu sāļi. Tā kā bija ugunsgrēks un nebija jumta, vide bija labvēlīga sāļiem. Atsāļošanas process ir ļoti sarežģīts, bet tas ir jāveic. Kā mēs smejamies, mēs Balto zāli ietērpjam līgavas tērpā,” saka Ozoliņa.

Atsāļošanu meistari cer pabeigt līdz gada beigām, bet restaurācija te turpināsies vēl gadu. Tikai nesen no telpām pazudušas mūru žāvēšanas iekārtas. Cīņa ar mitrumu un pelējumu pēc ugunsgrēka ilga vairāk nekā gadu.  

„Tur jāsaka paldies vācu kolēģiem. Sadarbībā ar viņiem un arī vietējiem speciālistiem mums septembra sākumā šo mikrobioloģisko piesārņojumu un mitrumu izdevās pievārēt,” skaidro Savickis.

Savukārt garāmgājējiem redzams, ka finišam tuvojas pils ārsienu apdare. Pils jaunākā daļa ieguvusi silti dzeltenu toni, ko izvēlējusies Pils atjaunošanas padome. Pils vecākās daļas apdarē dominē balti pelēka krāsa.

Runājot par ugunsgrēka mācībām, būvnieki uzsver, ka jaunās līmētā koka sijas bēniņos apstrādātas ar antipirēniem un ir ugunsdrošas. Bet pašu darba drošības noteikumi esot tikpat stingri kā iepriekš.

Savu vainu ugunsgrēka izraisīšanā būvnieki joprojām neatzīst. „Re&Re” valdes loceklis Didzis Putniņš teic, ka policijas uzliktais kontu arests ir samazināts līdz pusotram miljonam eiro un darbus pilī nekavē.

„Nevarētu teikt, ka tas ietekmēja darbus. Bet tas ietekmēja apakšuzņēmēju simtprocentīgu uzticību, ka viss ir labi. To mēs nedaudz jūtam,” atzīst Putniņš.

Būvnieku pārstāvis ir pārliecināts, ka gads ir pietiekami ilgs laiks būvdarbu pabeigšanai un pretēji pieminekļu sargu bažām sola pils restaurāciju nesasteigt.

Ugunsgrēks, kas Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20. jūnijā, pils rekonstrukciju aizkavējis par pusgadu. Objekta nodošanas termiņš ir nākamā gada 1. novembris.

Akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” aicina iedzīvotājus nākamnedēļ Lāčplēša dienā saudzēt atjaunoto pils mūri un svecītes novietot speciāli norādītās vietās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti