De Facto

De Facto

De Facto

KNAB ieraksta sarunas par ziedojumiem, Truksnim apsūdzību neceļ

Daugavā iepludina miljoniem kubikmetru neattīrītu notekūdeņu

Rīga ik gadu Daugavā likumīgi iepludina miljoniem kubikmetru neattīrītu notekūdeņu

“Rīgas ūdens” ik gadu Daugavā iepludina vairāk nekā divus miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Avārijas vārsti tiek atvērti, kad Rīgas kanalizācijas sistēmas pārpludina intensīvi nokrišņi, bet attīrīšanas stacijas šādu apjomu nevar uzņemt. Daugavā izlaistie notekūdeņi gan atšķaidās ar lietus ūdeni, savukārt kanalizācijā nonākušos atkritumus nekas neaiztur.

Lai arī šīs darbības ir likumīgas un tām izsniegtas speciālas atļaujas, tomēr kopš aizvadītā gada beigām Valsts vides dienests (VVD) pievērsis pastiprinātu uzmanību uzņēmuma “Rīgas ūdens” rīcībai. Iemesls ir iedzīvotāju sūdzības par Daugavā peldošu  acīmredzamu kanalizācijas saturu. 

Aizvadītā gada rudenī Voleru apkaimes iedzīvotāji sūdzējās par īpaši netīriem Daugavas ūdeņiem un acīmredzamu kanalizācijas saturu, kas peld gan ūdenī, gan arī izskaloti krastā.

Mati, higiēnas priekšmeti, ausu kociņi. Pirms gada vides aktīvisti pievērsa uzmanību tam, cik daudz to atrodami netālajā pludmalē. Toreiz “Rīgas ūdens” noliedza, ka atkritumi no kanalizācijas varētu nonākt upē un tālāk jūrā.

Spēcīgu lietusgāžu laikā pludo ne tikai Rīgas ielas. Rīgas centram un daļai Pārdaugavas sadzīves notekūdeņus un lietus ūdeni uzņem vienota kanalizācijas sistēma. Intensīvu lietusgāžu laikā vai strauji kūstot sniegam, tā tiek pārslogota un iestājas avārijas režīms. Tad, lai nenodarītu daudz lielāku postu pašai sistēmai, veic avārijas izlaides - neattīrītie sadzīves notekūdeņi kopā ar lietus ūdeni nonāk tieši vidē.

“Neattīrītu notekūdeņu apjoms ir salīdzinoši ļoti liels pret kopējo notekūdeņu apjomu. Līdz ar to mēs secinām, ka tās nav avārijas izplūdes vai tiešām tikai stipra lietus laikā, jo 5,3% no visa gada ietvaros novadīto notekūdeņu apjoma noteikti nav tas, ar ko mēs rēķināmies lielās lietusgāzēs,” saka VVD vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.

Normatīvajos apjomos nav ierobežojuma tam, cik daudz neattīrītu notekūdeņu drīkst izlaist dabā.

VVD gan pieļauj, ka avārijas risinājums, iespējams, tiek izmantots pārlieku bieži. Piemēram, pērn rudenī notekūdeņi Daugavā izlaisti arī pie ne pārāk stipra lietus. VVD šim procesam pievērsa pastiprinātu uzmanību, tostarp aicinot izvērtēt uzņēmuma jaudas.

“Viņu ieteikums ir bijis tādējādi, ka varbūt mēs pārāk piesardzīgi domājām par savām tehnoloģiskajām jaudām, proti, ka mēs varētu samazināt avārijas izlaižu apjomu ar mazliet lielāku risku. Kā jau minēju - mēs realizējam datora modeli attiecībā uz kanalizācijas tīkliem, kas mums vienkārši dos iespējas iegūt precīzākus datus. Mūsuprāt, riskēt ar bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva darbības tehnoloģijām, ticiet, tas ir risks, kuru droši vien mēs kā uzņēmuma vadība nekad nepieļausim, tas ir nopietni,” teica “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa. 

Dati liecina, ka “Rīgas ūdens” pirms pieciem gadiem avārijas režīmā vidē izlaidis 1,1 miljonu kubikmetru neattīrītu notekūdeņu jeb 2,2% no visa notekūdeņu apjoma. 2016. gadā šis apjoms dubultojies līdz 2,07 miljoniem kubikmetru jeb 4% no visa apjoma , bet

pēdējos trijos gados Daugavā vidēji iepludina aptuveni divarpus miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu gadā (2,5-2,6 miljonus kubikmetru jeb aptuveni 5,4% visa apjoma).

Kopējais notekūdeņu apjoms šai laikā ir pat nedaudz krities. 

“Rīgas ūdenī” izmaiņas pirms četriem gadiem skaidro ar precīzākas uzskaites sākšanu. Savukārt lielo apjomu pēdējos gados te saista ar klimata pārmaiņām - aizvien biežāk piedzīvotajiem intensīvajiem nokrišņiem.

Par neattīrītu notekūdeņu izlaišanu vidē “Rīgas ūdenim” jāmaksā dabas resursu nodoklis un pērn šī summa bijusi ap 190 tūkstošiem eiro. “Tas ir likumīgs un atbilstoši Vides pārvaldes prasībām realizēts risinājums,” uzsver Kalniņa.

Vairāk nekā 99% neattīrīto notekūdeņu Daugavā tiek ielaisti pie Voleriem, Daugavgrīvā.

Īpašā VVD atļauja izdota pavisam 22 punktiem, kuros avārijas situācijā neattīrītos notekūdeņus var izlaist vidē. Taču praktiski tiek izmantotas četras - visbiežāk jau minētā pie Voleriem, pārējās trīs atrodas pie Austuves, Meldru un Hanzas ielām.

Lai arī pilsētas kanalizācija, sajaucoties ar lietus ūdeni, tiek krietni atšķaidīta, tomēr precīzu ziņu par to, kas tieši nonāk vidē, nav. “Post factum to nav iespējams noskaidrot, bet šobrīd mēs esam uzsākuši darbu ar uzņēmumu un, turpinoties šādām lietus pārgāzēm tādā pašā apjomā, mēs arī šobrīd diskutējam ar uzņēmumu par iespējamiem pagaidu pasākumiem, ko varētu īstenot, lai neļautu piesārņojumam nonākt, tai skaitā atkritumiem, ūdenī, bet vienlaikus arī par to nepieciešamību veikt pastiprināti analīzes, katru reizi atverot šos vārstus,” saka Baklāne-Ansberga.

Uz plāniem procesu uzlabot norāda arī Dagnija Kalniņa: “Mēs esam vērtējuši arī šos piesārņojuma līmeņus, un, mūsuprāt, viņi šobrīd nav kritiski. Un, ja mēs skatāmies arī uz rītdienu, mums, protams, ir jāvērtē tas, kas ir tā prioritāte.  Pārrunājot ar Vides pārvaldi šos jautājumus, tas, ko mēs esam plānojuši tuvākajā laikā un par ko mēs viņus esam informējuši, ka mēs monitorēsim šo situāciju. Proti, mēs veiksim maksimāli iespējami precīzus mērījumus, lai noteiktu, kā šī piesārņojuma slodze mainās. Jo viņa ir ļoti mainīga atkarībā no tā, kāda ir lietus ūdens plūsma. Un tad atbilstoši šiem rezultātiem arī tiks pieņemti tālākie risinājumi.”

Uz klimata pārmaiņu fona ar līdzīgām problēmām saskaras virkne Eiropas pilsētu.

Kanalizācijas sistēmu pārbūve ir ārkārtīgi dārga vai pat neiespējama, tādēļ daudzviet Eiropā kā risinājums kalpo, piemēram, dažāda veida zaļo zonu ierīkošana, tostarp, starp ielu un ietvi. Tās uzsūc lietus ūdeni un aizkavē tā nonākšanu kanalizācijā. Arī Eiropas Komisija aicinājusi dalībvalstīm dot priekšroku tieši zaļās infrastruktūras risinājumu ieviešanai, nevis ieguldīt naudu kanalizācijas pārbūvē. Šiem nolūkiem no nākamā gada Latvijā būs pieejams Eiropas fondu finansējums.

“Šis noteikti varētu būt viens no pasākumu veidiem, kādu varētu finansēt. Ar zaļo infrastruktūru tad būtu jāsaprot tāda veida pasākumi kā papildus apzaļumotās teritorijas, arī, iespējams, jumti, kādi citi publiskās infrastruktūras objekti, kas ļautu akumulēt lietus ūdeni uz laiku - kā sūklis uzsūc, un pēc tam tad lēnām tas izdalās,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Lietus ūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmas izveide kopā ar plašu zaļo zonu paredzēta nesen sāktajā Skanstes teritorijas revitalizācijas projektā. Bet citu pietiekami konkrētu plānu Rīgai pagaidām nav. 

Lai būtiski mainītu situāciju, nepieciešams politisks lēmums, ko nevar pieņemt, kamēr Rīga ir bez vēlētas varas.

Valsts vides dienests šobrīd analizē situāciju arī citās Latvijas pilsētās – to notekūdeņu novadīšanas apjomus, un pēta tos kopsakarā ar lietus pārgāzēm un avārijas risinājumu izmantošanu. Vides dienests neizslēdz, ka citur varētu atklāties nepatīkamāka aina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti