Par savlaicīgu ietvju neattīrīšanu no sniega un apledojuma maksimālais sods fiziskām personām var sasniegt 350 eiro, bet juridiskām personām – 1400 eiro, vēstīja LETA.
Reportāža: privātmāju iedzīvotāju pieredze
Latvijas Radio vēstīja, ka, izstaigājot vairākas Pārdaugavas ielas, kurās ir privātmājas, varēja secināt, ka ietves ir notīrītas. Tiesa, arī pamatīga snigšana pēdējās dienās nav bijusi. Atšķirīga situācija ir ar ceļa braucamo daļu. Ir privātmāju rajoni, kur ceļš ir gluds, sniegs izšķūrēts, bet tā nav visur. Pie daudzdzīvokļu namiem situācija ar ceļu kvalitāti ir daudz, daudz sliktāka.
Latvijas Radio uzrunāja arī namu īpašniekus, kuriem nākas ik dienu rūpēties par to, lai ietve pie nama būtu tīra no sniega.
Zūru ielas iedzīvotāja Zane stāstīja, ka ielas piemājas teritorijas sakopšana nav nekas jauns un pie tā jau pierasts.
Viņa sacīja: "Mums kā privātmāju īpašniekiem šī kārtība ir sen pazīstama. Es domāju, ka savādāka situācija ir iekšpagalmos pie daudzstāvu mājām, kur šķiet, ka sniega šogad ir vairāk, bet varbūt tīra mazāk."
Latvijas Radio: Vai tas nav apgrūtinājums, vai arī ir prieks svaigā gaisā padarboties?
Zane: "Gan, gan. Ir reizes, kad esi nedēļu iepriekš notīrījis un pēc kāda laika atkal uz ielas ir izsmēķi, gan lapas sabirušas, gan sniegs uzsnidzis. It īpaši pēdējās dienās. Tad katru dienu jāiziet ārā ar lāpstu aptīrīt savu tuvāko teritoriju. Un reizēm vienkārši ir forši iziet ārā."
Pie viņas mājas nav ietves, līdz ar to piemājas teritorijas sakopšana ir brīvprātīga, nevis kā obligāts pasākums. Zūru ielā pie ikkatras mājas iebraucamais celiņš ir notīrīts. Arī lielais ceļš, kas ved gar mājām, ir nošķūrēts un gluds.
"Gribētos domāt, ka tas ir mūsu kaimiņu savstarpējās sacensības nopelns – kurš pirmais lapas sagrābs, kurš pirmais sniegu notīrīs. Savā ziņā tāda pozitīva sāncensība arī mudina rūpēties par pieguļošo teritoriju, kas ir blakus ielai. Ir arī lielā mašīna, kas izbrauc cauri visas ielas garumā, un tad ir jāiziet vēlreiz ārā," stāstīja Zane.
Savukārt Alise īrē māju, kurai priekšpusē ir ietve. Ik rītu viņa ceļas pusseptiņos no rīta, lai attīrītu ietvi no sniega. Šis darbs aizņem apmēram pusstundu, citreiz ilgāk.
Viņa norādīja: "Tas ir diezgan liels apgrūtinājums, jo ir jāceļas agri no rīta, un nedēļas nogalēs nav iespējams aizbraukt nekur prom, kad snieg. Nevar arī zināt, kad sniegs uznāks. Un tas nozīmē, ka mājās ir jābūt ne tikai agri no rīta, bet arī vakarā. Jo, ja sniegu nenotīra vakarā, tad no rīta tas ir daudz vairāk. Pēdējās divas ziemas es saku, ka tā būs pēdējā ziema šajā mājā, jo es tiešām to redzu kā lielu apgrūtinājumu.
Pēc Alises domām, Rīgā centralizēta ietvju tīrīšana būtu laba pieeja, jo patlaban katrs mājas īpašnieks ietvi tīra pēc savas metodes.
"Var notikt visādas situācijas, piemēram, cilvēks var nonākt slimnīcā, un, manuprāt, tas būtu pareizi, ka ietvju tīrīšana būtu noregulēta kaut kā "no augšas". Arī tāpēc, ka katrs cilvēks ielu tīra citādāk. Arī es ļoti bieži nezinu, ko ar sniegu darīt, kad tā ir ļoti daudz. Es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki kaisa ietves ar sāli, kas arī nav pareizi. Man šķiet, ka nav vienotas pieejas sniega tīrīšanā, un tas būtu pareizi, ja to nodrošinātu pašvaldība. Es agrāk patiešām priecājos, kad es redzēju, ka ārā snieg, bet pēdējos divus gadus es nepriecājos vispār. Mans prieks ir pazudis," viņa klāstīja.
Alise atzina, ka prieku tīrīt ietvi it nemaz nevairo Rīgas domes iecere ar pašvaldības policijas palīdzību uzraudzīt, vai ietves notīrītas savlaicīgi. Trešdien, 29. decembrī, domnieki šo ieceri atbalstīja teju vienbalsīgi.
