Pēc vairāku stundu cītīga arheologu darba zemē parādījās šķirsta aprises, kas laiku gaitā nav saglabājies, taču pēc kapa bedres robežas var secināt, ka tas ir bijis metru un 80 centimetru garš. Kaps ar mirstīgām cilvēka atliekām atrasts, rekonstruējot vecāko Rēzeknes ielu - Latgales ielu. Apbedījums atradās ietves atraktajā zemes slānī aptuveni viena metra dziļumā pretī Rēzeknes Jēzus Sirds katoļu baznīcai.
Pirmie cilvēku kaulu fragmenti atrasti maija beigās un nodoti Valsts policijai tālākai apsekošanai. Ņemot vērā, ka kauli atrakti blakus tagadējai tirgus teritorijai, kurā agrāk atradās viduslaiku kapi,
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latgales nodaļas inspektori, apsekojot izrakumu vietu, secinājuši, ka viduslaiku kapsēta varētu būt lielāka, nekā tika uzskatīts iepriekš.
"Mēs sekojam līdzi rakšanas darbiem, un, līdzko ir liecības par apbedījumu, tajā konkrētajā vietā mēs rakšanas darbus apstādinām un sākam savus darbus. Ir arī 18.gadsimta zīmējums, kur ir redzama baznīca, pils vieta, upīte un iezīmēta kapsētas teritorija blakus baznīcai," stāsta SIA "Arheoloģiskā izpēte" arheologs Oskars Ušpelis.
Arheologs norāda, ka viņa darbā praksē šādi gadījumi, kad būvniecības darbu gaitā vecajās pilsētās tiek uzieti arheoloģiskie atradumi, ir samērā bieži. Pirmās Rēzeknes apdzīvotības liecības ir attiecināmas uz 13.-14.gadsimtu.
"Ir arī zināms, ka šajā vietā 17.gadsimta beigās tika uzcelta jezuītu baznīca, kuras vietā tagad ir uzcelta šī katedrāle. Visticamāk, apbedījumi pieder tai jezuītu baznīcai," piebilst Ušpelis.
Šobrīd visi atradumi tiek dokumentēti, vēlāk tie tiks nodoti antropologam, kas noteiks kaulu vecumu, apbedītā cilvēka dzimumu un iespējamās pataloģijas. Pēc izpētes kauli tiks pārbedīti svētītajā zemē.
