Ilmārs Luksts, tāpat kā citi plūdu krīzes risināšanā iesaistītie jēkabpilieši, kopš trešdienas gulējis tikai epizodiski. Jēkabpils pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs mūsu tikšanās brīdī komunicē ar vīriem no biedrības "Tavi draugi", kuri piegādājuši maisus un plēvi smilšu nostiprinājumu veidošanai.
Sabiedrības atsaucība ir bijusi neticama. Tepat jau tas ir – aptuveni trīs metrus augsts pacēlums gar Daugavas krastu pašā pilsētas centrā, kam augšpusē – betona flīzes un metāla sētiņa. Ledus putra ar lielākiem gabaliem burtiski spiežas valnī iekšā.
Nevis aizsargdambis, bet būtībā tikai aizsargvalnis, taisīts no dolomīta šķembām, saka Ilmārs. Tas nebija domāts lielas ledaina ūdens masas apturēšanai, kāda sastrēgusi Daugavā pēc stiprā sala, atkušņa un vēlreizējas sasalšanas, bet tikai pavasara palu nesto ledus gabalu kontrolēšanai. Izmirka un sāka laist cauri ūdeni, ko pašvaldības dienesti tagad cenšas atsūknēt.
Pilsētas dome tāpat kā Neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un Valsts policija (VP) apdraudējuma dēļ ir evakuējusies no telpām pašā pilsētas centrā, te satiekas tikai civilās aizsardzības komisija.
"Risks ir augsts. Neskatoties uz to, ka ir vērojamas nelielas ūdens līmeņa izmaiņas, tāpat tas paliek kritiski augsts. Mēs mēģinām ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem, arī ar ekskavatoru, kas ļoti tālu var aizsniegt ledu, veicināt tecējumu. Dažādi domājam, ko varam risināt," skaidro Luksts.
Jēkabpils pašvadības Civilās aizsardzība komisija strādā 24 stundas diennaktī, lai elastīgi reaģētu uz arvien jauniem izaicinājumiem cīņā ar upi.
Ja valnis izirs, tā ieplūdīs pilsētā kā cunami, bet citādi būtu Jēkabpili samērcējusi pakāpeniski, kā tas notika 1981. gada plūdos.
Ieva Puķe: Pēc kāda piemēra tas valnis tika taisīts?
Ilmārs Luksts: Tik plaši es jums nespēšu atbildēt. Valni projektēja būvinženieri. Būvnieki to būvēja pēc tā, kas ir uzprojektēts.
Valni pirms 20 gadiem bija paredzēts veidot vēl garāku [projekta publiskajā apspriešanā pret to iestājās vietējie iedzīvotāji – Lsm.lv red.], stāsta Pļaviņu ielas iedzīvotāja Dace Lukšēvica, kas pati pēc profesijas ir arhitekte. Pie viņas četru dzīvokļu mājas tas nav uzbūvēts. Dace pati no plūdu zonas ir evakuējusies, dzīvoklī palicis vīrs ar kaķiem.
"Mēs protestējām un šo viedokli saglabājam vēl šodien. Mēs redzam, kas Daugavā notiek. Tas, kas notiek, tas arī ir. Mums nav nekādu draudu, ka dambis plīsīs. Tā ir tāda pretrunīga lieta. Viena lieta – ļaut upei darīt to, ko tā dara, bet, ja to sāk kādos posmos ierobežot un netiek galā ar sprostiem, tad ir tas, kas ir šodien. Gribētos, ka kādreiz, kad beigsies plūdi, to kāds drusku citādi izvērtētu, jo nevar vienkārši būvēt dambjus un domāt – viss dzīvē ir atrisināts," uzskata Lukšēvica.
Daugava ir sākusi uzvesties citādāk arī klimata pārmaiņu dēļ, un ne tikai tālab neziņā par vaļņa nākotni šobrīd ir arī pilsētas mērs Raivis Ragainis.
"Mūs māc arī bažas, ja tas izturēs janvārī, tad vēl ir palu ūdeņi martā. Tas var atnest jaunus pārbaudījumus. Šovasar būs jādara kaut kas, lai atjaunotu dambja stiprību vismaz tādu, kāda bija pirms tam," skaidro Ragainis.
Daugavas uzvedība pēdējos gados ir mainījusies, bet pagaidām valnis vēl turas.
KONTEKSTS:
Jēkabpils novadā ir spēkā sarkanais brīdinājums par plūdiem. Iepriekš tik lieli plūdi Jēkabpilī bijuši 1981. gadā, kad ūdens līmenis sasniedz 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Hidrologi uzlabošanos tuvākajās dienās neparedz. Piektdien, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Sestdien, 14. janvārī, ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
