Pēc viņa sacītā, pandēmija ir liels izaicinājums arī augstākajai izglītībai. RSU aktīvi piedalās Covid-19 seku likvidēšanā. Studenti pašaizliedzīgi iesaistās slimnīcu projektos, paraugu noņemšanā, arī slimnieku ārstēšanā. "Vairāk nekā 300 Rīgas Stradiņa universitātes studentu šobrīd strādā Covid-19 krīzes likvidēšanā," klāstīja Pētersons, norādot arī uz mācībspēku iesaisti.
Viņš atturējās minēt to, cik daudz studentu vēl varētu iesaistīties cīņā ar Covid-19 gadījumā, ja situācija pasliktināsies. Taču būtiski ir, lai būtu absolūti droša darba vide, un tā iespējama vienīgi tad, ja slimības izplatības apkarošanā iesaistītie dalībnieki ir vakcinēti pret Covid-19.
Augstskolā ir izveidots vakcinācijas punkts, un redzams, ka studējošo atsaucība par iespēju vakcinēties ir ļoti liela.
Vienlaikus Pētersons atzina: lai risinātu kritisko cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpes sistēmā Latvijā, RSU atkārtoti aicinājusi Veselības ministriju (VM) palielināt valsts budžeta vietu skaitu studijām medicīnā. Šāds aicinājums izteikts, ņemot vērā, ka Latvijā trūkst vairāk nekā 3000 medicīnas māsu un 1000 ārstu. RSU ir 200 budžeta vietas medicīnā, un to skaitu aicināts palielināt par 15%.
Tāpat augstākās izglītības iestāde aicinājusi Veselības ministriju paredzēt visiem RSU beidzējiem valsts apmaksātu rezidentūru.
Tiem, kam tādas nav, bieži vien meklē to ārzemēs un tur arī paliek, klāstīja Pētersons. Pēc viņa sacītā, rezidentūras budžeta vietu skaits gadu no gada samazinās. "Tam nav vajadzīgi milzīgi finanšu līdzekļi," sacīja Pētersons.
RSU rektors izteica cerību, ka jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par") pievērsīs uzmanību cilvēkresursu politikai Latvijas veselības aprūpē, kam arī paredzēta zīmīga loma Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027. gadam.
