Paziņojumā medijiem Rektoru padome norādīja, ka ar likumprojektu netiks sasniegti tā mērķi, jo iekšējās pārvaldības reformas vietā tiekot piedāvāts risinājumu komplekss ministrijas kontroles pastiprināšanai pār valsts augstskolām. Rektoru padome atbalsta sabiedrības iesaisti augstskolu iekšējā pārvaldībā, tomēr nevar piekrist, ka augstskolas tiekot pakļautas ministrijas ierēdņu un politiķu “tiešajai pārvaldei”.
Rektoru padomes ieskatā IZM piedāvātās izmaiņas nepalielinās augstskolu autonomiju un atvērtību sabiedrībai, bet gan palielinās ministrijas un politiķu ietekmi valsts augstskolās.
Proti, ministrija saskaņos pārvaldības modeli, apstiprinās augstskolas satversmi, kontrolēs padomes locekļu atlasi, iecels un atcels padomes locekļus, kā arī varēs izslēgt no reģistra augstskolas, kuras neizpildīs dažādus skaitliskos kritērijus.
Uz to Latvijas Radio norādīja arī Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra:
“Piedāvātie grozījumi pēc būtības piedāvā koncentrēt ļoti lielu ietekmi, var teikt – arī varu Izglītības ministrijas un tieši ministra rokās
gan tiešā veidā, gan caur ministra apstiprinātu, būtībā ieceltu Augstskolas padomi, kas tiek plānots kā jauns pārvaldības orgāns augstskolās.”
Konceptuāli atbalstot jaunas augstskolu tipoloģijas ieviešanu, Rektoru padome vērš uzmanību, ka ar skaitliskiem kritērijiem nevarot viennozīmīgi izmērīt augstskolas darba kvalitāti. Neesot pieļaujama augstskolu slēgšana tikai tādēļ, ka tās krīzes situācijā nespēs izpildīt kādus no IZM noteiktajiem kritērijiem.
Latvijas augstskolu vadītāji neatbalsta Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, demokrātiski veidotas, kompetentas profesionāļu institūcijas atsevišķas funkcijas nododot jaunajai Zinātnes padomei – izglītības un zinātnes ministra vienpersoniski pārraudzītai tiešās pārvaldes iestādei.
Rektoru padome bažījas par vēlme likvidēt akadēmisko demokrātiju augstskolās, būtiski samazinot mācībspēku un studentu iesaisti augstskolu pārvaldībā, faktiski atsakoties no pašpārvaldes principa un ikdienas darbu pārraudzību nododot ar plašām funkcijām apveltītām, ministrijas kontrolētām padomēm.
Likumprojektā nenosakot padomes locekļu atlases kritērijus, Rektoru padome uzskata, ka pastāv iespēja atlasīt tādas augstskolu padomes, kas nepārstāvēs sabiedrību, nebūs apveltītas ar augstskolu attīstībai nepieciešamo kompetenci, bet atbildīs politiskajām interesēm un būs viegli kontrolējamas – lemjot par augstskolu īpašumiem, finansējumu studiju programmām, pētījumiem un daudziem citiem būtiskiem jautājumiem. Padomju ieviešanas izmaksas IZM nav aprēķinājusi, un to uzturēšanai nākšoties izmantot augstākajai izglītībai un zinātnei paredzēto, jau tā nepietiekamo finansējumu.
Rektoru padome pievienojas Finanšu ministrijas, KNAB, “Sabiedrības par atklātību – Delna” un citu organizāciju paustajiem iebildumiem pret padomju locekļiem paredzētajiem atvieglojumiem saistībā ar amatpersonu deklarāciju atklātību.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstījusi izmaiņas likumā, kas paredz mainīt augstskolu pārvaldības modeli Latvijā. Būtiskākās pārmaiņas būs tādas, ka augstskolu vadība risinās vien akadēmiskos un ar studiju procesu saistītos jautājumus, bet saimnieciskos jautājumus uzticēs īpaši izveidotām padomēm. Un tas nozīmē, ka augstskolu vadība zaudēs varu pār daudziem ar naudu saistītiem jautājumiem.
Taču pret izmaiņām iebilst augstskolu rektori, kuri cer sev labvēlīgus lēmumus sadzirdēt Saeimā.
Diskusijas par augstskolu reformu un to, kā mainīt augstākās izglītības iestāžu pārvaldību, ilgst jau 10 gadus, un līdz šim nevienam ministram vēl nav izdevies šo jautājumu reāli arī iekustināt.
