Diskusijas par augstskolu reformu un to, kā mainīt augstākās izglītības iestāžu pārvaldību, ilgst jau 10 gadus, un līdz šim nevienam ministram vēl nav izdevies šo jautājumu reāli arī iekustināt. Pirms nedēļas konkrētu reformu plāns atbalstīts valdībā, taču, tā kā vēl jālemj arī Saeimai, rektori vēl cer, ka atsevišķos jautājumos deputāti varētu viņiem piekāpties.
Lai pārrunātu jautājumus, kuriem plānots pievērst Saeimas deputātu uzmanību, rektori otrdien, 19. maijā, satikās Rīgā. Galvenie iebildumi saistīti ar ieceri veidot tā saucamās augstskolu padomes. Tām paredzēts uzticēt budžeta, attīstības plānu un stratēģiskos jautājumus, pašu augstskolu akadēmisko spēku pārziņā atstājot ļoti šauru jautājumu loku.
"Viennozīmīgi tas ietekmēs mūsu neatkarību, jo līdz ar pārvaldības modeli mums būs jāizstrādā arī jaunā stratēģija.
Budžetu un citas fundamentālās lietas stiprinās padome, un, kā mēs zinām, tad padomē vairāk nekā puse cilvēku ir no ārpuses," klāstīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) rektorus nesadzirdot, arī valdība ne. Turklāt izmaiņas valdībā esot virzītas sasteigti, Covid-19 pandēmijas aizsegā, izvairoties no to saskaņošanas.
Izglītības ministres ārštata padomnieks, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš atbalsta neatkarīgu ekspertu iesaisti pārvaldībā. Tā palīdzētu augstskolas piedāvājumu salāgot ar darba devēju vajadzībām, augtu konkurence un līdz ar to arī izglītības kvalitāte.
"Redzu, ka mums kritiski ir nepieciešams vairāk iesaistīt cilvēkus no cita, gan no privātā, gan no valsts sektora.
Lai nebūtu tā bumbas mētāšana. Reizēm mūs kritizē par kaut ko neiedziļinoties, un šajā gadījumā padomes nav, lai tikai palīdzētu mums kaut ko darīt, bet arī cilvēki no citām nozarēm labāk izprastu, kas tad ir augstākā izglītība un zinātne un kas ir mūsu ikdienas problēmas," sacīja Krūmiņš.
Turklāt izmaiņas paredz, ka turpmāk Ministru kabinetam, nevis pašai augstskolai būs lielākā teikšana rektora amata kandidātu atlasē un iecelšanā. Šādas pārmaiņas tapušas pēc tam, kad pērn izcēlās strīds starp ministri un Latvijas Universitāti un tās rektoru Indriķi Muižnieku. Arī tas nozīmē augstskolas vadības ietekmes mazināšanos.
"Es domāju, ka visas augstskolas ir gatavas atvērties sabiedrībai, ciktāl likums to paredzēs. Jau šobrīd ir padomnieku konventi, kas šajā likumdošanā jau ir paredzēts. Ja būs cits regulējums, tad augstskolas to noteikti pildīs. Kur es neredzu loģiku? Es neredzu, ka ministrija ir tā gudrākā, kas apstiprinās sabiedrības pārstāvjus (..)," teica Rektoru padomes ģenerālsekretārs, Rīgas Stradiņa universitātes rektora padomnieks Jānis Bernāts.
Rektori jau vērsušies pie Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas, lūdzot vairākas likuma izmaiņas neatbalstīt.