Putnis: Akūti nepieciešams reformēt Preses likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu

Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitā ir iezīmējusies akūta nepieciešamība reformēt Preses likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, aģentūrai LETA pastāstīja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

Viņš norādīja, ka ideālā gadījumā jaunās likumu redakcijas iekļautu visas nozares vajadzības konceptuāli vienotā tvērumā. Putnis gan atzina, ka, lai šo darbu kvalitatīvi izpildītu, ir nepieciešams daudz laika. "Laiks nepieciešams viedokļu saskaņošanai ar tirgus dalībniekiem, ekspertiem un nozari kopumā, kā arī vispusīgai starptautiskai salīdzinošai analīzei. Minētajiem centrālajiem nozares likumiem ir ietekme uz citām tiesību normām, piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksu, procesuālajām tiesību normām, Autortiesību likumu un citiem," skaidroja Putnis.

KM izstrādātās "Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam" liecina, ka izvērtēšanu un uzlabošanu varētu piedzīvot arī citi mediju vides tiesību akti, jo rezultatīvo rādītāju vidū gan 2016., gan 2018., gan 2020.gadā norādīts, ka izvērtēt vajadzētu piecus mediju vides tiesību aktus.

Savukārt, lai nošķirtu elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus regulētāja un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja funkcijas, ko pašlaik veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), līdz 2018.gadam paredzēts izstrādāt jaunu tiesisko regulējumu. Politiskās plānošanas dokumentā norādīts, ka abu funkciju deleģējums vienai institūcijai neveicina sabiedriskā pasūtījuma sadales caurskatāmību, bet rada konfrontāciju starp sabiedriskajiem un privātajiem medijiem.

Kā ziņots, arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) jau iepriekš norādījusi, ka vajadzētu pārskatīt novecojušo preses likumu. Viņa atzīmējusi arī nepieciešamību sakārtot mediju pārvaldības jomu. "NEPLP vienlaikus sēž pat uz trīs krēsliem, kam arī ir ietekme uz vienlīdzīgu konkurenci audiovizuālo mediju tirgū," iepriekš teikusi ministre.

Kultūras ministres ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns iepriekš norādīja, ka ir jārada pilnīgi jauns tiesiskais ietvars, kurā strādā mediji. "Ir jārunā par to, ka Latvijas tiesiskā vide ir atpalikusi no tā, kas noticis mediju telpā. Atliek tikai paskatīties, kāds muzeja vērtības cienīgs mums ir Preses likums, kas būtiski nav mainījies kopš 90.gadu sākuma," komentēja eksperts. Viņš paskaidroja, ka Latvijas likumdošanā, piemēram, interneta portāli nemaz netiek uzskatīti par medijiem, tāpēc tiesisko jautājumu aspekts ir neizbēgams.

KM izsludinājusi Mediju politikas pamatnostādņu publisko apspriešanu, kurā sabiedrībai iespējams ieteikt to, kā uzlabot šo politikas plānošanas dokumentu. Sagatavotais dokumenta projekts par Latvijas mediju politikas virsmērķi izvirza stipru, daudzveidīgu, profesionālu, caurskatāmu, ilgtspējīgu un stabilu mediju vidi, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs. Kā būtiskākos pamatprincipus pamatnostādnes paredz mediju daudzveidības nodrošināšanu, medijpratības uzlabošanu, mediju vides profesionalizāciju, kā arī pievērš uzmanību Latvijas mediju telpas drošības jautājumiem.

Mediju politikas pamatnostādņu projekta dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi un iekļauj mediju politikas mērķi, četrus apakšmērķus, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, rīcības virzienus un uzdevumus. Tie balstīti Latvijas mediju situācijas analīzē un atbilst definētajām galvenajām problēmām. KM ir uzsākusi darbu arī pie Mediju politikas rīcības plāna 2016.-2020.gadam izstrādes. Abu dokumentu gala versijas ir plānots izstrādāt līdz šā gada rudenim.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti