Kā iepriekš vēstīts, apsūdzība ir izvirzīta trim personām.
Apsūdzībā pie kriminālatbildības sauktas divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā izraisīja ugunsgrēku.
Ģenerālprokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas personas pēc Krimināllikuma 240. panta otrās daļas. Tajā ir ietverta atbildība par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, ja ir nodarīts būtisks kaitējums. Savukārt viena persona pēc Krimināllikuma 186. panta otrās daļas, kas paredz atbildību par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja tās rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas.
Prokurors arī nodevis lietas pret četrām juridiskajām personām. Viņš uzskata, ka tām ir piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.
Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Jau ziņots, ka 2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 20 miljoni latu.
Postošā Rīgas pils ugunsgrēka lietā policija tur aizdomās trīs personas - kādu strādnieku un uzņēmumu divas amatpersonas, kas bija atbildīgas par ugunsdrošību objektā.
