Latvijas Radio žurnāliste Zane Mače populārajā interneta sludinājumu platformā „Andele Mandele” nolēma pārdot bikses. Noteica cenu – 20 eiro, pieteicās pircēja. „Viņa nedzīvoja Rīgā un ierosināja, ka pārskaitīs man naudu, bet es aizsūtīšu pirkumu ar pakomātu. Es aizsūtīju kontu, nosūtīju bikses, bet kontā nekas neparādījās. Rakstīju pircējai, sākumā viņa kaut ko vēl atrakstīja, laikam, ka vēl gaida, bet pēc tam šis profils pazuda. Ar to viss arī beidzās – bikses kaut kur aizgāja, nauda neatnāca,” atcerējās žurnāliste.
Līdzīgi kā Zanei varētu būt gadījies daudziem, kuri privāti mēģinājuši ko pirkt vai pārdot internetā. Zanes pieminētā sludinājumu platforma „Andele Mandele” ar šādiem krāpniekiem cīnās, izveidojot lietotāju reitingu sistēmu un sekojot līdzi potenciāli aizdomīgiem sludinājumiem, stāsta platformas izveidotāja Līva Jaunozola. „Es iesaku tiešām izvērtēt atsauksmes un naudu skaitīt tikai tad, ja esi simtprocentīgi pārliecināts, ka tas nav „feiks” sludinājums,” aicināja Jaunozola.
Uzticības dilemmu – vai vispirms pārdevējam būtu jāizsūta prece, vai arī pircējam vispirms jāsamaksā – Jaunozola pēc pieredzes iesaka risināt par labu pārdevējam. „Parasti pārdevējas nesūta ārā preci, kamēr nav saņēmušas naudu. Es arī nesūtītu tāpat vien, uz godavārda,” viņa teica. Bijuši gadījumi, kad blēdīgi pircēji nosūtījuši pārdevējiem fiktīvus maksājuma uzdevumus, tāpēc Jaunozola iesaka uz to vien nepaļauties, bet sagaidīt, līdz nauda ienāk kontā. Tomēr portāla administrācija ik mēnesi izskata vienu līdz divas sūdzības, kad apkrāpti tieši pircēji: nauda aizsūtīta, bet preces nav. „Andeles Mandeles” izveidotāja ieteic pircējiem nesūtīt naudu uz ārzemēs reģistrētiem banku kontiem.
„Tas, no kā vajag uzmanīties un ar ko mēs pēdējā laikā esam saskārušies, kuros brīžos notiek šie krāpnieciskie gadījumi – tas ir tad, ja, piemēram, jāsūta nauda uz kādu Lielbritānijas vai Vācijas kontu. Mēs nezinām, kas tā ir par sistēmu, bet ārzemēs ir iespējams izveidot kontus, kuriem kā konta turētāju tu vari norādīt jebkādu vārdu un uzvārdu. Tas netiek pārbaudīts,” tā Jaunozola.
Atpazītos krāpniekus „Andele Mandele” tūlīt bloķē un saņem brīdinājumus, ja to pašu konta numuru izmanto cits profils. Tiek saglabātas sarakstes un cita informācija par pircēju vai pārdevēju, lai vajadzības gadījumā sniegtu datus policijai. Dažas tādas reizes ir bijušas.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektorei Olgai Podžunai gan nav konkrētu datu, cik bieži tiek ierosinātas lietas tieši šādos privātas tirgošanās gadījumos internetā, tomēr tādu esot gana daudz. Eksperte iesaka arī nelielu naudas summu gadījumā neatmest ar roku un vērsties policijā.
„Ja cilvēks nav nosūtījis preci [vai samaksājis], neatbild uz vēstulēm, īsziņām, neceļ klausuli un pilnībā ignorē, tad, protams, par šādām darbībām ir jāziņo Valsts policijai. Tad arī Valsts policija izvērtēs [situāciju] un, iespējams, ka tiks arī uzsākts kriminālprocess par krāpšanu. (..) Nauda ir nauda, un negribētos, lai šādi krāpnieki „uzvārās” uz godprātīgiem cilvēkiem. Tāpēc, protams, ir jāziņo,” skaidro inspektore.
Jau pirms darījuma pēc iespējas rūpīgi jāizpēta pircēja vai pārdevēja profils, komunikācijas stils, jātur vaļā acis uz aizdomīgi lētām, bet šķietami vērtīgām precēm. Eksperti iesaka šādiem darījumiem labāk izmantot portālus, kuros ir reitingu un atsauksmju sistēmas. Bet, ja tirgojaties „Facebook”, rūpīgi izpētīt interesenta profilu – vai tas nav tikko izveidots, ar kādu informāciju dalās. Taču visdrošākais veids, kā šādā darījumā nepalikt bez preces vai naudas, - ja vien tas iespējams, darījumu veiciet klātienē, aci pret aci.
