Panorāma

Juris Stukāns dod prokurora zvērestu

Panorāma

Panorāma

Egils Levits viesojas Sēlijā

Prezidents Sēlijā uzsver piederību noteiktai latviešu kultūrvēsturiskajai zemei

"Daudzveidīga, krāsaina un pašapzinīga – tāda ir mūsu latvietība," piektdien, viesojoties Sēlijā, teica Valsts prezidents Egils Levits. Jaunās administratīvi teritoriālās reformas mazliet aizēnots, top prezidenta rosināts likums par Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm. Prezidents uzskata, ka tas nostiprinās mūsu identitāti un mazliet labos reģionālās reformas pieļautās kļūdas. Prezidenta kancelejā informēja, ka tiks izstrādāts likums par vietējo kopienu demokrātiski vēlētām pārstāvniecībām.

"Mēs piedzīvojam vēsturisku situāciju, ka sēliskā identitāte savā veidā atdzimst, par to runā valstiskā līmenī. Tas ir jauns pavērsiens arī latviskuma apzināšanā, jo latviskums padomju laikā tika tverts ļoti plakani, vienveidīgi, būtībā, lai tas būtu virspusējs latviskums un nelaistu saknes dziļumā.

30 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas esam jaunā fāzē, kur kā pašapzinīga nācija varam brīvi kopt savu identitāti.

Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo esam Eiropas un globālās pasaules sastāvdaļa, un katra valsts un nācija ieņem savu vietu tajā ar savu unikalitāti un identitāti. Ja cilvēks jūtas piederīgs savai valstij, viņš par to rūpējas. Tas ir svarīgi demokrātiskai valstij, ka iedzīvotāji jūtas atbildīgi par valsts attīstību un uzlabošanu," atklājot diskusiju, teica Levits.

Egils Levits viesojas Sēlijā un piedalās diskusijā (10.07.2020)

Prezidenta kancelejā informēja, ka diskusijas ievadā tās dalībnieki – Valsts prezidents Egils Levits, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Razāns, Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš un biedrības biedre Laura Dimitrijeva, vēsturnieks, Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītājs Valters Ščerbinskis, rakstniece un dzejniece Inese Zandere – iezīmēja, viņuprāt, Sēlijas unikalitāti, kas to atšķir no citiem Latvijas novadiem.

Piemēram, Valsts prezidents minēja, ka “sēļi ir viena no piecām latviešu sentautām, kas ir īpaša ar savu izloksni”. Ilūkstes domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna pauda: “Sēlija nav izdomājums. Sēlija ir reāla. Sēlija ir daļa no Latvijas, un tā nav Zemgale, Kurzeme, Latgale – tā ir Sēlija. Sēlija ir vēsturiska zeme, kas var ieņemt nozīmīgu lomu Latvijas attiecībās ar Lietuvu, piemēram, kādas tās ir starp Valku un Valgu.” Dzejniece Inese Zandere uzsvēra, ka “Sēlija ir atvērta zeme kultūrām, tā vieno”. Savukārt kāda kundze no iedzīvotāju vidus uzsvēra, ka viena no spilgtākajām Sēlijas pazīmēm ir dzīve mazās kopienās.

Runājot par identitātes jautājumiem, Stendera biedrības aktīviste Dimitrijeva atzina, ka “vieta, kur cilvēks ilgstoši uzturas, veido viņa identitāti”, savukārt Zandere norādīja, ka “tieši vietvārdi saglabā daudz ko no identitātes”.

Likums par Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm

Valsts prezidents vēlas, lai viņa likuma iniciatīva par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm, ko plānots iesniegt septembrī Saeimā, stiprina latviskumu un cilvēku piederību noteiktai latviešu zemei, jo Latvija ir izveidojusies, apvienojot latviešu zemes. Tāpat likumprojekts veicināšot cilvēku sabiedrisko aktivitāti savas identitātes saglabāšanā, jo nevienu identitāti nevar izveidot, ja nav cilvēku, kuri to pieņem un kopj. Likums arī noteiks, kādos gadījumos valstij būs pienākums finansiāli atbalstīt vēsturisko novadu attīstību.

“Šim likumam būs liela nozīme mūsu latviskuma padziļināšanā apziņas līmenī. Latviskumam ir vēsturiski slāņi, un visi ir ieskaitīti  šodienas latviskumā,” sacīja Levits.

Savukārt Stradiņš atzina, ka “likums, ja to atbalstīs, būs nozīmīgs solis Sēlijas tālākai attīstībai”.

Diskusijā ar iedzīvotājiem tika aizskarti arī tādi praktiski jautājumi kā administratīvi teritoriālā reforma. Sēļus satrauca pārvaldības, izglītības, lēmumu pieņemšanas, infrastruktūras attīstības, uzņēmējdarbības un citi jautājumi. Tāpat tika pārrunāta ideja par vēlētāju apvienībām, kas bija Valsts prezidenta rosināts papildinājums reformai. Lai gan tas ilgstoši neguva Saeimas atbalstu, tomēr, pēc Levita sacītā, nu

ir paredzēts, ka likums par vietējo kopienu demokrātiski vēlētām pārstāvniecībām tiks izstrādāts.

“Cilvēkam ir vajadzība rūpēties par savu apkārtni, kur viņš fiziski atrodas, neatkarīgi no tā, vai tā ir tuvu vai tālu no Rīgas. Kopienām ir jābūt demokrātiski pārstāvētām,” sacīja Levits.

Sēlijas apmeklējuma laikā Valsts prezidents apskatīja Raiņa muzeju “Tadenava” Jēkabpils novadā, Sunākstē aplūkoja par godu Vecā Stendera 300. gadadienai izveidoto “Abeces taku” (arī “Abices taka”), kas izveidota 2014. gadā, un Stenderu dzimtas kapus. Valsts prezidents apmeklēja arī bioloģisko zemnieku saimniecību “Liepas” Aknīstes novadā. Pirms Sēlijas apmeklējuma, atzīmējot Kokneses fonda biedrības 15. gadadienas nedēļu (biedrība aizsāka ideju par Likteņdārza veidošanu), Valsts prezidents Egils Levits un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Likteņdārzu, kur iestādīja veltījuma ozolus.

KONTEKSTS:

Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr prezidents lēma likumu izsludināt.

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti