Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai “ideju talka” nodrošinās Levita likuma dzīvotspēju?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «LNSO - trubadūri uz riteņiem»

Kultūršoks: «Vai “ideju talka” nodrošinās Levita likuma dzīvotspēju?»

Kultūrtelpas attīstībai ar zeķu izstādēm nepietiek. Ko vēsturiskās zemes sagaida no «Levita likuma»?

Kultūras ministrijas izsludinātajai "ideju talkai", lai iedzīvinātu Valsts prezidenta Egila Levita likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm, bijusi atsaucība. Līdz 14. janvāra rītam ministrija saņēmusi 95 priekšlikumus, kā nostiprināt sēļu, latgaļu, suitu, malēniešu un līvu kultūrtelpas pozīcijas Latvijas kartē. Vēsturnieki gan ir skeptiski par "Levita likuma" dzīvotspēju un aicina sabiedrību raudzīties uz priekšu, lai stiprinātu globalizācijas un demogrāfijas krīzes apdraudēto latviešu identitāti.

ĪSUMĀ:

  • "Levita likums" sadalījis Latviju vēsturiskajās kultūrtelpās, kas neatbilst administratīvi teritoriālajai reformai.
  • Kultūras ministrija sākusi darbu pie vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna.
  • Vislielākā sajūsma par "Levita likumu" ir Sēlijā, jo sēļu kultūrtelpa pirmoreiz iezīmēta vēsturisko novadu kartē.
  • Latviešu vēsturiskās zemes steidzas ar robežu iezīmēšanu un jaunām ceļazīmēm.
  • Gaidas no Kultūras ministrijas attīstības plāna ir ļoti lielas.
  • Suitu novads piesardzīgākais, jo līdz šim pat UNESCO aizsardzības statuss nav veicinājis līdzekļu piesaisti no valsts puses.
  • Attīstības plāna budžets neskaidrs, bet tā koordinēšanai tērēs 97 096 eiro gadā.
  • Vēsturnieks Kaspars Zellis pārmet Valsts prezidentam pārlieku skatīšanos pagātnē, jo realitātē apdraudēta latviskās mentalitātes dzīvotspēja.

Valsts prezidenta Egila Levita atbilde sasteigtajai novadu reformai

Pagājušā gada vasarā Saeimā pieņēma likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm. Tā bija valsts prezidenta Egila Levita rosinātā atbilde uz sasteigto novadu apvienošanas reformu. Likumam klāt pievienotajā kartē ir iezīmēta Sēlija, tur atrodama Malēnija, Piebalga, Lībiešu krasts un Suitu novads. Karšu izdevniecības "Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs stāsta, ka, veidojot karti, speciālisti ir atgriezušies 800–1000 gadus senā Latvijas pagātnē: "Mēs skatījāmies no 13. gadsimta, kādi bija šo latviešu senču pirmtautu, baltu un somu apdzīvotie areāli."

Kurzemes–Zemgales robežas noteikšana bijis lielākais izaicinājums, jo dabā tā skaidri nekad nav pastāvējusi. "Kā ērtāk mums saimniekot, tā mēs tās robežas pārgrozām. Redzam, ka notika nu pilnīgas muļķības. Daugavas labajā krastā parādījās Zemgales plānošanas reģionu kartes ar tūristiem veltītiem vārdiem "Esiet sveicināti Zemgalē!". To mēs redzam Koknesē vai Vietalvā, vēl trakāk, kaut kur pavisam tālu no Zemgales, un tā ir reāla mūsu vēstures, kultūrvēstures kropļošana," atzīst Turlajs. Kartogrāfs ir pārliecināts, ka bija jāievelk kartē vēsturisko zemju robežas, kuras nevajadzētu jaukt ar saimniecisko ikdienu, kuru regulē administratīvais iedalījums.

Sēlijas robežas uz kartes iezīmētas pirmo reizi

Vislaimīgākie par nokļūšanu uz jaunās kartes ir sēļi. Pēc neatkarības atgūšanas Sēlijas patrioti ar slaveno Stradiņu dzimtu priekšgalā ir gadiem cīnījušies pret sēļu bāšanu vietā katlā ar latgaļiem vai zemgaļiem. Sēlijas atzīšana par latviešu vēsturisko zemi sēļiem devusi jaunu dzinuli, lai saglabātu un izceltu savu sēlisko mentalitāti. "Stendera biedrības" valdes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs neslēpj, ka daudzi savulaik smīkņājuši par Sēlijas ideju, bet nu ir sasniegts rezultāts: "Ir arī augstākajā līmenī atbalstījuši ideju par sēļiem kā vienu no pamatnācijām Latvijā. Arī turpmāko attīstību. Mēs savā laikā kopā ar akadēmiķi Stradiņu izveidojām Sēlijas karogu, par kuru tajā laikā arī daudzi smīkņāja. Teica, kas tas tāds? Ceru, ka tuvākajā pusgada gada laikā šis karogs būs jau apstiprināts par Sēlijas kopējo karogu. Un tas pats par ģerboni."

Viesītes muzeja "Sēlija" speciālists Jānis Dzimtais neslēpj, ka "Levita likums" ir radījis apziņu, ka sēļi ar savu mentalitāti ir tikpat vērtīgi kā citu vēsturisko zemju iedzīvotāji:

"Sēlija ir viens no reģioniem, kurš ir ļoti spēcīgi pamodies un kurš ir šobrīd savā identitātes apziņas augstākajā punktā.

Mūsu identitāte tiek celta saulē, un arvien vairāk cilvēku apzinās un novērtē; kopienas uz vietas veido sēlisko un tālāk jau nes pasaulē."

Kultūras ministrijas rīkotajai "ideju talkai" ir atsaucība

Sēļi ar milzīgu optimismu raugās uz jauno likumu, kura ieviešana dzīvē uzticēta Kultūras ministrijai kā vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna autorei. Ministrija viena pati pie darba neķērās un izsludināja "ideju talku", lai noskaidrotu, ko tad pašas kultūrtelpas vēlas darīt. Plāns taps uz šo priekšlikumu bāzes. Plāna koordinators, Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits uzskata, ka "ideju talka" šajā situācijā bijis pareizākais risinājums: "Visi identitātes jautājumi skar katru cilvēku personiski.

Ir ļoti svarīgi, lai tanī brīdī, kad mēs mēģinām saprast, kā tad šos identitātes saglabāšanas jautājumus risināt, tā pieeja nav formāla, jo principā neviens labāk par pašiem cilvēkiem nezina, ko viņiem vajag."

Līdz 14. janvāra rītam bija iesniegtas 95 idejas. Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale LTV raidījumam "Kultūršoks" prognozēja, ka līdz vakaram, iespējams, šis skaitlis būs krietni lielāks, jo "pie mums iedzīvotāji esot pēdējā brīža cilvēki" un šī ir pēdējā priekšlikumu iesniegšanas diena.

Vietvārdu zīmes maina, negaidot attīstības plānu

Vēl pirms attīstības plāna rakstīšanas bija skaidrs, ka visi vēsturisko novadi grib sevi iezīmēt ceļu kartēs. Latgaļi jau pagājušā gada nogalē ar dievvārdiem iesvētīja apdzīvoto vietu nosaukumu zīmes latgaļu valodā, LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits sola, ka drīz aptuveni 200 ceļazīmes parādīsies arī Lībiešu krastā: "Šobrīd ir tā, ka par tām ceļazīmēm sadarbībā ar pašvaldībām esam procesā, lai jau pavasarī visas šīs ceļazīmes lībiešu krastā nomainītu. Tas faktiski padarīs šo lībiešu krastu, kas ir viena no Latvijas kultūrtelpām, tīri vizuāli redzamu tam cilvēkam, kas brauc cauri." Arī Sēlija neatpaliks. Norādes gan ir tikai kultūrtelpas iezīmēšanas atribūti. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis uzskata, ka tas ir "Levita likuma" galvenais devums:

"Vienīgais ieguvums, kuru es tur tik tiešām redzu, tas ir šo reģionālo valodu stiprināšana kultūras telpā.

Ja mēs apskatāmies, tur jau arī ir bijuši skandāli par vietu norādēm latgaliešu valodā, vai tas īsti atbilst likumam vai ne, un tad ir iespējas atsaukties uz šādu likumu."

Gaidas no "Levita likuma" lielākas par jaunām ceļazīmēm

Taču vēsturisko kultūrtelpu aktīvistu gaidas no jaunā likuma ir krietni lielākas par ceļa norāžu uzstādīšanu. Kultūras ministrijas kūrētais attīstības plāns tiek uztverts kā naudas sadales plāns. Sēļi tam iesnieguši vairāk nekā desmit idejas. Viens no priekšlikumiem ir padomju laikā celto Viesītes Kultūras pili attīstīt par Sēlijas reģionālo koncertzāli. "Stendera biedrības" valdes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs apzinās, ka ar Sēlijas izcelšanu Dziesmu un deju svētkos nepietiks kultūrtelpas attīstībai: "Jābūt arī saimnieciskai darbībai, jāattīsta ceļu infrastruktūra. Kamēr nebūs šī ceļu posma – patīk visiem vai nepatīk tie Sēlijas brīnišķīgie putekļainie lielceļi, tas viss ir aizgājis pagātnē. Šobrīd ir jādomā tā, lai visiem būtu pieejams zināms komforts. Primārais jāizveido šis Sēlijas plānošanas reģions. Tā nav nekāda absurda ideja, paņemta no zila gaisa, tā ir reāla, kas vienkārši jāīsteno."

Arī suiti cer, ka attīstības plāns, kas Ministru kabinetam saskaņā ar likumu jāapstiprina līdz 1. jūnijam, nozīmē finansiālu atbalstu. Suitu parlamenta priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls atklāj, ka suiti ir vīlušies ministriju ierēdņu kūtrumā un sapratuši, ka pat UNESCO aizsardzība  bez līdzekļu piesaistes neko nedod: "2009. gadā suiti tika iekļauti UNESCO Pasaules neatliekami glābjamo vērtību sarakstā.

No 2009. gada līdz 2017. gadam valstī vispār nebija nekāda finansējuma, nerunājot par vīziju.

Finansējums bija absolūta nulle suitu glābšanas pasākumu plāna īstenošanai. Lai dabūtu katru centu, cilvēki rakstīja projektus un mēģināja sakasīt."

Kultūrtelpu ekonomiskā attīstība ir solis Nr. 1

Grigorijs Rozentāls atzīst, ka svarīgākais uzdevums šobrīd ir novadā attīstīt ekonomiku un noturēt jauno paaudzi uz vietas: "Pēdējā gada laikā suiti, pirmkārt, ir pazaudējuši savu pašvaldību, otrkārt, mums vairāk nav vidusskolas. Vakar ziņās parādījās, ka arī policija vairāk nebūs. Pašvaldības policija līdz šim bija Alsungā, līdz ar to mēs dzīvojam tādā teritorijā, kur 30 kilometru rādiusā nav neviena dzīva policista. Vai tas ir tas valsts atbalsts suitu kopienas izdzīvošanai?" Suitu aktīvists uzskata, ka nerisinot šīs lietas, suitu kultūrtelpa drīz būs tikai atmiņas: "Mēs redzam, kas šodien ir noticis ar ķoniņiem, kuru principā vairāk nav. Lībieši, cik viņi ir, cik viņi nav, tur ir grūti spriest. Bet mēs tomēr gribam, lai suitu gadījumā, lai tas viss izskatās cerīgāk. Par UNESCO atbildīgā ir Kultūras ministrija šai valstī, un viņi komunicē ar UNESCO, bet, kad mēs ar viņiem runājam un sakām, ka situācija neuzlabosies, ja mēs tikai runāsim par adīšanas semināriem vai zeķu izstādēm, vai tamlīdzīgām lietām, tas ir daudz par maz.

Kultūras ministrija mums atbild, ka viņu pārziņā ir tikai kultūra, cits viss uz viņiem neattiecas."

Tieši vēsturisko novadu gaidas pēc reāla atbalsta liek uzdot jautājumus, kā Latvijas reģioni dzīvos paralēlās dzīves – vienu jaunajā novadu sistēmā, otru vēsturiskajā kultūrtelpā. "Es teiktu, ka šeit nav stāsts par robežu vilkšanu, bet drīzāk par to, lai pārvarētu robežas," domā Valts Ernštreits. Valodnieks uzskata, ka tas esot uztveres jautājums: "Spēt paraudzīties, ka mana atbildības teritorija nebeidzas šeit. Tā līnija ir novilkta, bet tā patiesībā iet tālāk. Ne piespiedu sadarbošanās, bet mudinājums sadarboties. Šis likums nav vērsts uz to, ka ieviest kaut kādu vēl Latvijas sadalījumu. Šeit ir, ņemot vērā esošo sadalījumu, veicināt sadarbību."

Vēsturisko kultūrtelpu attīstību koordinēs īpaša padome

Jaunais likums nosaka, ka valsts un pašvaldību sadarbību koordinēs latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kuras sastāvā būs astoņi ministri, Valsts prezidenta un pašvaldību pārstāvji, cilvēki kuriem atbildība par Latvijas attīstība jau līdz šim ir bijis tiešais pienākums. Zināms, ka padomes sekretariāta funkciju pildīs Latvijas Nacionālais kultūras centrs, saņemot par to 97 tūkstošus eiro gadā. Cik naudas varētu pārdalīt vēsturisko zemju attīstības plāna ietvaros, nav skaidrs.

Suitu parlamenta priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls kuluāros dzirdējis runas par 2 miljoniem eiro gadā:

"Mēs savā ziņā ceram, kad izveidosies kaut kas tāds, ar ko varēs mēģināt runāt par to, kā no situācijas, kurā mēs esam šobrīd, nonākt līdz tam, ka suiti Latvijā jutās droši par savu pastāvēšanu nākotnē. Mēs daudz komunicējam ar igauņiem un ļoti labi redzam, kāds ir Igaunijā atbalsts setu kopienai, Kihnu salas kopienai, kas ir arī UNESCO statusu ieguvušas kopienas. Kad mēs to stāstam Latvijā, valsts pārvaldē strādājošie mums saka: "Mēs esam Latvijā. Mums nekad kā Igaunijā nebūs. Uz ko jūs vispār cerat?""

Kaspars Zellis lielāku uzmanību iesaka pievērst nākotnei

Vēsturnieks Kaspars Zellis uzskata, ka prezidentam Egilam Levitam un valdībai šajā situācijā vairāk vajadzētu skatīties uz priekšu, nevis atpakaļ, jo nerīkojoties visa latviskā mentalitāte drīz būs kā Lībiešu krasts – atmiņas: "Mums pašlaik, ja skatāmies kritiski, ir ļoti lielas problēmas arī ar latvisko identitāti un tās saglabāšanu. Šajā gadījumā it kā sanāk tāda spēku izmētāšana. Mēs viennozīmīgi mēģinām attīstīt reģionālo identitāti un tai pašā laikā arī nacionālo identitāti. Šajā gadījumā var rasties vienkārši neprognozējama resursu sadale, kas nespēs sasniegt ne vienu, ne otru mērķi. Es nesaku, ka nevajag būt reģionālismam. Reģionālismam ir jābūt, un tā ir ļoti nopietna lieta, bet šo reģionālismu mēs varam attīstīt arī bez kaut kāda šāda likuma, vienkārši nosakot, par ko atbild Kultūras ministrija, par ko atbild VARAM, par ko atbild arī Izglītības ministrija, kā šo te reģionālismu nostiprināt." Tāpat Zellis norāda vēl vienu ļoti būtisku trūkumu jaunajā likumā. Valsts prezidents Egils Levits, rakstot likumu, neesot ņēmis vērā, ka pēdējā gadu tūkstotī Latvijas teritorijā dzīvojuši ne tikai latvieši un līvi:

"Šis likums ir dziļi etnocentrisks. Tas nerunā par tām identitātēm, kuras mums patiešām būtu būtiski nostiprināt.

Kaut vai par Latvijas krievu identitāti, Latvijas čigānu identitāti, Latvijas ebreju identitāti, un te mēs varam skaitīt tā tālāk un tā joprojām. Likumā vienīgā minoritāte, kas mums ir pieminēta, tā ir jau neesošā baltvācu identitāte, citu identitāšu tur vienkārši nav."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt