Projektēšana tikai sākas, daļu teritorijas armija jau izmanto
Par poligona tapšanu izbraukumā Aizkraukles novada Staburagā šonedēļ sprieda arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras deputātiem Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs Ivars Vucāns skaidroja, ka pirmās tiek projektētas šautuves.
"Bruņotie spēki ir sadalījuši tās vajadzības vairākās kārtās, identificēta ir pirmā kārta. Un pirmās kārtas pabeigšanas termiņš ir 2025. gada decembris, un mēs esam principā uzsākuši visus darbus, kas saistīti ar pirmās kārtas projektēšanu. Tie ir kopā četri līgumi, bet tie nebūs četri būvprojekti, tie, iespējams, būs septiņi, varbūt 10 būvprojekti," stāstīja Vucāns.
Tāpat notiek īpašumu atsavināšana.
Poligona pirmajā attīstības kārtā ir jāatsavina 12 nekustamie īpašumi no privātpersonām un juridiskajām personām, no tiem atsavināšanas process pilnībā ir pabeigts diviem īpašumiem.
Lai gan teritorijā vēl nav sākti būvdarbi, karavīri jau tagad to izmanto savām vajadzībām, atklāja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis.
"Mijiedarbībā ar "Latvijas Valsts mežiem" – jo lielākās teritorijas pieder viņiem – , viņi ļauj mums izmantot [teritoriju] taktiskām apmācībām. Pārvietoties, izmantot salūtmunīciju. Mēs izmantojam šo teritoriju, un gadiem jau esam izmantojuši," stāstīja Zdanovskis.
Viens no izaicinājumiem – ceļu un tiltu infrastruktūra
Saistībā ar topošā poligona izveidi ir daudz sarežģītu uzdevumu, viens no lielākajiem ir nodrošināt poligonam nepieciešamo ceļu un tiltu infrastruktūru.
Tam būs vajadzīgs gan liels finansējums, gan apjomīgi darbaspēka resursi.
Satiksmes ministrijas Drošības politiku koordinācijas nodaļas vadītājs Viktors Līpenīts skaidroja, ka šobrīd vēl nav konkrēta objektu saraksta, ko remontēs vai būvēs no jauna.
"Mēs jau šobrīd esam identificējuši aktuālo situāciju attiecībā uz transporta infrastruktūru un tās spējām. Tagad mēs gaidām vēl vienu tikšanos ar Aizsardzības ministriju, kur tiks konkrēti norādītas tās vajadzības, kas būs nepieciešamas militārā poligona izmantošanai, apkalpošanai. Tikai pēc tam mēs varēsim saprast, kas ir tās šaurās vietas, kas ir tā infrastruktūra, kas ir jāpastiprina, un kā attiecīgi tālāk attīstības plānos šie projekti ir realizējami un īstenojami," klāstīja Līpenīts.
Pašvaldībām ap poligonu bažas par gaidāmo būvniecību
Arī pašvaldībām, kuru teritorijā plānota poligona izbūve, ir bažas par gaidāmajiem būvdarbiem.
Aizkraukles novadam lielāko satraukumu rada neziņa par ceļu remontiem, uzsvēra novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis no "Latvijas attīstībai".
"Mēs nezinām, kā būs, kurā vietā, kas tiks remontēts, vai tas netraucēs vietējiem iedzīvotājiem un neietekmēs arī labklājību, viņu dzīves apstākļus," norādīja Zālītis.
Savukārt Jēkabpils novadā pauda uzskatu, ka poligona vajadzībām būtu nepieciešams otrs tilts pār Daugavu Jēkabpilī, jo esošais tilts nav ar pietiekamu nestspēju.
Lai gan otra tilta būvprojekts jau izstrādāts, joprojām nav rasta iespēja projektu īstenot.
Satiksmes ministrijas pārstāvis Viktors Līpenīts uzsvēra, ka "attiecībā uz jaunu tiltu Jēkabpilī šobrīd tāda lēmuma nav par to, ka tiks realizēts konkrēts projekts, bet diskusijas, protams, ir bijušas, un tās iespējas tiek meklētas".
Vēl viens izaicinājums, ar ko jāsaskaras pašvaldībām, ir dzīvokļu nodrošināšana karavīriem un viņu ģimenēm, kas vēlēsies mitināties tuvāk poligonam.
Jēkabpils novadā apsver iespēju piesaistīt investoru jauna īres nama būvniecībai, savukārt Aizkraukles novadā uzsver, ka tas ir tirgus jautājums, kas nebūtu jārisina pašvaldībām.
Plānots, ka Sēlijas militārā poligona teritorijā ikdienā uzturēsies daži tūkstoši karavīru, stāstīja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Kaspars Zdanovskis.
"Mēs runājam par 2000 personām, kas pastāvīgi uzturēsies šī poligona un militārās bāzes iekšienē, bet būs ienākošās vienības katru dienu no NBS, no dažādām vienībām brauks uz šejieni, lai trenētos ar kaujas munīciju un lai trenētos jau ar advancētām ieroču sistēmām," atklāja Zdanovskis.
Sēlijas militārais poligons aizņems aptuveni 25 tūkstošus hektāru plašu teritoriju Jēkabpils un Aizkraukles novadā. Poligona izveidē plānots ieguldīt apmēram 700 miljonus eiro, ieskaitot sabiedroto valstu piešķirto un nacionālo finansējumu.
Pirmie būvdarbi varētu sākties šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.
KONTEKSTS:
Starptautisku militāro bāzi "Sēlija" Aizsardzības ministrija sāka veidot 2022. gadā. Jauna militārā poligona nepieciešamība tiek pamatota ar NATO samitā pieņemto Baltijai svarīgo lēmumu par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda.
Kanādas vadītajā grupā Latvijā šobrīd ir gandrīz 2000 karavīru, no kuriem 700 ir kanādieši, bet brigāde parasti ir 3000–5000 karavīru liela.
Toreizējā Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pieļāva, ka Sēlijas poligona būvniecības pirmo kārtu varētu pabeigt līdz 2025. gada beigām.
