Koalīcijas partijas nav spējušas pieņemt lēmumu par 776 bēgļu uzņemšanu Latvijā, atzina premjere Laimdotas Straujuma ("Vienotība"). Nepiekāpību kopumā joprojām demonstrēja Nacionālā apvienība, bet Zaļo un zemnieku savienība iebilst 526 bēgļu papildu uzņemšanai.
Diskusijas turpināsies gan ar Eiropas Komisiju, gan koalīcijā.
Straujuma pauda, ka visu ir izskaidrojusi koalīcijas partneriem. “Mēs turpinām darbu, lai varētu piebiedroties 27 valstīm [kas akceptējušas bēgļu uzņemšanu],” sacīja premjere. Viņa pauda pārliecību, ka agri vai vēlu koalīcija nonāks pie vienošanās.
Premjere piebilda, ka lūgs šajā jautājumā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Vairāku "Vienotības" politiķu parakstītajā vēstulē Valsts prezidents tiek aicināts sasaukt ārkārtas Nacionālās drošības padomes sēdi.
NA un ZZS aizvien nepiekāpīgi
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
“Ja jāizvēlas starp cūkām, pienu vai Latvijas drošību, nu droši vien es iestāšos par Latvijas drošību kā prioritāti. Saprotu, ka dažs labs zemnieks man to pārmetīs, bet viņš arī sevišķi droši nejutīsies, ja viņam blakus sabiedrības daļa, kas pēc mentalitātes mums būs galīgi sveši,” komentēja Brigmanis.
Nepiekāpību joprojām demonstrēja Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore: “Nacionālās apvienības pozīcija – pavisam skaidra: mēs neatbalstām Junkera priekšlikumu par bēgļu piespiedu izvietošanu pa citām ES valstīm. Un NA uzskata, ka ņemot vērā situāciju, kāda ir Latvijā ar migrācijas vēsturi un ANO bēgļu aģentūras datus, ka Latvija jau tagad ir Eiropā pirmajā vietā migrantu un nenaturalizēto bezvalstnieku īpatsvara ziņā. Mēs uzskatām, ka mūsu īpašais statuss Eiropā ir jāatzīst un jebkādi citi lēmumi jāskata tikai šāda īpaša Latvijas statusa kontekstā.”
Latvijai nebūs viedokļa, ko paust
Līdz ar koalīcijas nespēju vienoties par bēgļu papildu uzņemšanu arī Eiropas lietu komisijas sēde izslēdza no piektdienas darba plāna lemšanu par Latvijas pozīciju ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) norādīja – Eiropas Savienības (ES) ministru sanāksmē Latvija būs vienīgā valsts, kura šajā jautājumā nepaudīs savu viedokli. Balsojums par to vēl nebūtu paredzēts.
Ministrs gan prognozē, ka rezultātā par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera priekšlikumu varētu notikt balsojums un bēgļu uzņemšana varētu tik nostiprināta regulā. Tādējādi, ja šis jautājums nonāks līdz balsojumam, Latvija tajā varētu būt vienīgā, kas iebildīs.
Turklāt Kozlovskis atzina, ka “stipri padomās" par to, vai negatīvas pozīcijas gadījumā vispār doties uz šo sanāksmi.
Viņš arī pieļāva, ka varētu nedoties uz pirmdien paredzēto iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmi, jo nebūtu lietderīgi tērēt naudu komandējumā, lai klātienē pateiktu, ka Latvijai nav pozīcijas.
Vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamiem patvēruma meklētājiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Nākamnedēļ par Junkera piedāvājumu diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri.