Galvenās domstarpības bija par to, vai tam būtu jānotiek pēc obligāto kvotu vai brīvprātības principa. Tikmēr jau no otrdienas Ungārijā ir stājušies spēkā krietni bargāki likumi par neatļautu robežas šķērsošanu. Ir paredzams, ka bēgļu plūsma līdz ar to varētu novirzīties uz Slovēniju un Horvātiju.
Eiropas valstu iekšlietu ministru diskusijas par migrācijas krīzes risināšanu ilga līdz vēlam vakaram. Lai gan vairums valstu atbalsta nepieciešamību solidāri sadalīt bēgļu nastu, domstarpības ir par to, kā tam būtu jānotiek. Tā kā Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") šoreiz uz sanāksmi nolēma nebraukt, Latviju pārstāvēja vēstniece ES Ilze Juhansone. "Mums nav izdevies vienoties par Padomes secinājumiem, kam ir nepieciešama valstu vienprātība, jo atšķīrās dalībvalstu viedokļi par to, vai šim pārvietošanas mehānismam būtu jābūt brīvprātīgam vai tas ir balstīts uz kvotu principa. Un mūsu gadījumā mums nebija mandāta vispār nekam," saka Juhansone.
Rietumeiropas valstis pārsvarā uzstāj uz obligātām kvotām. Savukārt Austrumu un Centrāleiropas pārstāvji arī pēc sanāksmes palika pie brīvprātības principa. Tomēr pašreiz prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Asselborns ir cerīgs, ka formālu lēmumu izdosies pieņemt jau 8. oktobrī. “Vairums valstu šodien ir atbalstījušas ideju par vēl 120 000 cilvēku pārvietošanu. Tie ir cilvēki, kas veido daļu no pašreizējās masīvās migrācijas plūsmas un kam ir nepieciešama starptautiska aizsardzība. Eiropas Komisijas priekšlikums kalpos par pamatu mūsu vienošanai un mēs to izvirzām par savu steidzamu prioritāti," norāda Asselborns.
Vairāki ministri uzsvēra, ka šobrīd steidzamākais darbs ir izveidot pienācīgus bēgļu uzņemšanas centrus Itālijā un Grieķijā. Tur visi iebraucēji tiktu atbilstoši reģistrēti, ieskaitot pirkstu nospiedumu noņemšanu, un ekonomiskie migranti tiktu nošķirti no cilvēkiem, kuri bēg no kara. Tad no šiem centriem būs iespējams bēgļus pārvietot tālāk uz dažādām dalībvalstīm. "Pateikt, ka mēs aizslēgsim visas robežas un nelaidīsim nevienu iekšā, ir nereāli, populistiski un gluži vienkārši neiespējami," norāda EK priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmmermanss.
"Pateikt, ka mēs atvērsim robežas un laidīsim ikvienu iekšā, ir tikpat nereāli, jo tas būtiski iedragās Eiropas sociālo modeli. Tādēļ mums ir jāatrod veids, kā saskaņā ar likumu un sirdsapziņu apvienot mūsu kopējo atbildību," saka Timmermanss.
Tikmēr Ungārijā ir stājušies spēkā jauni likumi, kas paredz krietni stingrāku atbildību par nelikumīgu robežas šķērsošanu. Visiem, kuri mēģinās tikt pāri jaunuzbūvētajam žogam uz robežas ar Serbiju, draud arests.
Savukārt pārējo iebraucēju pieteikumus pieņems uz robežkontroles punktiem un vēlāk viņus nogādās uz bēgļu nometnēm citur Ungārijā. Valsts premjers saka, ka daudziem tikšot arī atteikts, ja viņi nav pieprasījuši patvērumu Serbijā, kas ir droša valsts. Tādēļ Ungārijas kaimiņvalstis Horvātija un Slovākija jau paredz, ka lielākā bēgļu plūsma tagad var sākt plūst caur viņu teritoriju.
Ziņots, ka pēdējos mēnešos Eiropā radusies bēgļu krīze, kuru uzskata par lielāko kopš Otrā pasaules kara beigām. Vācija vien rēķinās, ka tā šogad saņems miljonu patvēruma meklētāju pieteikumu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja ES valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām ES valstīm. Latvijai ir paredzēts uzņemt 776 bēgļus.
