"Saskaņas" pārstāvji tikšanās laikā ar Valsts prezidentu norādījuši, ka saistībā ar plānoto bēgļu uzņemšanu trūkst informācijas. Šī, pēc partijas pārstāvju teiktā, ir viena no galvenajām problēmām, uz ko norādījuši ne tikai opozīcijā esošie politiskie spēki. Līdzīgu viedokli par informācijas trūkumu bēgļu uzņemšanā paudis arī Valsts prezidents.
"Saskaņas" pārstāvji norādījuši, ka partija nav pret bēgļu uzņemšanu, taču tā vēlētos dzirdēt, pēc kādiem principiem tas notiks, cik daudz cilvēku Latvija varētu uzņemt un kādu palīdzību sniegt. Informācijas trūkums var saasināt bēgļu uzņemšanas problēmu, izraisot nemierus vēl pirms bēgļu ierašanās, brīdināja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa pēc "Vienotības" pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu noraidīja "Saskaņas" pārmetumus par informācijas trūkumu – informācija ir pieejama atbildīgajā Iekšlietu ministrija darba grupā, kas strādā pie bēgļu uzņemšanas jautājumiem. Šī darba grupa nepieciešamības gadījumā var sniegt plašāku informāciju.
Savukārt tikšanās laikā ar Valsts prezidentu „Vienotība” atkārtoti uzsvēra, ka solidaritātes vārdā Latvijai ir jāuzņem bēgļi - gan sākotnēji plānotie 250 cilvēki, gan jaunajā plānā paredzētie 526 cilvēki.
Savu nostāju pēc tikšanās nav mainījusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Proti, "zaļzemnieki" arvien pastāv uz to, ka Latvijai jāuzņem vien 250 bēgļi un ar pārējām ES valstīm jāsolidarizējas, pastiprinot robežapsardzi un izmeklējot konkrētu bēgļu lietas. ZZS arī noraida varbūtību, ka valdībai draud sabrukšana bēgļu jautājuma dēļ.
Savukārt no prezidenta bijis vēlējums vairāk balstīties uz valsts, nevis partijas interesēm. ZZS vēlreiz bēgļu jautājumu skata pirmdienas pēcpusdienā, kad apvienībai ieplānota valde sēde. Tomēr paredzams, ka būtisku izmaiņu ZZS pozīcijā nebūs.
Valsts prezidentam par bēgļu uzņemšanu pirmdien paredzētas tikšanās ar "Saskaņas", "Vienotības" un ZZS pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka pēc tam, kad koalīcijai neizdevās vienoties par Latvijas pozīciju bēgļu jautājuma risināšanā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis aicināt visas Saeimā pārstāvētās partijas uz sarunām, bet trešdien diskutēt par bēgļu jautājumu Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē.
Divas no valdību veidojošajām partijām - ZZS un Nacionālā apvienība - nevēlas bēgļu uzņemšanu Latvijā, "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu. Tiesa, ZZS savu galīgo nostāju paziņos pirmdien pēc valdes sēdes.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir papildus jāuzņem 526 cilvēki, pēc tam preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamiem patvēruma meklētājiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
