Pusdiena

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Pusdiena

ASV sola spēcīgu atbildi un svarīgus lēmumus pēc Sīrijas valdības ķīmisko ieroču uzbrukuma

Par spīti valsts ieguldījumiem rindas uz izmeklējumiem joprojām garas

Pretēji ministres iecerei rindas pie pieprasītākajiem ārstiem būtiski nesarūk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 6 mēnešiem.

Rindu mazināšanā pie ārstiem un uz izmeklējumiem valsts ieguldījusi prāvus līdzekļus, tomēr, lai par valsts naudu tiktu pie speciālistiem, pie kuriem arī iepriekš bija jāgaida ilgus mēnešus vai vairāk par gadu, arī tagad rindas ir garas. Par to eksperimentā pārliecinājās Latvijas Radio. Pērn rindu mazināšanai ieguldīti 16,6 miljoni; šogad – vēl 30 miljoni eiro.

„Viena laba ziņa ir tā, ka Latvijas Republikas veselības ministre ir klāt darbā, un otra laba ziņa ir tā, ka šodien mēs runāsim par labām ziņām.” Veselības ministres Andas Čakšas (Zaļo un zemnieku savienība) pirmā preses konference, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, sākās ar šādu viņas padomnieka Sergejs Ancupova ievadu.

Ministre vēstīja par to, kā mazinājušās rindas pie ārstiem speciālistiem: „Tad, kad finansējums tika novirzīts rindu mazināšanai, tika izvēlēti tie speciālisti, pie kuriem bija visgarākās rindas.”

Veselības ministre žurnālistus iepazīstināja ar reformas laikā sasniegtajiem rezultātiem, proti, kā no 2016.gada decembra līdz šā gada janvārim rindas mazinājušās pie ārstiem speciālistiem. Kopumā tās kļuvušas par 42% īsākas, sacīja ministre. “Ko tas nozīmē realitātē? Tas nozīmē, ka, pirms mēs naudu investējām šo rindu mazināšanā, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā „Biķernieki” rinda pie acu ārsta bija 150 dienas, tad uz šī gada janvāri tā bija 31 diena,” sacīja Čakša.

Cik garas rindas ir šobrīd uz šiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem, Latvijas Radio pārliecinājās eksperimentā. Viens no zvaniem ir uz Rīgas Austrumu slimnīcas vienoto pieraksta tālruni, kur saka – jāzvana uz pašu “Biķernieku” slimnīcu, taču, vairākkārt zvanot piektdien un pirmdien, tālrunis bija vai nu aizņemts, vai neatbildēja.

Skaidrību izdevās gūt, vien atkārtoti zvanot uz vienoto pieraksta tālruni: „Tuvākajā laikā tā būs tikai maksas vizīte diemžēl – 25 eiro tas maksās. Rindas tikai vasaras beigas, rudens gaida pierakstu, kad būs.”

Cits ministres pieminēts piemērs: šā gada 1.janvārī rinda pie endokrinologa “Veselības centrā 4”, kur iepriekš tā bija visgarākā – 117 dienas, sarukusi līdz 33 dienām. Kā ir tagad?

„Ar norīkojumu, ar polisīti vai par maksu jūs vēlaties? Es varu piedāvāt – 31.jūlijs mums ir ar norīkojumu tikai pie endokrinologa. Maksas ir 45 eiro, uz nākamo nedēļu mums ir vietiņas.”

Tiesa, “Biķerniekos” vai “Veselības centrā 4” rindas pie konkrētajiem speciālistiem iepriekš bija garākās poliklīniku vidū.

Taču, kur rindas ir īsākas, var paskatīties Nacionālā veselības dienesta uzturētā mājaslapā Rindapiearsta.lv. Tur ir redzami dati par 1.martu. Pie endokrinologa atsevišķos veselības centros bija jāgaida 30 vai 40 dienas, piemēram, veselības centrā “Dziedniecība”. Tagad rinda pastiepusies nedaudz garāka, taču ne tik gara kā „Veselības centrā 4”.

„Apdrošināšanas polise jums ir? [Bez polises] ziniet, pašlaik nav nevienas vietiņas līdz jūnijam,” apliecināja veselības centrā.

Pacientiem sāpīgas ir arī izsenis garās rindas pie reimatologa. Arī Tiesībsarga birojam par to šogad sūdzējusies kāda paciente. Lūk, ko eksperimentā par rindu garumu atklāja zvans uz Stradiņa slimnīcas reģistratūru: „Pie reimatologa? Uz septembri par maksu. [Par valsts naudu ar nosūtījumu] nav, tikai par maksu varu piedāvāt.” Tas nozīmē, ka līdz gada beigām nav vietu.

Reimatologu pieejamības problēmai veselības ministre Anda Čakša sola pievērsties: “Ne tikai reimatologi. Mēs skatāmies tās specialitātes, kurās būtībā nav nekādas manipulācijas un to tarifs mainījies tikai par atalgojumu daļu, bet vienalga nesasniedz to, kas šobrīd ir maksas pakalpojumā. Tas, ko varam izdarīt šajā gadā, ar pakalpojumu apjomu pielikšanu un atalgojuma izmaiņām.”

Tiesa, uzlabojumi šo speciālistu pieejamībā varētu būt vien nākamajā vai aiznākamajā gadā, lēš ministre.

Tieši kā tiks uzlabota veselības aprūpes pieejamība Latvijā, šim jautājumam Tiesībsarga birojs savukārt sola šogad pievērsties, raugoties caur obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas prizmu. Tā ir nodokļu nomaksas sasaiste ar medicīnas pakalpojumu saņemšanu, stāsta Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezeveska.

Tiesībsarga birojs sekos līdzi tam, kā valdībai sokas ar attiecīgā likuma pavadošo Ministru kabineta noteikumu ieviešanu – gan termiņa, gan satura ziņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti