Pusdiena

Bauskā šoferi pieprasa lielākas algas un labākus darba apstākļus

Pusdiena

Pusdiena 06.04.2018

LR korespondente Laura Dzērve par Čakšas preses konferenci

Čakša apņēmusies panākt e-veselības darbības ātruma stabilitāti

E-veselības sistēmas darbības ātruma stabilitāte jebkurā diennakts laikā. Šādu mērķi žurnālistiem ceturtdien minēja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība).

ĪSUMĀ:

  • Centīsies nodrošināt vienādu e-veselības ātrumu jebkurā diennakts stundā
  • Rindas pie speciālistiem samazinājušās par 42%
  • Čakša lepojas ar mediķu algu palielināšanu
  • Piesaistot ES fondu naudu, paredz motivēt ārstus darbam reģionos
  • Plāno veidot "kardio zaļo koridoru" 
  • Turpinās darbu pie hronisko pacientu aprūpes uzlabošanas

Čakša uzsvēra, ka ministrijas mērķis ir panākt to, lai dienas laikā, lietojot e-veselības sistēmu, nebūtu tās darbības palēnināšanās. Atsaucoties uz ģimenes ārstu aptauju, Čakša norādīja, ka kopš janvāra e-veselības ātrums uzlabojies par 64%. Tāpat uzlabojusies esot arī sistēmas funkcionalitāte.

Veselības ministre savā pirmajā preses konferencē pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma nedēļas sākumā vēstīja par pagājušajā gadā padarītā rezultātiem, norādot, ka būtisks ir gaidīšanas rindu samazinājums pie speciālistiem.

Pateicoties papildus piešķirtajam finansējumam, valsts apmaksātu ginekologa, otolaringologa, pediatra, ķirurga, onkologa, ķīmijterapeita, neonataloga, algologa, psihiatra vai narkologa konsultāciju pašlaik desmit dienu laikā esot iespējams saņemt vairāk nekā 75% ārstniecības iestāžu. Ministrijā aprēķinājuši, ka kopš reformu uzsākšanas gaidīšanas rindu samazinājums vidēji ir 42%.

"Kā cilvēks, kuram patīk sasniegt rezultātu iesāktajos darbos, skatoties no malas redzēju, cik labus rezultātus šobrīd dod jau 2016. gada beigās. Un es godīgi teikšu, es sajutu tādu gandarījumu par to, ka tie galvenie momenti – tikšana pie ārsta, gan ārstu atalgojumi vainagojas ar rezultātu," sacīja Čakša.

Viņa atzīst - kaut rindas ir sarukušas, problēma jārisina tālāk.

Veselības ministrija iecerējusi veidot "zaļo koridoru" sirds un asinsvadu slimību diagnostikai. Nacionālā veselības dienestā uzskata - ar lielāku finansējumu visas problēmas medicīnā atrisināt nevar. "Ir izveidojusies situācija, kur pie noteiktiem speciālistiem ir pieejamība nodrošināta, pie atsevišķiem to ir grūti nodrošināt, jo ir arī cilvēku resursu trūkums un speciālistu trūkums un ne visu var risināt arī ar finanšu līdzekļiem," stāsta Nacionālā veselības dienesta pārstāve Līga Gaigala.

Ja lielākā gaidīšanas rinda bija vidēji 407 dienas, tad šā gada sākumā tā sarukusi līdz 132 dienām. Paši pacienti reformas rezultātus izjūt dažādi. Kādam jāgaida mazāk, kādam tik pat ilgi. Desmit dienu laikā esot pieejami arī tādi speciālisti kā traumatologs, ortopēds, pulmonologs vai dermatovenerologs, kas iepriekš bija iespējams 30 dienu laikā.

Pacienti gan ir skeptiskāki.

"Es domāju, ka neks nav samazinājies un es pat teiktu, ka nekāds zaļais koridors vēža slimniekiem arī nav, jo man vīrs ir četrus gadus pēc vēža operācijas un katru gadu mums vajag magnetorezonansi un gaidām pēc mēneša, pēc diviem, lai mēs viņu dabūtu," norāda Daina. Līdzīga pieredze ir Aleksandram. "Šodien pierakstījos pie speciālista trīs mēnešus uz priekšu. Turklāt par maksu. Par valsts kvotām tikt nevarēju," saka Aleksandrs.

Čakša kā sasniegumu atzīmēja arī mediķu algu palielināšanu, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) ārstiem atalgojums pieaudzis par 28% jeb no 1382 eiro uz 1763 eiro, savukārt māsām darba samaksa pieaugusi par 51% - no 699 eiro uz 1058 eiro, bet māsu palīgiem par 30% - no 537 eiro uz 696 eiro.

Pie prioritātēm ministrijā pieskaita arī finansējuma stabilizēšanu un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu. Ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu paredzēts motivēt ārstus darbam reģionos. Atzīmētas arī veselības veicināšanas kampaņas.

Ministre iezīmēja prioritāro programmu realizāciju, kas paredz sirds un asinsvadu jeb "kardio zaļā koridora" izveidi, kas nodrošinātu šo slimību pacientiem izmeklējuma nodrošinājumu noteiktā laikā, līdzīgi kā tas tiek šobrīd realizēts ar onkoloģijas pacientiem. Tāpat ministre uzskata, ka svarīgi ir turpināt darbu pie reto slimību plāna realizācijas, lai nodrošinātu visu plānā minēto sadaļu īstenošanu.

Ministrijai jāturpina darbs arī pie hronisko pacientu aprūpes uzlabošanas, lai hronisku slimību saasināšanās gadījumā nepieciešamo medicīnisko palīdzību būtu iespējams saņemt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Svarīgs jautājums esot arī kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana, lai tajā varētu ievietot jaunus un inovatīvus medikamentus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti