Garās diskusijās Saeimas Juridiskā komisija otrdien izskatīja gandrīz pusi no 30 Krimināllikuma grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kas tapuši, lai darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas suverenitāti turpmāk būtu uzskatāmas par kriminālnoziegumu. Ieceres par grozījumiem komisijā raisīja karstas debates.
Lielākoties diskusijas bija par to, kā precizēt grozījumus, lai novērstu bažas par dažādu Satversmē paredzēto brīvību, piemēram, vārda un pulcēšanās brīvību, ierobežošanu. Tajā pašā laikā arī būtiski, lai drošības iestādes varētu vērsties pret tiem, kas apdraud valsts neatkarību.
Komisijas deputāti atbalstīja priekšlikumu Krimināllikumā paredzēt normu, kas ļaus vērsties pret tām darbībām, kas notiek Satversmē neparedzētajā veidā.
Grozījumi, kas tiek virzīti steidzamības kārtā, tapuši pēc drošības iestāžu ierosinājuma. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis kategoriski noliedza, ka likuma grozījumu mērķis ir vārda brīvības ierobežošana un sacīja, ka, pieņemot Krimināllikuma grozījumus, Latvija sekos citu valstu paraugam.
"Esam konstatējuši, ka Latvijas Republikā atsevišķas normas nav sakārtotas, kur daudzi mūsu kaimiņi ir sakārtojuši. Mēs esam palikuši vienīgie. Kaimiņi igauņi, arī lietuvieši ir mainījuši krimināllikuma normas. Tās ir pielāgotas tiem apstākļiem, kādos mēs dzīvojam. Mēs šobrīd tomēr dzīvojam citā pasaulē nekā pirms vairākiem gadiem. Agresija un iespējamā agresija ap mums ir daudz vairāk," sacīja Maizītis.
Sākotnējais Krimināllikuma grozījumu mērķis bija cīņa pret hibrīdkara taktikas izmantošanu Latvijā. Taču līdzekļi, kādi izmantoti šo mērķu sasniegšanā, kritizēti kā pārāk radikāli. It īpaši piedāvātie risinājumi, kas skar noslepenotas informācijas saņemšanu. Tas pavērtu iespēju tiesāt arī žurnālistus.
“Neviens nav domājis ierobežot vārda brīvību. Tā ir tāda emocionāla [reakcija], ka kāds domā to ierobežot. Tā ir emocionāli pārprasta uztvere. Tas viss tiek ņemts vērā, notiek diskusijas. Notiek darbs. Notiek normāls likumdošanas darbs,” mierināja Maizītis.
Grozījumi, kas skar informācijas ieguvi, gan otrdien vēl netika vērtēti.
Bet jau pirms tam deputātu uzmanību uz iespējamu apdraudējumu vārda brīvībai bija vērsis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam (Nacionālā apvienība) uzsvēris, ka Latvijas konstitucionālās iekārtas kodolā ietilpst arī cilvēka pamatbrīvības. Ņemot vērā prezidenta vēstulē minētos argumentus, Juridiskā komisija nolēma atbalstīt „Vienotību” pārstāvošā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu, kas precizē 1. lasījumā pieņemto likuma redakciju, nosakot, ka kriminālatbildība paredzēta par Satversmē neparedzētu darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai iekārtu.
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka šādā redakcijā Krimināllikuma grozījumi nerada bažas par iespējamu cilvēka pamatbrīvību apdraudējumu.
„Šobrīd iekšlietu ministra Kozlovska piedāvātā redakcija nesatur nekādus cilvēktiesību ierobežojumus nepieļaujamā līmenī. Mēs atbalstām šo redakciju,” sacīja Jansons.
Līdzīgās domās ir arī Ģenerālprokuratūras virsprokurore Elita Jurkjāne, kura norādīja, ka, „iekļaujot vārdus „Satversmē neparedzētā veidā” tiek novērstas tās bažas, kas līdz šim bija izskanējušas, ka ir tomēr arī likumīgi veidi kā var grozīt valsts iekārtu”.
“Attiecīgi, šie vārdi pasaka, ka tas ir tikai un vienīgi tādos veidos, kas nav paredzēti Satversmē,” norādīja prokurore.
Valsts prezidenta kancelejas viedokli komisijas sēdē pauda konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps, kurš atzina: „Iekšlietu ministra priekšlikums ir tieši tas, ko mēs vēlējāmies redzēt tiesību normā: skaidri norādīts „Satversmē neparedzētā veidā”. Tas izslēdz jebkādas spekulācijas vai interpretāciju, ka par likumīgu tiesību izmantošanu varētu iestāties kriminālatbildība.”
Vairāki Saeimas deputāti, kuru vidū ir arī „Vienotības” deputāts Andrejs Judins gan bažījas, ka šādā veidā Krimināllikuma grozījumi būs pārlieku liberāli un apgrūtinās drošības iestāžu iespējas saukt pie atbildības cilvēkus, kas mēģinājuši vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.
Galīgajā lasījumā Krimināllikuma grozījumus Saeima plāno izskatīt 7.aprīlī.
Iepriekš gan ziņots, ka sākotnēji iecerētie grozījumi bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.
Tikmēr bijušais Satversmes tiesas vadītājs, tagad Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") pauda, ka plāno lūgt Saeimu šos grozījumus nodot vērtēšanai Venēcijas komisijā jeb tā sauktajā Eiropas konstitucionālajā tiesā.
Vēlāk iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") rosinājis grozījumos precizēt, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā.
