Sadaļas Sadaļas

Panorāma

ASV pieaug prasības pēc policijas reformēšanas

Panorāma

Augstākas prasības specializētajām skolām

Augstskolās drīkst studēt ne tikai latviešu valodā, lemj tiesa

Prasība privātajās augstskolās studiju programmas īstenot valsts valodā neatbilst Satversmei

Likuma normas, kas noteica, ka arī privātajās augstskolās un koledžās jāstudē tikai latviešu valodā, neatbilst valsts pamatlikumam, tā lēmusi Satversmes tiesa.

Satversmes tiesas spriedumsPaula Dēvica
Satversmes tiesā ceturtdien nolasīja spriedumu lietā par Augstākās izglītības likuma grozījumu atbilstību Satversmei. Tiesā atzina, ka likuma normas, kas prasa privāto augstskolu un koledžu studiju programmas īstenot valsts valodā, neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību un ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību.

Apstrīdētās normas ievieš visām augstskolām, tostarp arī privātajām, obligāti izkopt un ieviest latviešu valodu. Normas arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Tāpat Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.

"Augstskolas ir tās, kuras nodrošina vidi, kurā mācībspēki un studenti var kopīgi īstenot akadēmisko brīvību. Tādēļ augstskolām ir nepieciešama augstskolu autonomija, kas ļauj tām aizsargāt mācībspēku un studentu akadēmisko brīvību. Augstskolu autonomija ietver arī augstskolu tiesības pieņemt lēmumus par to akadēmisko darbību un stratēģiju tiktāl, cik tas nepieciešams akadēmiskās brīvības nodrošināšanai," norādīja tiesnesis Artūrs Kučs.

Respektīvi, augstskolām būtu pašām jālemj par to, kādās valodās būs pieejams mācību saturs.

Tiesa atzina, ka Saeima, pieņemot šīs normas, nav izvērtējusi, vai valsts valodas stiprināšana augstākajā izglītībā nebūtu sasniedzama ar saudzīgākiem līdzekļiem.

Lietā pieaicinātās personas esot ieteikušas veikt visu privāto augstskolu kvalitātes izvērtējumu, uz kura pamata varētu atsevišķām skolām atļaut mācīt svešvalodās. 

"Strādājot pie augstākās izglītības reformas, nav tādu vienkāršo, taisno risinājumu. Ir jāsaprot, ka tā ir ārkārtīgi niansēta joma. Un ir vērts un nepieciešams pieiet šai jomai radoši. Satversmes tiesas spriedums ir ļoti apjomīgs. Un tas uzreiz parāda to, cik augstākās izglītības reformas jautājums ir komplicēts, cik tajā ir ļoti daudz dažādu dimensiju un dažādu aspektu. Protams, ka tiesa varēja skart tikai tos, kas saistījās ar konkrēto pieteikumu," sacīja Satversmes tiesas prieksšēdētāja Ineta Ziemele.

Septembrī privātajām augstskolām būs jāturpina strādāt pēc ierastās kārtības, jo likuma normas būs spēkā neesošas no 2021.gada 1. maija. Satversmes tiesa uzdeva Saeimai līdz tam laikam izvēlēties atbilstošāko pieeju un izstrādāt regulējumu attiecībā uz valodas lietojumu privātajās augstskolās. Tiesneši izteica cerību, ka likumdevējs sāks pie tā strādāt nekavējoties.

Spriedums pieteicējus ļoti apmierina. 

"Rezultāts, manuprāt, ir divkārt pozitīvs. Pirmkārt, apstrīdētās normas ir atzītas par neatbilstošām. Tomēr tam regulējumam ir jābūt daudz liberālākam, un tas ir vērtējams pie studiju programmu akreditācijas. Līdz ar to tas ir ļoti liels sasniegums," atzina zvērināta advokāte, pieteikuma iesniedzēju pārstāve Inese Nikuļceva.

Zvērināts advokāts, Saeimas pārstāvis Sandis Bērtaitis sacīja, ka turpmāk būs šis jautājums jāvērtē. "Kaut kur ir kļūdījušies deputāti, kaut kur nav kļūdījušies," viņš piebilda.

Atsevisķā lietā vēl skatīs likuma grozījumu atbilstību Satversmes pantiem, kas nosaka, ka Latvija ir demokrātiska valsts un šeit ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Šajā lietā Satversmes tiesa apsver iespēju vērsties Eiropas Savienības tiesā ar lūgumu precizēt konkrēto Satversmes pantu interpretāciju.

KONTEKSTS:

12. Saeima lēma, ka ne tikai skolēniem, bet arī studentiem būs jāmācās tikai latviešu valodā

Šos likuma grozījumus apstrīdēja "Saskaņas" deputāti. Viņi uzskata, ka grozījumi ierobežo tiesības uz izglītību un diskriminē cittautiešus. Turklāt privāto augstskolu piedāvājums vielu apgūt svešvalodās esot labs bizness.

Satversmes tiesa jau secinājusi, ka obligāta izglītība valsts valodā privātajās izglītības iestādēs atbilst Satversmei. Šajā kontekstā tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pērn Latvijas Radio atzina, ka valstij ir tiesības noteikt vienotu izglītības standartu un to, ka demokrātisku valsti, sabiedrību un debates par aktuāliem jautājumiem mūsu sabiedrība veido valsts valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt