Atsevišķos gadījumos aizvien tiks nodrošināti izņēmumi. Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās varēs īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros.
Svešvalodā drīkstēs būt arī ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma. Tāpat svešvalodā varēs apgūt programmas, kuru īstenošana konkrētajā svešvalodā ir nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas, savukārt ES oficiālajās valodās drīkstēs īstenot arī kopīgās studiju programmas.
Tāpat atbalstīts priekšlikums augstskolām ļaut izvēlēties aģentūru studiju virzienu novērtēšanai, savukārt valdībai tiek dots deleģējums noteikt novērtēšanas prasības.
Ministrijā skaidroja, ka šā gada pavasarī Saeima jau atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Tāpēc arī valsts un privātajās augstskolās un koledžās nepieciešami skaidri nosacījumi par studiju programmu īstenošanas valodu. "Tādējādi valsts, pildot sev deleģēto funkciju izglītībā,
nodrošina vienādas tiesības un nosaka vienlīdzīgas prasības visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja," skaidro ministrijā.
Ministrijas 2017.gada statistikas dati liecina, ka ārzemju studentu skaits Latvijas augstskolās turpina pieaugt, sasniedzot 8 806 jeb 11% no visiem studējošajiem.
2018.gadā Latvijā darbojas 12 valsts dibinātas augstskolas un 16 valsts dibinātas koledžas, kā arī 11 juridisko personu dibinātas augstskolas, astoņas juridisko personu dibinātas koledžas un divas ārvalstu augstskolu filiāles.
