Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Nīderlande vēlēšanās premjeru nenomaina

Dienas ziņas

Pēc pirmās vakcīnas devas slimo

Politologi: politiskais «rasols» veicinās apjukumu pašvaldību vēlētājos

Politologi: Jaunā novadu iedalījuma dēļ pašvaldību vēlēšanās balsotāji būs apjukuši

Sākoties kandidātu sarakstu iesniegšanai gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, visātrāk reaģēja politiķi Latgales vēlēšanu reģionā. Jau pirmajās stundās divi saraksti iesniegti Daugavpilī, cīņa sākta arī Balvu novadā. Šoreiz savus pārstāvjus pašvaldībās aktīvi meklē Saeimā pārstāvētās partijas, šķeļot, apvienojot vai pārvilinot vietējos politiķus jaunās kombinācijās, lai gūtu varu. 

Šajās pašvaldību vēlēšanās vairumam Latvijas reģionu iedzīvotāju būs jāievēlē dome pavisam jaunā administratīvi teritoriālajā vienībā. Šo situāciju steidz izmantot tās partijas, kuras pašvaldībās līdz šim nav guvušas ievērojamus rezultātus.

Politologs Filips Rajevskis norādīja: “Ļoti būtiski mainās pašvaldību robežas, kas rada samulsumu ne tikai vēlētājos, bet arī kandidātos. Tā ir iespēja pamainīties politiskajai videi novados.”

Daudzās pašvaldībās Saeimā pārstāvētās partijas nav populāras, bet tagad tām ir instruments,  kā mainīt varas eliti. Vadošajiem politiskajiem spēkiem palīdzēs valsts finansējums. Tikmēr reģionālās partijas, kurām naudas ir daudz mazāk, nacionālajā politikā kļūst interesantas tikai tad, ja tām būs spēcīgi līderi. Un līdz ar to tiks veidotas dažādas apvienības – vienā sarakstā liekot gan vietējās partijas, gan tā sauktās Rīgas partijas.

“Es domāju, cīņa būs spraiga. Ja mēs skatāmies uz to, kā Latgales reģions ir pārstāvēts parlamentā, tas parāda, cik grūti politiskajām partijām iet Latgales reģionā un ka ir nepieciešami šie vietējie bastioni, lai varētu veiksmīgi startēt Saeimas vēlēšanās,” skaidroja Rajevskis.

Būtisks aspekts partiju kalkulācijā būs personības, kuras pazīst vietējais vēlētājs.

Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns Dmitrijs Oļehnovičs atzīmēja: “Arī valsts mērogā pieaug izpratne, ka ir jābūt sadarbībai ar reģioniem un arī reģionos jābūt saviem cilvēkiem.”

Politikas vērotājs Daugavpilī Oļehnovičs to pamanījis arī otrajā lielākajā Latvijas pašvaldībā, kur vēl iepriekšējās vēlēšanās bija vislielākā konkurence, kur par 15 deputātu vietām cīnījās 190 kandidāti. Tātad uz vienu vietu pretendēja 12 kandidāti. Un arī šis gads liek domāt par sīvu konkurenci. Jau pirmajā dienā cīņu sācis pašreizējais mērs Igors Prelatovs ar “Mūsu partiju” un bijušais mērs Andrejs Elksniņš ar “Saskaņu”, bet sarakstus var iesniegt vēl līdz 6. aprīlim un eksperti secina: vēlētājs tiks vilināts ar pazīstamiem cilvēkiem. 

“Lokomotīves ir. Ir arī otrais vagons, bet nav trešā, ceturtā un piektā vagona. Mums ir izteikti līderi, ir pirmās personas, bet otrajā, trešajā, ceturtajā vietā ļoti bieži parādās cilvēki ne no kurienes,” sacīja Oļehnovičs. 

Tas parāda, ka, pirmkārt, iedzīvotāji nevērtē partiju programmas un politiķi to izmanto: viņi varētu turpināt spekulēt ar spilgtiem solījumiem un vietējiem vēlētājiem atpazīstamiem personāžiem. 

“Lielākā problēma saistīta ar to, ka nav noteiktas programmas. Nav programmas, kurai piekrīt paši kandidāti,” atzina Oļehnovičs. 

Tikmēr televīzijas aptaujātie iedzīvotāji ir gana skeptiski par gaidāmajām vēlēšanām. 

Rēzekniete Iveta pieļāva, ka šogad būs grūtāk izvēlēties, par ko balsot. 

“Nevienu gadu mana balss neizšķīra neko. Varbūt tie, kas “sazombējas”, tie arī balso. Nezinu, es esmu skeptiska pret vēlēšanām,” savu viedokli pauda Rēzeknes iedzīvotāja Evija. 

“Iet uz vēlēšanām, tas nozīmē atzīt un piekrist vēlēšanu rezultātiem. Bet, ja [grib] tajā “netīrībā” nepiedalīties, tātad uz mani tas neattiecas, es neesmu tajā vainīgs,” pauda rēzeknietis Vladimirs. 

Savukārt Adriana no Viļānu novada sacīja: “Es īsti nezinu, kā mani vecāki reaģē uz vēlēšanām, jo man šķiet, ka viņi baigi neiesaistās. Es viņiem biju teikusi, ka varbūt vajadzētu, jo tā tomēr ir svarīga lieta, bet tas ir viņu lēmums.”

Pirmajās divās sarakstu iesniegšanas dienās iesniegti 16 saraksti, bet prognozes liecina, ka vēlētājiem šoreiz būs īpaši sarežģīti veikt izvēli, jo šādu sarakstu, tajā skaitā apvienoto, pašvaldībās būs daudz. 

KONTEKSTS:

5. jūnija pašvaldību vēlēšanās sešās valstspilsētās un 35 novados kopumā būs jāievēl 683 deputāti, salīdzinājumam: pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā – 1614 deputāti, ieskaitot 60 Rīgas domniekus. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt