Intervijā Latvijas Radio Gunārs Resnais norādīja, ka deportācijas piemiņas 65.gadadienā atturēsies no valsts saimnieciskās dzīves kritizēšanas, lai gan tas ir būtiski. Viņš vairāk uzmanības veltīs politiskajiem jautājumiem.
„Pievērsīšos politiskai attieksmei, jo starptautiskā situācija un šodienas Ukraina ar Krieviju liek pārdomāt, kādā situācijā mēs atrodamies, vai mēs spējam varbūt būt pat nekaunīgāki, vai mēs vēlamies sevi aizstāvēt ar Rietumu orientāciju. Mēs jau vienreiz izteicām šaubas vai pat neuzticību Latvijas spēka struktūrām, kuras pacieš visu, kas apvieno mūsu austrumus,” sacīja Resnais.
Uz jautājumu, ko politiski represētie vēlētos dzirdēt no politiķiem, apvienības vadītājs norādīja uz lielāku atbalstu latviskumam. „Lielāku aktivitāti un nekaunēties atbalstīt Latvijas latviskumu. Mēs neesam nacionālisti, bet mēs mīlam savu tautu, no kuras esam cēlušies. No Rietumiem jūtam atbalstu, bet esmu pārliecināts, ka mēs paši Latvijā neesam pilnībā gatavi turēties pretī tam, kas nāk no Austrumiem,” sacīja Resnais.
„Varbūt beidzot mēs, trīs Baltijas valstis, spējam kaut ko kopīgu radīt – kopīgu savienību vai vismaz kopēju armiju, robežsardzi. Un plus NATO aizstāvība, tad būtu kāda drošības sajūta,” pauda apvienības vadītājs.
