Panorāma

V. Zelenskis: Ukrainai tās varoņi vajadzīgi dzīvi

Panorāma

Panorāma

Ukrainā notiekošais uzplēš padomju laika represēto rētas

Latvijas politiski represēto apvienība par vadītāju vēlreiz izvēlas Ivaru Kaļķi un nosoda Krievijas karu Ukrainā

Latvijas Politiski represēto apvienības vadība uz vēl vienu termiņu uzticēta pašreizējam priekšsēdētājam Ivaram Kaļķim. Apvienība otrdien pulcējās uz savu ikgadējo konferenci, kurā tika arī pausts viedoklis, ka “mēs okupantu īstenotas represijas pārdzīvojām pirms 70–80 gadiem, bet Ukraina cieš arī šodien un to nedrīkst pieļaut”.

Latvijas Politiski represēto apvienības biedri uz ikgadējo konferenci pulcējās, lai pārvēlētu biedrības vadītāju un risinātu saimnieciskus jautājumus. Uz priekšsēdētāja amatu kandidēja vairāki apvienības pārstāvji, bet vairums delegātu balsojumā organizācijas vadīšanu vēl uz vienu termiņu uzticēja pašreizējam priekšsēdētājam Kaļķim. 

“Ja uzticēsieties man – turpināšu tāpat arī strādāt uz priekšu,” norādīja apvienības priekšsēdētājs.

Taču šogad represēto konferencei īpašu emocionālu fonu piešķīra notikumi Ukrainā, kas daudziem no klātesošajiem sasaucās ar viņu personiskajiem pārdzīvojumiem Latvijas okupācijas laikā. 

Kaļķis atzīmēja: “Tāpēc mums ir tā sāpe saprotamāka, vēl dziļāka. Mūsu rētas, kas līdz šai dienai daudziem no mums nav sadzijušas, tās tiek atkal uzplēstas šodien.” 

Tādēļ konferencē tika arī pieņemta rezolūcija, kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā. 

Apvienības valdes loceklis Pēteris Simsons sacīja: “Ar iebrukumu Ukrainā Krievija apliecinājusi savu impērisko plānu atgriezties agrākajās robežās, jebkādiem līdzekļiem pakļaujot kaimiņvalstis, ignorējot nāciju pašnoteikšanās tiesības.” 

Daudzi latvieši deportāciju ceļu izgāja plecu pie pleca ar ukraiņiem, ciešanās satuvinājās un pat saradojās. 

Piemēram, represētā Zoja Rimša konferencē pauda: “Jāsaka paldies ukraiņiem, kas sagaidīja arī 1949. gadā un palīdzēja latviešiem izdzīvot. Un viņi nesa pēdējo, pa pusglāzei piena, lai vecāmātei saglabātu bērnus.”

Represētā Zinida Ekmane sacīja: “Esmu rezultāts tēvam, kurš bija latvietis, un mātei, kura bija ukrainiete. Šodien es biju tik priecīga, ka no “Azov” izvesti ievainotie karavīri, ap 260.” 

Tāpat represēto apvienība pauda atbalstu pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanai, izsakot pateicību politiķiem, kas pieņēmuši šādu lēmumu, un sabiedrībai, kas ziedojusi demontāžai.  

Apvienības valdes loceklis Simsons sacīja: “Godāsim savu varoņu piemiņu ielu nosaukumos, viņu dzimtajās pilsētās un cīņu vietās un atbrīvosim savu zemi no iekarotāju pieminekļiem – varmāku pielūgsmes un mūsu pazemojuma simboliem.” 

Latvijas Politiski represēto apvienība pārstāv nepilnus 10 000 vēl dzīvos politiski represētos un rūpējas par tūkstošiem viņsaulē aizgājušo okupācijas upuru piemiņu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt