Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām partijas atbild uz 15 LTV jautājumiem. 2 daļa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, rīkojot priekšvēlēšanu debates, piedāvāja partijām, kas startē Eiropas parlamenta vēlēšanās, aizpildīt  anketu ar 15 jautājumiem. Visiem politiskajiem spēkiem uzdoti vieni un tie paši jautājumi, atbildes sniegtas brīvā formā, bet ne vairāk kā 500 zīmēs uz katru jautājumu. Lsm.lv piedāvā iepazīties ar atbildēm no septiņām partijām, kuras piedalījās LTV debatēs otrajā kārtā 15.maijā, kā arī „Alternative” atbildēm, lai gan šī partija pēdējā dienā atteica dalību debatēs.

"Latvijas atdzimšana"

1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Euroreālistu - Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, jo tā ir vienīgā reālā grupa, kura uzskata, ka nepieciešama ES decentralizācija, ka vara jāatdod atpakaļ nacionālām valstīm, pilsētām, novadiem un cilvēkiem. Viņi uzskata, ka ES budžets būtu jāizmanto bijušo ES komunistisko valstu infrastruktūras izveidošanai un attīstībai. Otrkārt, vēsturiski senas personiskas attiecības ar šajā grupā esošām politiskām partijām ārvalstīs. 

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?

Kultūras un izglītības (CULT) un Reģionālās attīstības komitejā (REGI). Kultūra ir galvenais nepieciešamais sadarbības lauks starp Eiropas tautām, tāpēc pārspīlētā valstu politiski-ekonomiskā sadarbība jānomaina ar prioritāru kultūras sadarbību. Strādājot šajā komitējā, to var censties panākt. Izglītības reforma ir vajadzīga visas ES mērogā, tad arī uz Latviju neatnāks liberastijas audzināšana skolās un masu medijos. Reģionālā komiteja ir galvenā komiteja, kura strādā ar nacionālām valstīm  tiešā veidā - lai uzlabotu to ekonomisko attīstību un arī decentralizētu pašu ES. Komiteja atbild par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un citiem Eiropas Savienības reģionālās politikas instrumentiem, pārrobežu un starpreģionālo sadarbību. Lai strādātu Latvijas labā, ir jābūt šajā komitejā.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem? Attiecībā uz ko?

Ja, Eiropas Komisiju, tad EP nedrīkst deleģēt pilnvaras EK. Otrkārt, Nacionālās intereses nevar deleģēt EP, nacionālām valstīm jābūt suverēnām un EP ievēlēšana un darbība  jābalsta uz konfederatīviem pamatiem. Attiecībā uz nacionālām valstīm: nekādas papildus pilnvaras EP nav jādod, tieši pretēji, tās jāsamazina un jāveic varas un pārvaldes decentralizācija par labu nacionālām valstīm, sākot jau ar Nacionālām bankām, monetāro un fiskālo politiku. EP jābūt rīcības saskaņošanas, nevis kopīgas varmācības subjektam pār kādu valsti vai Pasaules daļu.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Galvenais ir cilvēka dabiskās tiesības uz brīvu pārvietošanos, un visā Pasaulē jāatceļ vīzu režīms. Tas nav jāpārvērš par „rebēm” un politisku izrēķināšanos. Vīzu režīms ir dzimtbūšanas palieka. Par Krieviju - var jau kādam Elites oligarham aizliegt iebraukt ES, bet bezvīzu režīms tieši sagrautu Krievijas impēriju un mazinātu impērijas agresijas draudus un varenību. Krievija ir Latvijas kaimiņvalsts, un Latvijai ir jāstiprina attiecības ar Krieviju. Mēs esam pret attiecību saasināšanu. Krima agresijas rezultātā, pārkāpjot visas starpvalstu tiesības, ir pārgājusi de-facto Krievijas pārraudzībā, un ar to ir jārēķinās. Sankcijas, kā vienmēr, tiek vērstas pret tautu, nevis Režīmu un to vadošo Eliti.

5. Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Latvija ir maza, pašreiz izmirstoša valsts, lielā mērā pateicoties galvenokārt Vienotības un Nacionālās Apvienības eurodeputātiem – euroieviesējiem. Latvija nevar uzņemt imigrantus, jo tad pazudīs latviešu tauta un ne kāds populistisks solidaritātes princips te nevar darboties. Latvijai ir jābūt slēgtai jelkādai imigrācijai un zemju tirgošanai. ES, pirmkārt, nevajag uzstāties agresora lomā un pašai izsaukt šādas tautu migrācijas, otrkārt, pacensties tomēr, nevis vārdos, bet darbos, līdzsvarot valstu ekonomisko attīstību, ko ES Attīstības komiteja nav pienācīgi darījusi.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Jāatdod pašnoteikšanās tiesības valstīm, jāļauj katrai valstij attīstīt pašnoteiktu, pašpietiekamu, pašnodrošinātu tautsaimniecību. Vācija un Apvienotā Karaliste ir vēsturiski atbildīgas par sagrauto infrastruktūru un Latvijas okupāciju (vieni karā sagrāva, otri pārdeva PSRS impērijai Latviju, un tā arī līdz šim nav atmaksājuši nodarīto postu). Nekādi jūtami pasākumi nav notikuši, lai izlīdzsvarotu valstu attīstību. Kopš iestāšanās ES, Latvija šajā laikā ir tikai vēl vairāk atpalikusi, ES vadošo valstu  vēl vairāk kolonizēta, nevis pietuvojusies to attīstības līmenim. Atstarpe starp bagātām un nabagām valstīm ES ar katru dienu palielinās, nevis samazinās. ES jāveic granta veida ieguldījumi Latvijas infrastruktūrā. Latvijai jāizstrādā un jāīsteno protekcionisma vairogs, kāds de-facto  jeb reāli eksistē ES vadošām, attīstītām valstīm. Darbaspēka izmaksas (darba devēju izdevumi par personālu) ir tās, kuras rada ēnu ekonomiku, un nekādi ievērības cienīgi pasākumi likumdošanā un praksē jau vispār netiek veikti. Krasi jāsamazina šīs izmaksas un „smagā”, bezjēdzīgā, dārgā grāmatvedība.  

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?

Vispirms jau jāmaina ES direktīvas un regulas, jo par vienādi kvalitatīvi veiktu darbu ir jāsaņem līdzvērtīgs, nevis cilvēku cieņu graujošs atalgojums – atbilstoši ES attīstīto valstu līmenim, par ko esošie EP deputāti no Latvijas NEVIENS nav cīnījies. Pensijai, visiem pabalstiem jābūt attīstīto valstu normatīvu līmenī. Nedrīkst būt Pārcilvēku valstis.

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Pirmkārt, tikumiski un ideoloģiski - jebkurš nodoklis ir vardarbība. Varmācīgi nodokļi jāaizstāj ar brīvprātīgu  maksājumu sistēmu par pakalpojumu vai darbu, vai kādas iestādes vai lietas izmantošanu. Otrkārt, jāatsakās no nekustamā īpašuma nodokļa visā ES, jo tā ir dubultā nodokļu aplikšana, treškārt, jāatsakās no PVN nodokļa jebkurā kultūras, izglītības, pasažieru pārvadājumu, lauksaimniecības un pārtikas produktu, medikamentu ražošanas un tirdzniecības sfērā.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam?

Ar NULLES ballēm.Šobrīd valda dubultmorāle ar slēpto protekcionismu un pseidokonkurenci, valda vadošo ES valstu un to saimniecisko grupējumu intereses un viņu uzspiestās tehnoloģijas. Jāattīsta un jādaudzveido nacionālo valstu Protekcionisms, jāattīsta valstu nacionālā tautsaimniecība. Jo attīstītākas būs visas ES valstis, jo stiprāka būs ES. Ja turpināsies mazo valstu kolonizācijas process, tad  ES imperializēsies, un visas impērijas ātrāk vai lēnāk sabrūk.    

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi? 

Jā, šobrīd notiek ES federalizācijas pasākumi, un tie absolūti visi ir noraidāmi. Pirmkārt, jāatgriež valstīm pašnoteiktības princips savā iekšējā un ārējā dzīvē. Otrkārt, jāatjauno ekonomiskā suverenitāte. Treškārt, jāatgriež Latvijai sava Monetārā politika un Latvijas Nacionālai bankai ir jābūt autonomai no Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS). Ceturtkārt, nedrīkst pieļaut centralizētu ES Fiskālo politiku. Piektkārt, nedrīkst pieļaut kultūrtrēģerismu un liberastijas uzspiestu izplatīšanu Latvijā, bet federalizētā valstī tie ir neizbēgami. Tātad, ja nesāksies decentralizācijas procesi, tad Latvijai ir jāuzsāk izstāšanās process.

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

 Budžets ir jāpagriež mazāk attīstīto valstu virzienā – to industriālā modernizācijā, jālīdzsvaro valstu attīstības līmenis. Vairāk līdzekļu jāiegulda kultūras attīstībā. Lauku politikā ir jāatbalsta lauku dzīvesveids, viensētu atjaunošana, bet lauksaimniecībā - sīko un mazo zemnieku un zvejnieku saimniecību izveidošana un attīstība, jāpārstāj „Vienotības” eurodeputātu iesāktā  latifundistu un lielfermeru lobēšana ES. Latviešu zemnieks jāpielīdzina ES vadošo valstu zemniekiem, gan tikumiski, gan maksājumu un subsīdiju veidā, kā līdzīgs līdzīgos, bez jebkādām atrunām un vilcināšanās, nevar būt un pastāvēt –PĀRCILVĒKU doktrīna.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados?

Vērtējums kopumā:  prioritātes noteiktas nekonkrētas, dažviet muļķīgas un nelietderīgas, praktiski visos  virzienos bezjēdzīga  un nesaprotama, mazizglītota naudas tērēšana (sk. tālāk pielikumu par prioritātēm).

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

Ja turpināsies federalizācijas procesi, tad ES pārveidosies par impēriju un šādas impērijas mūsdienu straujajā laikmetā nevar pat 10 gadus pastāvēt -  tā izjuks, pārgrupēsies. Centrāleiropas valstīm nāksies veidot savu starpvalstu konfederāciju un, jo ātrāk ES uzņems Ukrainu un Baltkrieviju, jo stiprāka būs Centrāleiropa ar savu Centrāleiropas civilizāciju, kuras neatņemama sastāvdaļa ir Latvija.

14. Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Protams, ka krītas - jo valstīs valda bezcerība, jo par EP deputātiem arī citās valstīs tiek ievēlēti cilvēki – eiroimperiālisti, kā no Vienotības, Nacionālās Apvienības, Saskaņas  centra, kuri neiestājas par savu nacionālo valstu attīstību, bet, kuri pēc savas būtības, visiem zināmu apstākļu dēļ, nevar iebilst pret EP valdošās Elites- oligarhu lēmumiem.  

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

Ar nulles, jo EP nevar ietekmēt Lielo valstu politiku, tās sanāk kopā un pašas izlemj, mazām valstīm noskatoties „no vagas” kā „lielie” sēž pilī. Pašreiz EP ir pseido-demokrātisks  mehānisms speciālu interešu caurdzīšanai un faktiski kādu savtīgu interešu uzspiešanai visām dalībvalstīm.    
 

“Latvijas attīstībai” 

1.Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Partija “Latvijas attīstībai” ir uzsākusi sarunas par iestāšanos Eiropas Liberāļu un demokrātu aliansē (ALDE) un Eiropas Parlamentā apsver darboties ALDE politiskajā grupā. ALDE programma atbilst “Latvijas attīstībai” programmai ¨C esam par brīvā tirgus ekonomiku, aktīvu atbalstu uzņēmējdarbībai, kā arī vienotu Eiropas tirgu un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu kā prioritāti.

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?

“Latvijas attīstībai” par savu prioritāti izvirzījusi savu pārstāvju dalību Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejā un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Latvijai līdz šim nav bijis sava pārstāvja Kultūras un izglītības komitejā, kurā skata Latvijas izaugsmei, iespējams, būtiskākos jautājumus ¨C attīstību izglītībā un kultūrā. Tāpat Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja skata jautājumus, kas būtiski Latvijai ¨C kā atjaunot rūpniecību un izveidot inovācijas sistēmu un kā nodrošināt Latvijas integrāciju vienotajā enerģētikas tirgū.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Eiropas Parlamentam būtu jāstrādā atbilstoši Lisabonas līgumā noteiktajam funkciju apmēram. Šobrīd nav nepieciešamības šo pilnvaru apjomu pārskatīt.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Krievijas agresija Ukrainā un tās teritorijas daļas faktiska aneksija ir nepieļaujams starptautisko tiesību normu pārkāpums. Eiropas Savienībai, kā Krievijas lielākajam tirdzniecības partnerim, ir ievērojamas iespējas ietekmēt Krievijas faktisko ekonomisku situāciju un tādejādi tās politiku. Šīs iespējas būtu saprātīgi jāizmanto, jo pašreizējā situācija un tās iespējamā attīstība apdraud Eiropas Savienības un visa kontinenta drošību un attīstību.

5. Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Migrācijas politika, atbilstoši pašreizējam pilnvaru sadalījumam, būtu pamatā jāatstāj dalībvalstu ziņā. Partija “Latvijas attīstībai” neatbalsta migrācijas politikas plašāku regulējumu Eiropas Savienībā.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Būtiskākais mērķis Latvijai ir panākt Latvijas iedzīvotāju ieņēmumu līmeņa izlīdzināšanos, sasniedzot turīgāko ES valstu līmeni. Galvenie darbi šī mērķa sasniegšanai ir jāveic Latvijā un Latvijas valdībai. Taču ir darbi, ko jāveic Eiropas Savienības līmenī. Pirmkārt, jānovērš netaisnība, kas pastāv dalībvalstu starpā attiecībā uz tiešmaksājumiem. Otrkārt, mērķtiecīgi jāiezīmē finansējums ES tiešā finansējuma programmās tieši kohēzijas valstīm, tātad ¨C arī Latvijai. Treškārt, maksimāli jāveicina ES Vienotā tirgus tālāka attīstība gan preču, gan pakalpojumu, gan digitālajā jomā. Tas visvairāk veicinās Latvijas saimniecisko augšupeju.

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?   

“Latvijas attīstībai” stingra pārliecība ir tā, ka ar pabalstu palīdzību nabadzību nevar novērst. Tikai labi apmaksātas darba vietas Latvijas reģionos dos iespēju Latvijas cilvēkiem sasniegt tādu pašu labklājības līmeni kā ES attīstītākajās valstīs. Tāpēc būtiskāk ir veicināt Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, ražošanas atjaunošanu un inovatīvu ekonomiku, nevis nodarboties ar resursu pārdali.

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

“Latvijas attīstībai” ir pret nodokļu harmonizāciju Eiropas Savienībā ¨C tas nav Latvijas interesēs. Nodokļu politika ir jāatstāj Latvijas ziņā.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji ¨C iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

5 balles (viduvēji)

Vienotais tirgus preču un pakalpojumu jomā būtu attīstāms, taču vietējā uzņēmēja attīstībai būtu jābūt ES politikas pamatā, ņemot vērā to nepārvērtējamo pozitīvo ietekmi, kāda vietējam uzņēmējam ir uz izaugsmes nodrošināšanu. Šim nolūkam būtu pārskatāms valsts atbalsta un publisko iepirkumu regulējums, lai dotu priekšroku vietējiem un ES ražojumiem pretstatā trešo valstu (piemēram, Ķīnas, Baltkrievijas vai Indijas) produktiem.

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi ¨C noraidāmi?   

Eiropas Savienības tālāka attīstība ir būtiska arī Latvijas izaugsmei. “Latvijas attīstībai” atbalsta saprātīgu Eiropas Savienības funkciju attīstību, kas nodrošinātu arī dalībvalstu izaugsmes interešu ievērošanu. Vienlaikus šim procesam ir jābūt pakāpeniskam, ievērojot arī subsidiaritātes principu.

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

Eiropas Savienības budžetā lielāka uzmanība nākotnē būtu jāpievērš tieši izglītības, kultūras, inovāciju un ekonomikas izaugsmes jautājumiem. Tie būs virzieni, kas noteiks ES un arī Latvijas konkurētspēju nākotnes pasaulē. Nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā netiks pieņemts nākamā perioda (2021.-2027.gadi) budžets, tomēr tiks sagatavota sākotnējā pozīcija budžetam un noteiktas nākamā periodā ES izaugsmes prioritātes. Šis būs izšķirošs sasaukums, lai nodrošinātu Latvijas izaugsmei nepieciešamos lēmumus.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados? 

Nākamajiem septiņiem gadiem Latvija ir izvēlējusies stratēģiju Latvijas izaugsmei pieejamos ES fondu resursus ieguldīt bez acīmredzamas izaugsmes stratēģijas. Resursi tiek izlietoti nevienā no jomām nesasniedzot pietiekamu apjomu iepriekš Nacionālajā attīstības plānā uzstādīto mērķu sasniegšanai. Ja nemainīs šo sadalījumu un pieeju, tad Latvijas izaugsme būs nepietiekama, tā nenodrošinot Latvijas iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanos ar ES valstīm.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

ES tuvākajos desmit gados diemžēl pietiekami ilgu laiku būs spiesta veltīt pasaules ekonomiskās krīzes izraisīto seku likvidēšanā. Diemžēl ES valstu valdības nav bijušas pietiekami drosmīgas, lai pieņemtu lēmumus, kas veicinātu visu ES valstu, t.sk. Latvijas ekonomikas izaugsmi ¨C veicinātu mazāku birokrātismu, vieglāku uzņēmējdarbības vidi, zemāku nodokļu slogu un plašāku Vienotā tirgus attīstību. Diemžēl šo nepieņemto lēmumu sekas jutīsim tuvākajos gados. Taču “Latvijas attīstībai” atbalstīs tās iniciatīvas, kas sekmēs uzņēmējdarbības attīstīšanos, jo tikai spēcīgi uzņēmēji ir pamats Latvijas un arī visas ES attīstībai.

14. Kā būtu veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Galvenais iemesls, kāpēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu aktivitāte ir zema, ir fakts, ka Latvijas iedzīvotājiem nav skaidra izpratne par to, ka ES pieņemtie lēmumi tiešā veidā ietekmē arī nacionāla līmeņa jautājumus. Vienlaikus, valdošo politisko partiju aktivitātes liecina, ka vairums partiju šajās kampaņās piedalās tādēļ, ka vēlas saviem partijas līderiem nodrošināt stabilu darbavietu, lielus ieņēmumus. Ne bez iemesla Eiropas Parlaments tiek dēvēts par “politiķu pensionēšanās vietu”. Partijām nav vērā ņemamu Eiropas līmeņa programmu un tās tikpat kā necenšas aicināt vēlētājus balsot. Lai to pārvarētu, “Latvijas attīstībai” šajā kampaņā ir plaši apmeklējusi visu Latviju un aktīvi uzrunājusi savus atbalstītājus doties balsot.

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

7 (labi)

Eiropas Parlamenta loma ir pakāpeniski pieaugusi un šobrīd ES likumdošanas procesā EP ir nozīmīga institūcija. Tomēr lomas tālākais pieaugums ir iespējams, ievēlētajiem deputātiem nodarbojoties ar ES pilsoņu ikdienā svarīgu lēmumu pieņemšanu un ievērojami paātrinot lēmumu pieņemšanas procedūru. Tam nav nepieciešamas līgumu izmaiņas ¨C tikai EP deputātiem aktīvi jāstrādā.

LSDSP

1.Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

LSDSP deputāta amata kandidāti plāno strādāt sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā. Pašreiz tā ir otra lielākā grupa EP un LSDSP ir biedrs apvienotajā Eiropas sociālistu un sociāldemokrātu partijā, kura veido šo grupu. Tā kā izskatāmo jautājumu virzība EP notiek pēc to skatīšanas grupās, ir svarīgi, lai Latvijai nozīmīgi jautājumi gūtu atbalstu visās lielākajās grupās, sevišķi izvērtējot iespējamos Krievijas agresijas draudus. Būtu nožēlojami, ja šajā frakcijā darbotos tikai Kremļa advokāti no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa.

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?

Vislabākais ja visi ievēlētie EP deputāti spētu apsēsties pie viena galda un vienoties, kurās Latvijai svarīgākajās komitejās katrs strādās, jo deputātu Latvijai nav  daudz un svarīgi tos optimāli izvietot. Mēs plānojam darbību Ārlietu komitejā, Drošības un aizsardzības apakškomitejā, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Komitejas ir izvēlētas vadoties no iespējamā Latvijas neatkarības apdraudējuma, apzinoties, ka enerģētiskā neatkarība ir valstiskās neatkarības sastāvdaļa. Bez savas rūpniecības strauja valsts attīstība nav iespējama. Arī pētniecības sasaistē ar ražošanu Latvijai neveicas, ko varētu ietekmēt darbojoties attiecīgajā komitejā.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Sākotnēji EP pilnvaras bija pietiekami simboliskas, bet tās pakāpeniski palielinās. Pilnvarojumam jāatbilst ES funkcionēšanas modelim. Šī brīža funkcionēšanas modelī likumdošanas jomā ir paredzēta paritāte starp EP un Padomi, kas mūsuprāt nav pareizi. Tā kā EP vēl visi pilsoņi, bet Padomi veido valdību ministri, tātad dalībvalsts valdošās koalīcijas pārstāvji bez opozīcijas, EP jābūt ar lielāku ietekmi Padomei atstājot tikai padomdevēja funkcijas.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Ar notikumiem Krimā Krievija ir demonstrējusi savu agresīvo dabu pret kaimiņvalsti. Ja ES un NATO nerīkosies pietiekami izlēmīgi, ir iespējama agresija arī pret citām kaimiņvalstīm arī Latviju. Pārtraukt sarunas par bezvīzu režīmu bija pareizi. Jācenšas pilnībā norobežoties no politiska dialoga ar Krieviju, paredzot ekonomiskas sankcijas tālāk saasinoties situācijai. Nedrīkst pieļaut, ka Krievija var ignorēt starptautiskās tiesības un pašas parakstītus līgumus, ka tautiešu interešu aizsardzības vārdā tiek anektēta citas valsts teritorija līdzīgi kā to darīja Hitlers.

5. Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

ES migrācijas politika ir jāpārskata. Noteikti ir jāmazina patvēruma meklētāju plūsma no trešajām valstīm izvirzot tiem stingrākus noteikumus. ES vispirms jārūpējas par saviem pilsoņiem. Pilsoņu migrācija ES iekšienē būtu atstājama bez izmaiņām, taču darbaspēka nodokļi būtu jāsadala starp valsti, kur pilsonis strādā un valsti, kur pilsonis uzaudzis, ieguvis izglītību un apguvis arodu. Solidaritātes princips ir ļoti cienījams un atbalstāms, bet ES nav spējīga nodrošināt dzīves līmeni Āfrikā un citur pasaulē.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

 Lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko ES dalībvalstu darbaspēka izmaksas, būtu jāsamazina ES palīdzība trešajām valstīm un jāiesaldē uz 15 gadiem ES paplašināšanās programma. Ietaupītie līdzekļi būtu novirzāmi lai attīstītu inovatīvu, konkurētspējīgu valsts kontrolētu ražošanu jaunajās dalībvalstīs. Būtiski jāpalielina ES un nacionālās valsts regulējošā loma tautsaimniecības attīstībā. ES ir jāpiekrīt, ka jaunajās dalībvalstīs uz laiku darbojas protekcionisms nacionālajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, citādi, izlīdzināšana prasīs ievērojamu laiku.

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?   

Pie patreizējās ES funkcionēšanas shēmas tās kompetence ir noteikta ES līgumos no kuriem izriet, ka sociālā politika ir ES un dalībvalstu kopīgā kompetence ( sk. LESD 4.pants, bet tikai LESD noteiktajos aspektos), kā arī ES ir tiesības uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis savstarpēji koordinē sociālo politiku ( sk. LESD 5. pants). Līdz ar to sociālā nodrošinājuma vienlīdzība dalībvalstu vidū nav ES ekskluzīva kompetence ( sk. LESD 3.pants). Ja vēlas ko mainīt, sociālai politikai jākļūst par ES ekskluzīvu kompetenci ( jāmaina LESD ) un tad jāizstrādā mehānisms kā valstīs ar dažādām budžeta iespējām šo ekskluzīvo kompetenci realizēt.

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Kā zināms, nodokļu lietās ES var pieņemt lēmumus tikai tad, ja visas dalībvalstis ir vienisprātis. Par nodokļiem atbild nacionālās valdības ja labprātīgi nav vienojušās citādi ES līmenī. Līdz šim dalībvalstis ir vienojušās noteikt minimālo nodokļu likmi tikai dažiem nodokļiem, kā pievienotās vērtības nodoklim (PVN) vai akcīzes nodoklim, lai novērstu konkurences traucējumus dalībvalstīs. Maz ticams, ka tuvāko piecu gadu laikā izdosies sinhronizēt kādus nodokļus dalībvalstu vidū, bet varētu vismaz mēģināt runāt par PVN un akcīzēs nodokli, kur jau ir zināmas iestrādes. Būtu jārunā arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sinhronizēšanu ne vien par likmēm, bet arī par ieņēmumu dalījumu starp valsti, kur pilsonis strādā un valsti, kur viņš dzimis, audzis un apguvis profesiju.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji ¨C iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

Slēptā vai mazāk slēptā veidā protekcionisms nacionālajam ražotājam vai pakalpojumu sniedzējam eksistē visās ES dalībvalstīs. Atcerēsimies mūsu celtnieku nedienas Zviedrijā. Latvijai sarunās ar ES jāpanāk, ka jaunajām dalībvalstīm uz laiku pieejamas limitētas nacionālā protekcionisma iespējas, citādi dzīves līmeņa izlīdzināšanās notiks ilgi un turpināsies cilvēku aizbraukšana no valsts. Pašreizējo iekšējās konkurences līmeni ES teritorijā novērtējām ar atzīmi 5 .

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi ¨C noraidāmi?   

ES darbība pēc federāla modeļa būtu ar saviem ieguvumiem un zaudējumiem. Lielākie būtu tautsaimnieciskie ieguvumi, kā arī augtu drošība un aizsardzības spējas, kas svarīgi mazām valstīm. Lielākais trūkums ¨C vēl vairāk mazinātos mūsu valsts suverenitāte, kuru jau esam daļēji ziedojuši iestājoties ES. Tas liek uztraukties vai Latvija nākotnē būs pietiekami latviska. Atbalstāmas būtu tās federalizācijas tendences, kuru realizācija neprasa principiālas pamat līgumu ( LES un LESD ) izmaiņas.

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

Par to, kas maināms tērējot ES budžetu līdzekļus jau minējām tomēr atkārtošos. Ir būtiski jāsamazina finansu palīdzība trešajām valstīm un ietaupītie līdzekļi jāvirza jauno dalībvalstu konkurēt spējīgas, inovatīvas ražošanas attīstīšanai. Eiropadomes līmenī jāpanāk politiska vienošanās, ka dzīves līmeņa izlīdzināšana esošajās dalībvalstīs ir ES pirmā prioritāte un tam jāparedz izmaiņas budžetā.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados? 

Arī no šobrīd iezīmētajām prioritātēm ES fondu naudas izlietojumā Latvijas valsts noteikti iegūs, taču mēs piedāvātu vēl ari citas prioritātes un citādu līdzekļu sadalījumu. Neapšaubāma prioritāte ir mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas resursiem (gāze un elektrība), kas ir viena arī no ES prioritātēm. Par to darbības programmā „ Izaugsme un nodarbinātība” nav ne vārda. Prioritārā virziena „ Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” tiek runāts par enerģijas patēriņa mazināšanu un vietējo AER izmantošanu centralizētā situma apgādē. Pie tam bij. ekonomikas ministrs Pavļuta k-gs, kuru gandrīz varētu saukt par „ Gazprom” interešu lobētāju Latvijā, veiksmīgi mazināja iespējas ražot elektroenerģiju no AER un Dombrovska k-gs viņu atbalstīja. Mēs papildinātu arī minētās programmas lielo projektu sarakstu, bez esošiem diviem infrastruktūras projektiem paredzot trešo ¨C valsts īpašumā esošu lielu ražošanas uzņēmumu.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

ES nākotni tuvākajos 10 gados ir grūti prognozēt. Ne vien procesi ES iekšienē, bet arī negaidītā Krievijas agresīvā un impēriskā rīcība apgrūtina prognozes. Ja ES nesamazinās savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai būs nopietnas problēmas. Krievija dažādi piegādās energoresursus dažādām dalībvalstīm un kādas īslaicīga izdevīguma vārdā nevēlēsies ar to ķildoties, kas aizskārs pārējās un var novest pie ES sabrukuma.

14. Kā būtu veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Pilsoņu plašāka dalība EP vēlēšanās būs tad, kad EP iegūs plašākas pilnvaras, kad tas nestāvēs zemāk par Eiropadomi vai padomi, kad pilsoņi sajutīs ka EP ir viņu augstākā pārstāvniecības institūcija.

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

Ar 5.
 

„Alternative”

1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Sociālistu un demokrātu grupā, jo mūsu partijas kandidāts šajā grupā jau strādāja 5 gadus un sociālistu politiskā nostāja uz 90% sakrīt ar ALTERNATIVE nostāju.

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?    

Ārlietu un Finanšu komitejā. Latvijai ļoti svarīgas attiecības ar valstīm, kuras nav iekļautas ES. Veidot attiecības, tāpat ietekmēt lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ES ārējiem partneriem. Finanšu komiteja sadarbībai ES fondu sadalē.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Mainīt dalībvalstu likundošanu sabiedrības interesēs.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Nepareizi rīkojās. Jebkurā gadījumā dialogs nepieciešams, jo jebkurš karš, pat „aukstais”, beidzas ar pārrunām. Nepieciešama plaša diskusija ar visu ieinteresēto pušu dalību.

5. Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Solidaritātes princips, pirmkārt, ir diskriminācijas izskaušana.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Latvijas valdībai jāsāk strādāt!

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?   

Noteikti, nepieciešams steidzami izstrādāt likumus!

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Visi. Citādi nevienmērīga sadale novedīs pie migrācijas.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

Esošais konkurences līmenis līdzinās nullei, jo ES donora valstis nesniedz maziem uzņēmumiem attīstības iespējas.

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?   

Nav tādas tendences.

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

Pārdalīt budžetu par labu jaunām dalībvalstīm, citādi nevienmērīga sadale ekonomikā un ražošanā novedīs pie migrācijas palielināšanās.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados? 

Negatīvi, nav skaidra un saprotama plāna.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

Pozitīvi.

14. Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Tikai plaši izskaidrojot.

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

5

 

"Saskaņas centrs"

1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā? 

Grupā, kuras kodolu veidos Eiropas Socialdemokrātiskās partijas (PES) deputāti. Šajā sasaukumā tā saucas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. SDP “Saskaņa” ir vienīga kreisi centriskā partija Saeimā. Mēs vairākus gadus sadarbojamies ar PES, plānojam iestāties Eiropas Socialdemokrātiskajā partijā kā pilntiesīga dalībpartija pēc EP vēlēšanām. 

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās? 

Nodarbinātība un sociālās lietas (EMPL) un Budžets (BUDG). Šo komiteju kompetenču jomas ir visciešāk saistītas ar SDP “Saskaņa” programmas prioritātēm – sociālo standartu izlīdzināšana un vienlīdzīga finansējuma nodrošināšana Latvijas tautsaimniecībai un sociālai sfērai. Mēs esam pārliecināti, ka “Saskaņai” būs vairāki deputāti, un mūsu pārstāvji darbosies arī Reģionālās attīstības komitejā (REGI) un citās EP komitejās. 

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem? 

Lisabonas līguma noteiktais Eiropas Parlamenta pilnvaru apjoms šobrīd ir tuvu optimālam. Pirms to pārskatīt, ir jāpavēro un rūpīgi jāizanalizē, cik efektīvi esošs pilnvaru sadalījums starp ES institūcijām darbojas praksē. Uzskatām, ka jāstiprina nacionālo parlamentu iesaistīšana lēmumu pieņemšana ES līmeni un to sadarbība ar Eiropas Parlamentu. 

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju? 

“Saskaņa” iestājas par pragmatisku ES kopīgo ārējo politiku, vērstu uz abpusēji izdevīgu ekonomisko attiecību attīstību ar kaimiņvalstīm un dialogu jautājumos, kuros viedokļi atšķiras. Jācenšas nekoncentrēties uz domstarpībām bet sadarboties jomās, kurās tas ir iespējams. Tajā pašā laikā ES nevar samierināties ar rupjiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, tāpēc sarunu par bezvīzu režīma pārtraukšana bija pamatota. Jāveido apstākļi, lai šīs sarunas tiktu atjaunotas iespējami ātrāk.

5. Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Ņemot vērā demogrāfisko situāciju Eiropā, bez imigrācijas nevar nodrošināt darba tirgus vajadzības. Migrācijas politikai pamatprincipi: nevēlamās migrācijas novēršana ar trešo valstu attīstības politiku; migrācija regulēšana un migrantu aizsardzība no ekspluatācijas; integrācija uz kopīgo Eiropas vērtību un nediskriminācijas pamata, iesaistot migrantus politiskajā procesā vietējā un Eiropas līmenī. Solidaritātes koncepcija jāīsteno, stingri ievērojot šobrīd spēkā esošo brīvprātības principu. 

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas? 

Jānosaka vienotie sociālās aizsardzības standarti, ieskaitot minimālo darba algu, piesaistot to reālam iztikas minimumam. Jāpilnveido pasākumi, kas ir vērsti uz jauno darbavietu veidošanu, pirmkārt, nosacījumi un kritēriji Eiropas Sociālā fonda līdzekļu izmantošanai. Jācīnās pret „sociālo dempingu”. Līdzas jau pastāvošiem fiskālas disciplīnas kritērijiem, kas jāievēro dalībvalstīm, ir jāstiprina ekonomiskas izaugsmes un jāievieš sociālā progresa kritēriji. 

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?    

Noteikti jāizstrādā un jāpieņem ES normatīvie akti sociālajā jomā, ieskaitot minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru noteikšanu, piesaistot tos reālajam iztikas minimumam, kā arī veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes, mājokļa politikas standartus. Jāievieš sociālā progresa monitorings sociālo standartu izlīdzināšanai un politikas koordinēšanai. Jāmodernizē Eiropas sociālā sistēma, atzīstot katra iedzīvotāja fundamentālas tiesības uz pieeju sociālai sistēmai valstī, kur viņš dzīvo. 

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā? 

Ilgtermiņā stingrākā nodokļu harmonizēšana nepieciešama ES konkurētspējas nodrošināšanai. UIN harmonizēšana novērsīs lielu transnacionālo uzņēmumu „nodokļu plānošanas shēmas”, kas vājina dalībvalsts spēju atbalstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Atbalstam finanšu transakcijas nodokļa attīstību un stiprināšanu. Attiecībā uz tiešiem nodokļiem, “Saskaņa” atbalsta uzkrājumu un dividenžu aplikšanas harmonizēšanu ar mērķi veicināt Latvijas banku sistēmas konkurētspēju. 

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam?

Atbilde nav sniegta  

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?

 ES attīstībā jāmeklē kompromiss starp pārvaldes efektivitāti un dalībvalstu suverenitāti. “Saskaņa” atbalsta stingrāku harmonizāciju sociālās aizsardzības un sociālo tiesību jomā, kā arī izglītības jomā, papildinot politisko Boloņas procesu un veicinot mūsdienu Eiropas izglītības sastāvdaļu – pirmkārt, valodu apgūšanas jomā, vienlaicīgi atstājot dalībvalstīm pietiekoši plašas iespējas noteikt mācību saturu, saistītu ar nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstību. 

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā? 

Par budžeta prioritāti jāuzskata patiesa izlīdzināšanas politikas īstenošana. Tāpēc pirmkārt ir jānovērš atsevišķu dalībvalstu diskriminācija attiecībā uz līdzekļu no ES budžeta pieejamību. Otrkārt, jāpalielina ES budžeta to līdzekļu apjoms, kas ir vērsti uz sociālās aizsardzības un sociālo tiesību nodrošināšanu, ieskaitot jaunu darbavietu veidošanu. Jāturpina Kopējās lauksaimniecības politikas reforma, pakāpeniski atsakoties no ”veco” dalībvalstu zemnieku nepamatotām privilēģijām.       

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados?  

Kopumā kā adekvātas, tomēr to īstenošana bieži izrādās formāla, kad nauda tiek tikai apgūta, nevis efektīvi ieguldīta. „Saskaņa” uzskata, ka nepietiekama uzmanība ir pievērsta inovāciju finansēšanai, kas ļautu palielināt mūsu uzņēmumu produktivitāti un izrauties no nabadzības. Ir jāpalielina finansējums ceļu būvniecībai, ņemot vērā katastrofālo stāvokli. ”Saskaņa” iestājās par ESF, kā arī Jauniešu nodarbinātības programmas daļas palielināšanu kopējā izlīdzināšanas programmu ietvaros.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

 ES nākotne ir atkarīga no tā, vai tiks atrasts kompromiss starp pārvaldes efektivitāti un dalībvalstu suverenitāti, ņemot vērā visu dalībvalstu intereses un īpatnības. Eiropa kas ir patiesi ”vienota daudzveidībā” būs spējīga veiksmīgi konkurēt pasaules tirgū, modernizēt Eiropas sociālo modeli, lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgas iespējas baudīt brīvības un ekonomiskās attīstības augļus, kā arī ietekmēt notikumus ārpus ES robežām ar mērķi veicināt demokrātiju, attīstību un cilvēktiesības.

14. Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Jārunā par jautājumiem, kas ir EP kompetencē un tieši skar parastus cilvēkus – nodarbinātība, sociālie standarti, izglītība, patērētāju tiesības. Godīgi jāatzīst, ka Latvijā līdzas „veiksmes stāstam” finanšu nozarē pastāv milzīgs „neveiksmes stāsts” - pirmkārt tā ir nabadzība, kas ir lielāka Latvijas problēma. Populistiskā koķetēšana ar eiroskepticismu, kas ir raksturīga daudzu valdošo partiju pārstāvjiem, samazina pilsoņu motivāciju piedalīties vēlēšanās.

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

Starp 3 un 4, ar tendenci uzlaboties pēc Lisabonas līguma stāšanos spēkā. 
 

Kristīgi demokrātiskā savienība

1.Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Pēc būtības mums būtu jābūt EPP, jo šī grupa tika veidota kā kristīgu partiju apvienība. Taču šobrīd tā ir ļoti liberalizējusies un faktiski kļuvusi valdošo politisko partiju grupa bez noteiktas ievirzes. Tāpēc vai nu strādāsim tur, nostiprinot konservatīvo spārnu, vai arī veidosim savu uz ECPM bāzes.

2.Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?

Nodarbinātības un sociālās lietas. Reģionālā attīstība. Tāpēc, ka šie jautājumi visvairāk skar Latvijas iedzīvotājus tieši. Bezdarbs un ļoti vāja sociālā aizsardzība. Latvija ir praktiski vismazāk attīstītā valsts ES. Bez stipriem reģioniem nebūs stipras ES.

3.Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Stratēģiski ir jāvirzās uz to, lai Eiropas Parlamentam piešķirto pilnvaru skaitu aizvien samazinātu, palielinot nacionālo valstu pašnoteikšanos un suverenitāti, turklāt lielu daļu pilnvaru novirzot uz vēl zemāku varas līmeni – lokālajām varas institūcijām, respektīvi, pašvaldībām. Jo tuvāk būs lēmumu pieņemšanas līmenis lēmumu īstenošanas līmenim, jo augstāka būs lēmuma pieņēmēju institūciju efektivitāte un uzticamība.

4.Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju? 

Pirmkārt, nevajadzētu jaukt politiku ar ekonomiku. Krievija ir mūsu kaimiņvalsts un tāda arī paliks ar milzīgu iedzīvotāju skaitu (tātad lielu tirgu). Sankcijas jāpiemēro ļoti uzmanīgi un jāturpina darbs pie šīs valsts demokratizācijas. Pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu, faktiski ir pamāts ar lakatiņu, jo skaidrs ir tas, ka tuvākajos gados neviens nav paredzējis ieviest bezvīzu režīmu.

5. Kā Eiropas Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Migrācijas politika nebūtu veicināma, kaut arī Eiropas Savienības ietvaros tā vismaz īstermiņa būtu ierobežojama. Esošās migrācijas apstākļos Eiropas Savienības ietvaros daudz lielākā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips.

6.Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Ja ar darbaspēka izmaksām saprot izmaksas laika vienībā, tad jautājums būtu formulējams kā darba samaksas izlīdzināšanās. Īstermiņā tas nav iespējams, ilgtermiņa risinājumi pie brīvām kapitāla un darbaspēka plūsmām ir jāvērtē ļoti uzmanīgi, jo darba samaksu pozitīvais efekts var nest sev līdzi arī vairāk vai mazāk slēptus negatīvus faktorus.

Vislabākais ilgtermiņa risinājums būtu pakāpeniski vairot nacionālo kapitālu, līdz tas būtu pietuvojies turīgāko dalībvalstu līmenim. Taču tagad, kad ir noārdīta pēdējā reāli izmantojamā barjera nacionālā kapitāla aizsardzībai – nacionālā valūta, šāds risinājums ir praktiski neiespējams (kaut gan uz to ir jātiecas tik un tā). Ir veicināma nacionālā kapitāla uzkrāšanās lokālā līmenī, panākot vēl lielāku Eiropas Savienības atbalstu kooperācijai lokālajā līmenī, ieskaitot finanšu institūcijas – krājaizdevu sabiedrības, tautas bankas, pašvaldību bankas u.c. (Eiropā šāds atbalsts ir vērojams jau tagad, taču Latvijā to jūt mazā mērā).

Īstermiņā lielāku efektu dos ārvalstu kapitāla ieplūšana, kaut nesot sev līdz arī negatīvo. Jebkurā gadījumā ir stingri jānorobežo ārvalstu investīcijas reālajā ekonomikā no ārvalstu investīcijām spekulatīvajā ekonomikā, tai skaitā zemes un nekustamo īpašumu izpārdošanā, un pēdējai jāliek šķēršļi arī Eiropas Savienības līmenī.

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?

Neapšaubāmi sociālās solidaritātes princips pirmkārt iespējami lielā mērā būtu īstenojams sociālās nodrošināšanas jomā ar visiem iespējamiem līdzekļiem. ES jānosaka minimālā pensija un minimālā sociālas aizsardzības pakete visās valstīs.

8.Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Īstermiņā, kad liela daļa Eiropas valstu ir zaudējusi savu monetāro politiku, var rasties nepieciešamība pēc nodokļu sinhronizācijas. Ilgtermiņā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāvirzās uz ekonomiskās politikas neatkarības atjaunošanu. Pasaulē notiekošie procesi liecina, ka tas arī notiks, un cita ceļa nav. Būtu slikti, ja Latvija to saprastu kā pēdējā.

9.Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

Šāda konkurence būtu iegrožojama, dodot priekšroku nacionālajam produktam. To var panākt ar dažādiem vairāk vai mazāk slēptiem protekcionisma pasākumiem. Eiropas Parlamentam būtu jāizstrādā arī tieši un neslēpti nacionālās ekonomikas aizsardzības pasākumi.

10.Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?

Jebkādas Eiropas Savienības federalizēšanās tendences ir vērtējamas negatīvi un nav atbalstāmas.

11.Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

Pirmkārt, nauda starp valstīm būtu jāsadala taisnīgi, ievērojot solidaritātes principu. Nauda būtu pēc iespējas vairāk jānovirza sociālam taisnīgumam – nabadzības un bezdarba likvidēšanai.

12.Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados?

Ja runa ir par tendencēm, kas ir iezīmētas bēdīgi slavenajā Nacionālās Attīstības plānā, tad tās tur ir iezīmētas neskaidri un nekvalitatīvi.

13.Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

Diemžēl, prognozes nav spīdošas, jo ir aiziets no ES pamatvērtībam. Eiropas Savienības nākotnei ir jābūt virzībā uz patiesi neatkarīgu valstu savienību, kura balstās uz patiesām Eiropas kopējām vērtībām – kristietību, brīvību, solidaritāti, subsidiaritāti un taisnīgumu.

14.Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja tas tiek darīts kampaņas veidā, noteikti nav veicināma. Pilsoņu aktivitāte ir veicināma, īstenojot reālu demokrātiju ikdienā, noskaidrojot pilsoņu viedokli ne vien tad, kad tas valdošajai varai ir izdevīgi, bet arī tādā gadījumā, kad pilsoņu vairākuma viedoklis var izrādīties atšķirīgs no valdošās varas interesēm, kā tas bija jautājumā par atteikšanos no nacionālās valūtas Latvijā. Šai gadījumā pilsoņu viedoklis, lai arī ko mums nestāstītu, tika ignorēts, līdz ar to dažādas kampaņas pilsoņu aktivitātes vairošanai ir liekulīgas, un ilgtermiņā tikai pasliktinās pilsoņu aktivitāti.

15.Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā ?

Eiropas Savienībai un Eiropas Parlamentam ir pārāk komplicēta struktūra un darbība, lai tik vienkāršoti uz to atbildētu.|

 

"Vienotība"

1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

VIENOTĪBA darbosies Eiropas Tautas partijas (ETP) grupā. ETP apvieno Eiropas labēji centriskās partijas, un tā ir lielākā un ietekmīgākā politiskā grupa Eiropā. ETP pārstāvji ir Eiropas Komisijas prezidents Ž.M. Barozu, ES Padomes prezidents H. Van Rompejs un virkne ES dalībvalstu vadītāju, ieskaitot Vācijas kancleri A.Merkeli, Spānijas premjeru M. Rahoju, Polijas premjeru D. Tusku, Zviedrijas premjeru F. Reinfeldu utt. VIENOTĪBA (un agrāk „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā Savienība”) darbojas ETP jau kopš 2004. gada. Tam pamatā ir gan vērtību un ideju tuvība, gan iespēja visspēcīgākajā grupā vislabāk aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas līmenī.

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?

Budžeta komitejā, kurā var vislabāk ietekmēt ES budžeta, t.sk. ES fondu sadalījumu par labu Latvijai, un Lauksaimniecības komitejā, kur jāturpina darbs, aizstāvot Latvijas zemnieku intereses. Jau šajā daudzgadu budžetā (2014. - 2020.gadam) esam panākuši papildu atbalstu Latvijas zemniekiem gandrīz miljarda eiro apjomā, tomēr darbs jāturpina, pilnībā izlīdzinot lauksaimniecības tiešmaksājumus Latvijas zemniekiem ar ES vidējo līmeni.

VIENOTĪBAI iegūstot vairākas vietas EP, tās deputāti strādās katrs savās komitejās, lai nosegtu pēc iespējas plašāku Latvijas interešu loku, piemēram - Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā, Ārlietu komitejā, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Eiropas Parlamenta pilnvaras nākamā sasaukuma laikā nav jāmaina - ne palielināšanas, ne samazināšanas virzienā. Nesen ir stājies spēkā Lisabonas līgums, kas šīs pilnvaras paplašināja, un šis līgums un šīs jaunās pilnvaras vēl ir pilnībā jāīsteno.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

VIENOTĪBA atbalsta ES pieņemto trīs soļu pieeju, atbildot uz Krievijas agresiju Krimā un iespējamu tālāko eskalāciju ¨C sadarbības apturēšana noteiktās jomās (t.sk. par bezvīzu režīma ieviešanu), politiskās sankcijas un ekonomiskās sankcijas. Jau tagad ES vērš politiskās sankcijas pret Krieviju, bet, ja Krievija turpina situācijas eskalāciju Ukrainā, ir jāievieš arī ekonomiskās sankcijas un jāsniedz papildus atbalsts Ukrainai. Tomēr svarīga ir arī ilgtermiņa atbilde šim izaicinājumam - būtiski jāsamazina Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas, jāveido ciešāka ES kopējā drošības un ārpolitika un jānodrošina solidaritātes mehānismi ES ietvaros, reaģējot uz iespējamām Krievijas atbildes sankcijām.

5. Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Imigrācijas politikā svarīgi saglabāt dalībvalstu suverēnu teikšanu pār to, vai un kādus imigrantus no valstīm ārpus ES tās uzņem. Nekādas “obligātās” imigrantu uzņemšanas kvotas VIENOTĪBA neatbalstīs. Solidaritātei jāizpaužas ES finanšu atbalstā valstīm, kurās ir lielāks bēgļu pieplūdums.

Savukārt, ja runājam par personu kustību ES iekšienē (attiecībā uz personām, kas ir ES pilsoņi, rezidenti vai legāli uzturas ES), personu kustības brīvība ES iekšienē ir viena no četrām ES pamatbrīvībām, kuru nedrīkst ierobežot.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Latvijas iedzīvotāju algas palielināsies līdz ar ekonomikas attīstību. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, jāstiprina Latvijas un Eiropas konkurētspēja - jāveic strukturālās reformas dalībvalstīs, jāsamazina administratīvais slogs, jāinvestē zinātnē un inovācijās. Pilnīgāk jāizmanto Eiropas vienotā tirgus potenciāls, t.sk. pakalpojumu, enerģētikas un informācijas tehnoloģiju jomās. Latvijas uzņēmējiem Eiropā jānodrošina godīgas konkurences iespējas. VIENOTĪBA stingri iestāsies par lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm, kā arī par pienācīgu ES budžeta daļu ES fondiem nākamajā daudzgadu budžetā. Latvijai pieejamos ES fondus nepieciešams efektīvi investēt, lai veicinātu ekonomikas attīstību - infrastruktūrā, ražošanā, zinātnē un inovācijās, kā arī reģionālajā attīstībā.

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?

Sociālās drošības jautājumi pamatā ir ES dalībvalstu kompetencē. Sociālā nodrošinājuma līmenis katrā valstī ir cieši saistīts ar valsts reālajām budžeta iespējām, līdz ar to Latvijai jāizmanto ES sniegtās iespējas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai (skat. 6. punktu), tādējādi nodrošinot arī iedzīvotāju labklājības pieaugumu un lielākas sociālās garantijas. Latvijai arī jānodrošina efektīva mums pieejamo Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu izmantošana sociālo problēmu risināšanai ¨C piemēram, Latvijas sekmīgi izmantoja ESF līdzekļus, lai izveidotu papildus sociālās drošības tīklu krīzes laikā. Tāpat VIENOTĪBA atbalsta jaunās ES iniciatīvas jaunatnes bezdarba problēmas risināšanai, kas ir aktuāls jautājums arī Latvijā.

8. Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Jau pašreiz ES ir harmonizēti netiešie jeb patēriņa nodokļi (PVN, akcīzes, muitas nodokļi), ES līmenī nosakot minimālās likmes un apliekamos objektus. Savukārt tiešo nodokļu (piemēram, darbaspēka nodokļi un uzņēmumu ienākuma nodoklis) politika ir ES dalībvalstu kompetencē. VIENOTĪBA iestāsies par to, lai tiešo nodokļu politika arī turpmāk paliktu dalībvalstu kompetencē.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji ¨C iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam?

7 (septiņas). Konkurence ir attīstāma, attīstot tādu iepirkumu (e-)pārvaldību, kas ļautu vieglāk veikt pārrobežu pieteikumus konkursos un to objektīvu izskatīšanu. Latvijas interesēs ir pēc iespējas plašāka mūsu uzņēmēju pieeja visas Eiropas preču un pakalpojumu tirgiem. Nacionālā līmenī vietējiem produktiem iespējams dot priekšroku svaigas un veselīgas pārtikas iepirkumos publiskajām vajadzībām (skolām, slimnīcām, sociālajām iestādēm utt.)

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi ¨C noraidāmi?

Mūsu princips ir “vairāk Eiropas lielās lietās un mazāk Eiropas mazās lietās”. Eiropai jāpieņem nopietni lēmumi lielās lietās (piemēram, kopīga enerģētikas politika) un nav jātērē resursi tādu jautājumu regulēšanai, kurus efektīvāk var risināt dalībvalstīs (piemēram, kūpinājumu regulēšana).

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

Svarīgi ir saglabāt ES finansējumu reģionālo atšķirību izlīdzināšanai (kohēzijai), samazināt lauksaimniecības maksājumu atšķirības (to iespējams izdarīt, nepalielinot kopējo lauksaimniecības budžetu), palielināt atbalstu zinātnei un inovācijām, kā arī kopējai drošības un ārpolitikai. Zināmas izmaiņas varēs panākt jau 2017. gadā, kad notiks ES daudzgadu budžeta 2014. -2020. gada vidusposma pārskats, bet lielākas izmaiņas būs iespējamas nākamajā ES budžeta periodā (pēc 2020. gada).

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados?

VIENOTĪBA atbalsta Latvijas iezīmētās prioritātes ES fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados. Sarunās ar Eiropas Komisiju ir svarīgi panākt, lai ES fondu investīciju prioritātes pēc iespējas vairāk atbilstu mūsu Nacionālā attīstības plāna 2014. ¨C 2020. gadam (NAP) prioritātēm, paturot prātā NAP vadmotīvā noteikto mērķi - ekonomikas izrāviens. Pozitīvi vērtējams, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā paredzēts lielāks atbalsts jomām, kas stiprinās mūsu konkurētspēju un līdzsvarotu attīstību - zinātnei un inovācijām, kā arī reģionu attīstībai.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

Eiropas Savienības kodolu veidos eirozona - ciešākas ekonomiskās sadarbības un attīstības telpa, kas kļuvusi arī par politisko lēmumu pieņemšanas centru. Pārējās dalībvalstis vai nu pievienosies šim kodolam vai paliks “otrā un trešā ātrumu” Eiropā. Visciešākā solidaritāte un ekonomiskā drošība būs tieši eirozonā.

14. Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Aktīvi jāinformē sabiedrība par tiem jautājumiem, kas tiek risināti ES līmenī, un šo jautājumu aizvien pieaugušo lomu mūsu ikdienas dzīvē. Jāņem vērā, ka atbilstoši Lisabonas līgumam Eiropas Parlamenta loma ES lēmumu pieņemšanā ir būtiski pieaugusi. Tāpēc ir svarīgi, lai vēlētāji apzinātos, ka viņi balso par saviem pārstāvjiem konkrētu jautājumu risināšanā un spētu atšķirt, kuras partijas un kuri deputāti kompetenti un mērķtiecīgi strādās Latvijas nacionālajās interesēs un spēs ietekmēt ES darba kārtību.

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

6 (seši). Salīdzinot ar dalībvalstu parlamentiem, kuri parlamentārās valstīs, kā Latvija, ir augstākie suverēnās varas nesēji savās valstīs, Eiropas Parlamenta lēmumi joprojām ir un būs saskaņojami ar nacionālo parlamentu un to iecelto valdību (ES Padomes) lēmumiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti