Precizētie rezultāti: Šogad vēlētāju aktivitāte bija zemākā EP vēsturē

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās maijā vidējā vēlētāju aktivitāte tomēr bija zemākā vēsturē. Par to liecina Eiroparlamenta klusi publicētie precizētie un galīgie rezultāti.

Ja iepriekšējās vēlēšanās aktivitāte bija 43%, šoreiz tā bija mazāka - 42,5%. Kritums nav liels, tomēr ļoti simbolisks.

Sākotnējie rezultāti liecināja, ka šoreiz vēlētāji bijuši nedaudz aktīvāki, salīdzinot ar iepriekšējo balsojumu, un tādējādi lauzuši negatīvo tendenci. Kopš pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 80. gadu beigās interese par tām arvien samazinājusies.

Maijā politiķi šīs ziņas sauca par ļoti labām un vēsturiskām. Tomēr izrādās, ka prieks bija pāragrs, un uz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atkal būs, ko padomāt. 

Jau ziņots, ka maijā notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas ir zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.

EP vēlēšanās "Vienotība" ieguvusi četrus mandātus, bet pa vienam ticis VL-TB/LNNK, "Saskaņai", ZZS un Latvijas Krievi savienībai (LKS).

"Vienotību" EP pārstāvēs līdzšinējie Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, "Saskaņu" - žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS - līdzšinējā Saeimas deputāte Iveta Grigule, Nacionālo apvienību - pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS - pašreizējā EP deputāte Tatjana Ždanoka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti