Pirms 14. Saeimas vēlēšanām topošajām partijām paredz elektorāta pārklāšanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Cīņā par 14. Saeimas deputātu vietām spēlētāju netrūks un būs arī vairākas jaunas partijas. Daļa no tām centīsies izspēlēt kārti par esošās valdības problēmām, daļa mēģinās izmantot kādu brīvu nišu un iekarot krievvalodīgā elektorāta uzmanību. Vēlēšanu rezultāts un Saeimas sastāvs noteikti būs atkarīgs arī no vēlētāju aktivitātes.

Pirms 14. Saeimas vēlēšanām topošajām partijām paredz elektrorāta pārklāšanos
00:00 / 09:47
Lejuplādēt

Esošo politisko spektru papildinās vismaz četras jaunas partijas. Lai piedalītos 14. Saeimas vēlēšanās, partija jādibina gadu pirms tām – līdz oktobrim. Gada sākumā Aldis Gobzems pieteica partiju „Likums un kārtība”. Nesen partijas „Latvija pirmajā vietā” komandu pieteica politikas veterāns Ainārs Šlesers. Tuvu partijas „Republika” nodibināšanai ir pērn no „Saskaņas” izslēgtais Vjačeslavs Dombrovskis. Sadarbības partnerus meklē brāļi Ģirģeni, kuri politikā iesoļoja no partijas ''KPV LV'' rindām. Vienlaikus ir jautājums par dažu esošo spēlētāju plāniem: ko darīs ar reitingu tuvu nullei esošā partja „Par cilvēcīgu Latviju”. Vēl nezināmi ir Ata Zakatistova vadītās piecu bijušo ''KPV LV'' deputātu grupas plāni. Šopavasar ar viņiem sadarbības līgumu noslēdza valdošās koalīcijas partneri.

Stepaņenko vēlas labas attiecības ar austrumiem

Viena no redzamākajām Saeimas opozīcijas deputātēm Jūlija Stepaņenko izvēlēta par drīz dibināšanas procesā esošās „Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētāju. Partijas pieteikumā asi kritizēta esošā valdība, lēmumi Covid-19 krīzi risināt ar milzu aizņēmumiem. Esot jālabo arī attiecības ar kaimiņvalstīm, ar to domājot austrumu virzienu. Stepaņenko pauž – pašlaik Latvijā pietrūkstot pašcieņas, ko spējot demonstrēt citas valstis.

„Lai Latvija un Latvijas cilvēki neatkarīgi no tautības būtu pirmajā vietā. Mūsu cilvēkiem būtu jāsaņem izdevīgāki nosacījumi starpvalstu līgumos un dažādās situācijās tā, kā to dara, piemēram, Ungārija un Somija. Šeit mums ir ļoti svarīgi sakārtot attiecības ar kaimiņvalstīm, lai tās būtu cieņpilnas, nezaudējot pašcieņu, bet nezaudējot arī mūsu ekonomikā.”

Stepaņenko 13. Saeimā ievēlēja no „Saskaņas” saraksta, lai gan viņa nebija partijas biedre. Šogad paguva iestāties Alda Gobzema veidotajā partijā „Likums un kārtība”, taču drīz to atstāja, nespējot ar viņu sadarboties. Par sadarbību ar citiem politiskiem spēkiem saka – to noskaidros jau drīz.

„Tīri cilvēciskais faktors, lai līderi ir gatavi sadarboties, nolikt savu ego mazliet malā, tad tas, protams, ir labs rādītājs. Taču priekšā ir vēl ļoti garš gads ar daudzām cīņām. Ceram, ka mēs [pirms vēlēšanām] nonāksim līdz finišam skaidrībā par to, kurš šī gada laika būs parādījis sevi kā potenciālu sabiedroto, uzticamu sabiedroto, un kurš būs tikai tāds tukšas mucas skandinātājs. Mēs jau drīz redzēsim, kas tālāk notiks ar Covid-19 likuma balsojumu Saeimā. Tas būs tāds patiesības mirklis.”

Partija „Likums un kārtība” lielākoties asociējas ar esošās valdības kritizēšanu un faktiski tikai tās dibinātāja Gobzema aktivitātēm. Nesenajā protestā saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 uzrunu krievu valodā teica partijas pārstāve Karīna Sprūde. Citi partijas valdē esošie ir plašākai publikai mazāk zināmi cilvēki. Latvijas Radio nolēma par plāniem politikā aprunāties ar kādu no viņiem. Valsts ieņēmumu dienesta kādreizējā darbiniece juriste Marita Klikiča uz 13. Saeimu kandidēja no Jaunās konservatīvās partijas rindām. Šobrīd viņa rosās arī viesmīlības biznesā. Iesaistoties politikā, plāno pievērsties uzņēmējiem draudzīgākai nodokļu sistēmai un investīciju veicināšanai.

„Visi vēlas maksāt nodokļus un nevēlas nekādas kriminālprocesuālas nepatikšanas. Daudziem tas ir izdzīvošanas jautājums un tieši jauniem uzņēmumiem. Mēs redzam Polijas piemēru, kur ir ļoti labvēlīga politika jaundibinātiem uzņēmumiem. Gribētos, lai vairāk jauniešu redzētu šeit iespējas un neskatītos pāri valsts robežai. Tajā pašā laikā, ja mēs būsim draudzīgi pret saviem uzņēmējiem, tad attiecīgi arī investori vairāk meklēs iespējas Latvijā.”

Dombrovskis un brāļi Ģirģeni

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savulaik sevi pieteica politikā Zatlera Reformu partijā, kuru likvidējot, vairāki biedri iestājās partijā „Vienotība”. Pirms trīs gadiem Dombrovskis bija „Saskaņas” premjera amata kandidāts, bet vēlāk konfliktu dēļ no tās izslēgts. Savu mērķi politikā viņš saglabājis – novākt sarkanās līnijas dažādu ideoloģisku virzienu dēļ. Lai to īstenotu, drīz uz biedrības bāzes dibinās partiju „Republika”, ar ko cer uzrunāt visplašāko elektorātu. Dombrovskis komentē ka, viņaprāt, valdība un Saeima pārāk aizrāvusies ar Briseles norādījumu izpildīšanu. Pašu vairāk diriģēta valsts attīstības vīzija mazinātu atpalicību.

„Cilvēkiem patīk norādīt, ka es esmu mainījis dažas partijas, bet patiesībā savus uzskatus es neesmu mainījis. Man tiešām pirmajā vietā ir bijusi ekonomikas attīstība, valsts attīstība. Otrajā vietā ir sabiedrības saliedētība vai apvienošanās ar vienu mērķi. Ja mēs pavisam dažos vārdos aprakstītu savu piedāvājumu, tad mums ir pavisam konkrēts redzējums, kas jādara, lai mēs četru gadu laikā varētu apsteigt Lietuvu, lai pēc četriem gadiem vidējais atalgojums valstī būtu 2000 eiro, lai pēc astoņiem gadiem mēs varētu apsteigt Igauniju un pēc 20 gadiem – arī Zviedriju. Tas ir iespējams, noliekot malā tautības jautājumus, lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu jautājumus, un ar ko vēl politiķiem patīk spēlēties.”

Dombrovskis pagaidām atturas atklāt par topošās partijas „Republika” komandas aprises. Tajā būšot gan akadēmiskās vides, gan kādreizēji augstākās ierēdniecības pārstāvji, uzņēmēji. Mērķis ir pulcēt vairākus tūkstošus biedru. Pašlaik gan grūti prognozēt, cik ļoti jaunveidojamai partijai veiksies pievilināt krieviski runājošos vēlētājus, par kuru balsīm cīnīsies arī partija „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība.

Par nolūkiem politikā pagaidām diezgan vispārīgi runā bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš kopā ar brāli Kasparu izstājās no partijas „Par cilvēcīgu Latviju” un veidošot savu partiju. Tā nebūšot pret līdzšinējo valsts kursu un likšot lietā līdzšinējo pieredzi valdības un Saeimas darbā.

„Mēs nepiekrītam, ka viss ir slikti. Mēs nenākam nodedzināt pilsētas vai valsti, vai būvēt kaut ko jaunu. Tiešām gribam piedāvāt zināšanas. Redziet, pēc mūsu iesāktiem darbiem tūlīt sāksies jaunu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu depo būvniecība.”

Intrigas uzturēšanai Ģirģens piebilda, ka jau drīz gaidāmi paziņojumi par sadarbības partneriem, kas spēcināšot topošo partiju. Nebūšot darīšanas ar Šleseru vai Gobzemu.

„Nē, es kategoriski noraidu jebkādu saistību ar Šleseru un Gobzemu, neesam viņiem nekāda satelītorganizācija. Nu, jāsaka, ka no mums baidās arī esošā varas elite, tāpēc, ka mums ir stingrs mugurkauls, mēs nelaipojam un cenšamies, lai visi lēmumi būtu atklāti izskaidroti.”

"Šie taču ir ērmi, tiem varu nevar uzticēt!"

Topošā kandidātu buķete veidojas pietiekami raiba. Tomēr, kā atgādina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, jaunas partijas Latvijā cītīgi dibina pirms katrām Saeimas vēlēšanām. To nosaka ne tikai politiķu ambīcijas, bet arī aptaujās nolasāmā politikai sekojošās sabiedrības daļas vēlme sagaidīt kaut ko jaunu, piebilst Kaktiņš.

„Jau ilgstoši, cik es sevi atceros, pieprasījums pēc pārmaiņām vienmēr bijis ļoti liels. No tā, ka tas ir liels, diemžēl vai par laimi automātiski nenozīmē, ka šīs jaunās partijas iegūst ļoti labu rezultātu. Jo lielākā daļa vēlētāju, lai kā varbūt , domājot par citiem, kādam varētu šķist, nav jau gluži aitas. Viņi skatās un domā: „OK, kas tie tādi?”, „šos es nezinu”, „šos arī nezinu.” „šie taču ir ērmi, tiem varu nevar uzticēt!”. Tad tu arī apskati, ko piedāvā tā saucamie „vecie” politikas spēlētāji, kuri arī mutējas un transformējas. Šis ir konteksts, kādā veidojas vēlēšanu rezultāts.”

Pēc Kaktiņa teiktā, līdzšinējo ikmēneša aptauju dati liecina par „Likums un kārtība” iespējām tikt ievēlētiem. Tāpat aptaujātie pauduši gatavību balsot par Šlesera sarakstu. Detalizētāk jaunveidoto politisko spēku izredzes sociologi pētīs jau tuvākajos mēnešos. Tāpat ir jautājums, kurš būs lielāks zaudētājs Gobzema un Šlesera cīņā par vēlētājiem, jo viņu elektorāts visnotaļ pārklājas. Vienlaikus nevar par zemu novērtēt valdošajā koalīcijā esošo partiju pozīcijas, lai arī Covid-19 krīzē lēmumu pieņemšana brīžiem bijusi haotiska un neskaidra. Turklāt neviens nevar prognozēt notikumus un aktualitāšu izmaiņas valstī turpmākā gada laikā līdz vēlēšanām. To Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” komentēja politologs Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

„Tā teikt, Saeimas durvis ir plaši atvērtas. Vai tā patiešām ir, es nebūtu tik ļoti drošs, jo valdības partiju pašreizējie reitingi ir salīdzinoši labi. Kas vēl ir ļoti būtiski – šajā krīzē ir salīdzinoši maz cietušo – smagi skarto nozaru nav pārāk daudz. Šobrīd arī aizņemšanās likmes ir zemas un politiķi pieņems tādu budžetu, kas viņiem ļaus rīkoties arī ar aizņemtu naudu.”

Partiju un kandidātu izredzes būtiski ietekmēs arī vēlētāju aktivitāte. Jo mazāk vēlētāju pēc gada dosies uz iecirkņiem, jo lielākas iespējas arī šoreiz ievēlēt ļoti raibu 14. Saeimas sastāvu. Tas noteikti neatvieglos nākamās valdības izveidi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti