Pieteikumā, kas balstīts uz eksperta sagatavotiem priekšlikumiem, esot iekļauti divi iespējamie risinājumi: esošās Latvijas Televīzijas (LTV) ēkas Zaķusalā atjaunošana un pārbūve vai jaunas, bet mazākas sabiedriskā medija ēkas izbūve.
Abi scenāriji paredz iespēju izveidot multimediju studiju Vecrīgā, kā arī saglabāt esošo Latvijas Radio (LR) 1. studiju vai izveidot līdzvērtīgu skaņu ierakstu studiju.
To kā prasību izvirza Latvijas Radio.
Pieteikums par 56,5 miljonu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) fondiem nosūtīts Finanšu ministrijai. Savukārt Ministru kabinets to tālāk varētu iesniegt Eiropas Komisijas pārvaldītai budžeta programmai “Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms”. Saskaņā ar šī gada jūlijā Eiropadomes definēto šī mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Lēmumu par to, vai NEPLP piedāvātie risinājumi atbilst finansējuma piešķiršanai mērķiem, Eiropas Komisija plāno pieņemt 2021. gada pavasarī.
“Pieteikuma sagatavošanā ņemtas vērā gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijas vajadzības, tostarp prasība, ka jaunajai mājvietai jāatrodas Rīgas centrā, lai žurnālisti spētu operatīvi atspoguļot valstī notiekošo,” paziņojumā medijiem uzsvēra NEPLP loceklis Jānis Eglītis.
Pašlaik gan nav pieņemts konkrēts lēmums par to, vai vienotajam sabiedriskajam medijam labāks risinājums būtu esošās LTV ēkas pārbūve vai jaunas ēkas būvniecība. Pašlaik projekts esot pašā sākumstadijā un tā pilnveide tiks turpināta, gatavojoties pozitīvam Eiropas Komisijas lēmumam.
“Ceru, ka Saeima nekavēsies ar jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidi, kas varētu pārņemt sabiedrisko mediju pārvaldību un rūpēties par vienota sabiedriskā medija tālāku attīstību, tostarp izstrādājot un realizējot apvienotā medija koncepciju un virzot tai atbilstošas mājvietas nodrošināšanu,” paziņojumā medijiem norādīja NEPLP locekle Ieva Kalderauska.
Esošās ēkas – sliktā stāvoklī
NEPLP arī norādīja, ka pašreizējās LTV un LR ēkas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un to atjaunošanai nepieciešami 98,8 miljoni eiro. LTV ēkai nav veikti nopietni kapitālieguldījumi kopš tās izbūves pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Savukārt Latvijas Radio ēkai nav bijuši pietiekami kapitālieguldījumi kopš pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem, kad tā tika pārbūvēta radio vajadzībām.
Atsevišķu Latvijas Radio ēkas konstruktīvo elementu un sistēmu kopējais stāvoklis vērtējams kā kritisks. Savukārt attiecībā uz LTV ēku tās vadība ir brīdinājusi – ja ēka vidējā termiņā netiks pienācīgi atjaunota, var rasties būtiski konstrukciju nestspējas, cilvēku drošības un LTV darbības nepārtrauktības riski.
Iespējamie risinājumi: pārbūve vai jauna ēka
NEPLP piesaistīts eksperts analizēja divus iespējamos risinājumus, kas izvirzīti, ņemot vērā gan abu ēku augstās renovācijas izmaksas, gan arī plānu nākotnē apvienot abus sabiedriskos medijus.
Izvērtētie risinājumi:
- esošās LTV ēkas Zaķusalā atjaunošana un pārbūve, vienlaikus paredzot kvalitatīvas multimediju studijas izbūvi Vecrīgā (iespējams, esošajās LR telpās);
- jaunas energoefektīvas ēkas būvniecība, vienlaikus paredzot kvalitatīvu multimediju studiju izbūvi Vecrīgā (iespējams, esošajās telpās). Ēkas kopējā platība ~ 25 tūkstoši m2, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pašreizējās LTV ēkas platība.
Abi risinājumi paredz iespēju saglabāt esošo Latvijas Radio 1. studiju vai izveidot līdzvērtīgu skaņu ierakstu studiju.
Saskaņā ar eksperta ieteikumiem zemes gabalam jaunas ēkas būvniecības gadījumā jāatrodas Rīgā, dzelzceļa loka iekšpusē, ne vairāk kā 3 km rādiusā ap Vecrīgu, vēlams Daugavas labajā krastā, un tam būtu jābūt valstij vai pašvaldībai piederošam.
Indikatīvie aprēķini liecina, ka šo risinājumu aptuvenās minimālās izmaksas var būt no 52 līdz gandrīz 57 miljoniem eiro, neskaitot mēbeļu, satura veidošanas un apraides tehnoloģisko iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas.
“Turpinot vienotas sabiedrisko mediju ēkas izveides procesu, ir nepieciešams kopā ar LTV un LR, tajā skaitā sabiedrisko mediju vienoto portālu LSM.LV, izvērtēt un noteikt apvienotā medija vajadzību detalizāciju,” norādīja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
NEPLP norādīja arī uz Igauniju, kur apvienotā sabiedriskā medija vajadzībām ēkas platība ir aptuveni 25 000 m2. Vienlaikus medijā strādā gandrīz divas reizes vairāk darbinieku nekā šobrīd LTV un LR kopējais darbinieku skaits. LTV un LR abu ēku kopējā platība ir vairāk nekā 42 000 m2. Bet Zaķusalas ēkas platība ir 36 900 m2, kas ir teju par trešdaļu lielāka, nekā varētu būt nepieciešams.
Saskaņā ar aplēsēm pārbūvēta vai jauna ēka sniegtu būtiskus energoefektivitātes ietaupījumus. Uzlabojot esošo LTV ēku, varētu ietaupīt 60% no apkures izmaksām. Savukārt jaunas ēkas gadījumā ar ievērojami mazāku telpu platību kopējais apkures siltumenerģijas ietaupījums sasniegtu 70%.
KONTEKSTS:
Septembra vidū NEPLP paziņoja par ieceri pieteikties Covid-19 krīzes pārvarēšanai paredzētajam ES finansējumam apvienoto sabiedrisko mediju ēkai: esošās LTV ēkas atjaunošania jau jaunas būvniecībai Skanstes rajonā vai Zaķusalā.
NEPLP atzina, ka ideja par jaunas sabiedrisko mediju ēkas būvniecību tiek virzīta samērā strauji. Pret steigu iebilda Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Arī vairākas par nozari atbildīgās amatpersonas atzina, ka iecere ir sasteigta, vienlaikus uzsverot, ka ES nauda jāizmanto.
