Panorāma

Panorāma

Panorāma

Eiropas Parlaments neatzīst Lukašenko

Vai būs jauna sabiedrisko mediju ēka?

Amatpersonas: Sabiedrisko mediju ēkas iecere ir sasteigta, bet ES nauda jāizmanto

Vai par „Covid” naudu cels jaunu ēku sabiedriskajiem medijiem? Tas ir jautājums, kas strauji kļuva aktuāls pagājušajā nedēļā, kad mediju pārraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – iesniedza Finanšu ministrijā pieprasījumu šim mērķim cerībā saņemt finansējumu no vērienīgā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna. Taču mājasdarbs nav izdarīts: vēl nav ne koncepcijas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanai, ne projekta jaunajai ēkai. Amatpersonas atzīst, ka iecere ir sasteigta, bet norāda, ka ES nauda jāizmanto. 

ĪSUMĀ:

  • NEPLP grib jaunu ēku sabiedriskajiem medijiem, ko finansēs no ES naudas.
  • NEPLP uzsver – ES nauda pieejama tagad, pēc tam var nākties ilgi gaidīt.
  • Latvijas Radio grib vispirms koncepciju un pēc tam sarunas par telpām.
  • LTV steiga neuztrauc - galvenais, lai tiek uzbūvētas modernas telpas.
  • Atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja atzīst, ka steiga ir, bet pieejamā nauda, pēc viņas domām, ir jāizmanto.
  • Kultūras ministrs uzskata, ka LTV un Radio strīdīgos jautājumus vēl laiks pārrunāt.
  • Arhitekts aicina ieplānot visu, kas varētu būt vajadzīgs.
  • LTV negrib vecās ēkas atjaunošanu, jo tā vairs nav piemērota un mūsdienīga.

Amatpersonas: Sabiedrisko mediju ēkas iecere ir sasteigta, bet ES nauda jāizmantoMāra Rozenberga

Skanstes iela 6 un 8 ir starp potenciālajām adresēm, kas minētas ziņojumā par apvienotā sabiedriskā medija ēkas būvniecības projektu. Vienā pašlaik atrodas Saeimas autobāze, otrā – Nacionālo bruņoto spēku autotransporta bataljons. Valsts īpašumā ir arī mediju ēkas prasībām atbilstoša zeme Zaķusalā. Lai kādā no šīm vietām uzceltu jaunu ēku radio un televīzijai, vajadzētu vairāk nekā 50 miljonus eiro – tā aplēsusi arhitekte, kurai pēc NEPLP pasūtījuma mazāk nekā mēneša laikā bija jāizvērtē iespējamie scenāriji. Steigas iemesls – jāpiesakās Eiropas finansējumam ekonomikas atveseļošanai pēc „Covid-19”. 

„Mēs arī, protams, attīstot šo ideju, nedomājām, ka tas notiks tik strauji. Pilnībā piekrītam, ka tam būtu jānotiek pakāpeniski un pārdomāti, izvērtējot mediju nepieciešamības un to, kā tie varētu izskatīties nākotnē – gan no tehnoloģiskā viedokļa, gan citiem aspektiem. Bet, ja mēs tagad nepieteiksimies šai naudai un neizmantosim šo iespēju, mums tāda neradīsies, iespējams, nākamos 10 vai 20 gadus, jo valsts budžetā šādas naudas nav,” stāstīja NEPLP locekle Ieva Kalderauska. 

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pašreizējām telpām sliktā stāvokļa dēļ vajadzētu pārāk lielus ieguldījumus, tāpēc pašlaik tiek virzīti divi varianti – rekonstruēt televīzijas ēku Zaķusalā, pārceļot turp arī radio, vai arī celt pavisam jaunu ēku. Otro variantu atbalsta NEPLP un LTV, bet Latvijas Radio izvirzījis virkni nosacījumu. Valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata – ir riskanti steigā pieņemt lēmumus par tik lielu un dārgu projektu.

„Gribam, lai šis process turpmāk būtu ļoti skaidrs, saprātīgs un atbilstošs tam, kā tas būtu jādara – proti, vispirms tiek pieņemts jaunais Sabiedrisko mediju pārvaldības likums, tad ir koncepcija par mediju apvienošanu, un tikai tad mēs patiesībā spējam saprast, kādas ir vienotā sabiedriskā medija telpu vajadzības.

Šobrīd mēs sākam procesu precīzi no otra gala, nerēķinoties ar to, kādas varētu būt potenciālās izmaiņas gan organizācijā, gan cilvēku skaitā, gan mūsu nākotnes vajadzībās,” sacīja Klapkalne.

Bažu par steigu gan nav Latvijas Televīzijas vadītājam Ivaram Priedem. Viņaprāt, laika attīstīt projektu vēl ir pietiekami, bet pašlaik jāizmanto iespēja tikt pie naudas jaunai ēkai un beidzot strādāt mūsdienu prasībām atbilstošā vidē.

„Pēc pieteikuma apstiprināšanas, man liekas, ka mums ir gana daudz laika, lai jau tiktu skaidrībā ar visiem nepieciešamajiem risinājumiem – gan attiecībā uz [vienota sabiedriskā medija] koncepciju, gan attiecībā uz mājas būvniecības tehniskajām un jebkura cita veida prasībām,” sacīja Priede.

Priedes pieminētā koncepcija ir mugurkauls abu sabiedrisko mediju apvienošanai. Tā būtu jāizstrādā Sabiedrisko mediju padomei, kas nākotnē tiktu veidota neatkarīgi no pašreizējās NEPLP. Taču likumprojektu par to vēl skata Saeima. Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija sliecas piešķirt naudu projektiem, kas līdzi nes reformas, nevis vienkārši ēku būvniecībai, vai tas nenozīmēs arī sasteigtību darbā pie sabiedrisko mediju apvienošanas? To Latvijas Radio jautāja Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītājai Vitai Andai Tēraudai ("Attīstībai/Par!").

„Man to ļoti negribētos. Apvienošanas, tāpat kā jebkuru lielu pārmaiņu vadība – to nevar izdarīt, neiesaistot pašus cilvēkus, uz ko tas attiecas. Tāpēc man negribas redzēt sasteigtību koncepcijas izstrādē. Tajā pašā laikā – ja palaižam šo garām, paliek ļoti liels neatbildēts jautājums: kā mēs vispār tuvāko 20 gadu laikā tiksim pie modernas infrastruktūras?” atbildēja Tērauda.

Politiķe piekrīt, ka lēmumu pieņēmēji pašlaik spiesti apiet loģisko procesu, kad vispirms tiktu pieņemts sabiedrisko mediju likums, tad – izveidota to padome, kas tad arī virzītu jaunās ēkas projektu. Taču pašlaik vienkārši jāizmanto iespēja.

Kā nodrošināt caurspīdīgu tālāko virzību, apzināt visas tāmē neiekļautās tehnoloģiju izmaksas, atrisināt Latvijas Radio vēsturiskās 1.studijas saglabāšanu vai Ziņu dienesta iespēju turpināt raidīt no Vecrīgas, par ko kardināli atšķiras Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas viedokļi – par to visu sarunas vēl tikai būs. Šim mērķim sasauktās Attīstības komitejas vadītājs, mediju nozari pārraugošais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) ir pārliecināts, ka vēl ir gana laika šos jautājumus atrisināt.

„Ir jāizvēlas – vai nu tomēr lietas izdarīt ne tik precīzā secībā, kā vajadzētu, vai riskēt šo iespēju atrisināt ar iespaidīgu Eiropas Savienības finansējumu, simtprocentīgu finansējumu, vai arī no tā atkāpties un mēģināt atrisināt lietas līdz galam, kas jau vairāku gadu garumā nav izdevies, un riskēt šajā vilcienā neiekāpt,” norādīja Puntulis.

Analoģiju ar vilcienu pieminēja arī arhitekts Gatis Didrihsons, kurš vada Kultūras ministrijas paspārnē izveidoto konsultatīvo institūciju – Nacionālo arhitektūras padomi. Viņa secinājums: ja jau gadiem runāts par sabiedrisko mediju apvienošanu un jaunu ēku, tad – kāpēc nav projekta, ko tagad varētu likt galdā?

"Veiksme ir izdevības un gatavības apvienojums. Tātad mums ir pienācis vilciens – mums ir izdevība. Jautājums – vai mēs esam gatavi? Dzirdēju, ka "mēs jau pirms kāda laika kaut ko domājām". Nu, un kāds ir rezultāts? Kur ir izvērtējums? Kāpēc tas nevarēja būt jau ātrāk? Elementāri nav izdarīts mājasdarbs. Bet tagad pienācis vilciens, un ir jālec iekšā. Un mēs varam lekt iekšā, paņemot līdzi ceļojumam visu, nezinot, vai brauksim uz siltajām zemēm vai kur.

Tajā lēmumā vienkārši pašlaik ir jāpaņem līdzi viss, un vēlāk vienkārši jāizmet liekais ārā pa logu."

Vēl viens jautājums, uz ko uzmanību vērš arhitekts, ir Zaķusalas televīzijas ēkas liktenis. Viņš ir skeptisks par jaunas ēkas būvniecību, ja ir iespēja rekonstruēt veco.

„Ko darīs ar veco? Skaidrs, ka vecā ēkā pēc laika ir jāiegulda. Bet mēs kā tādi siseņi pārvāksimies uz citurieni, piesārņosim vietu ar kaut ko jaunu, bet – tiklīdz no vecās mājas izvāksies, tā paliks par graustu. Nu, tā nedara. Ja mēs skatāmies, kā pasaulē domā ar būvniecību un arhitektūru saistīti eksperti, kas izskan zinātniskās konferencēs – tu izmanto to, kas tev ir,” norādīja arhitekts.

Latvijas Televīzijas šefs Ivars Priede gan domā, ka pēc Zaķusalas ēkas nekustamo īpašumu tirgū pieprasījums nebūtu mazs. Bet argumentu par labu jaunai ēkai esot daudz – 80.gados celtais nams projektēts ar citu izpratni par televīzijas saturu un nākotni, un jau pašlaik daļa ēkas tam vairs nenoder – to izīrē citiem. Un arī ar lielu pārbūvi visas problēmas atrisināt nevarētu.

„Esošajā ēkā mums būtu jāsastopas ar daudziem kompromisiem. Jaunu būvējot, mums ir iespēja realizēt savu sapņu ēku,” sacīja Priede.

Straujais temps, kādā pēdējo nedēļu laikā virzīta ideja par jaunu sabiedrisko mediju ēku, mazliet atgādina šajā vasarā pieredzēto nacionālās koncertzāles projekta pieeju – izmantot brīdi, kad ir nauda, – un tad domāt par tālāko, ko kritizēja virkne nozares ekspertu. Koncertzāles būvniecībai Latvija gan nepretendē uz Eiropas atveseļošanas plāna naudu. Taču arī attiecībā uz šo finansējumu Finanšu ministrijā paredz, ka iesniegto projektu būs vairāk nekā iespēju. Un primāri atbalstīs tos, kuri būs vērsti uz strukturālo reformu ieviešanu Eiropas Komisijai svarīgākajās jomās, tai skaitā attiecībā uz digitālo pāreju un zaļāku ekonomiku. Atbildes gaidāmas nākamajā pavasarī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti